Lāčplēša garu palīdzēs uzturēt bruņumašīna uz postamenta Ādažos
Aigars Prūsis04.12.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Lasot ļaužu prasības pēc nekavējošās rīcības, bija grūti nedomāt, ka tuvojas noslēgumam ceturtais Krievijas un Ukrainas kara gads, kurā vislielākos zaudējumus viens otram pretinieki nodara ar droniem un artilēriju...
Tikmēr Somija ar Poliju vaimonoloģijas vietā rīkojas citādi, - lai vairotu atturēšanas spējas, netālu no Krievijas robežām sarīkoja vērienīgas reaktīvo artilēristu mācības. Šāda veida spējas attīsta arī Igaunija, tāpēc bez iepriekš pasūtītajiem "Himars" igauņi nolēmuši savu aizsardzību papildināt ar korejiešu ražojuma reaktīvajām iekārtām. Tā teikt, Narvu lieciet mierā, ja ne, otrpus upei būs karsti burtiski.
Lai demoralizētu un radītu ekonomiskos zaudējumus, Krievija aizvien aktīvāk bojā Ukrainas enerģētisko infrastruktūru un apšauda civilos mērķus. Ne tikai Krievijas agresija, bet arī ukraiņu drosme un spējas agresoram sāpīgi atbildēt dziļi paša teritorijā, pasaulei aizvien biežāk liek aizdomāties par pretgaisa aizsardzības nozīmi. Mums šajā ziņā paveicies, retinātā kalnu gaisa dēļ Latvijā raķetes ielidot nevar, bet droni, pat ielidojot bez naidīgiem nodomiem, apmaldās virs Latgales mežiem un labprātīgi nokrīt pļavās.
Pasaulē 90% visu piegāžu notiek pa jūras ceļiem. To sapratuši arī Lietuvā, tāpēc savas vienīgās ostas drošībai lietuvieši Klaipēdā izveidoja jūras kājnieku bataljonu. Taču mums kā vienmēr paveicies, ostas ir drošībā, varam aktīvi diskutēt par to pārvaldību, kamēr Jūras spēki ir gatavībā naftas savākšanai.
Galvenie Eiropas loģistikas ceļi pa sauszemi ir automaģistrāles, burtiski tikko Lietuva pabeidza būvēt ātrgaitas ceļa savienojumu ar Poliju. Atklāšanā lietuviešu prezidents ar lepnumu uzsvēra, ka no Viļņas līdz Lisabonai tagad var nokļūt, nenobraucot no maģistrāles.
Lai gan tā jau nav, ka Latvijā par piegādes drošību klusē, Mārupē pie lidostas joprojām tiek būvēta milzīga "Rail Baltica" dzelzceļa stacija, kas reiz tika iecerēta kā ļoti ērts savienojums ar Rīgas vēsturisko centru. Lai arī miljoniem NVS tūristu ērtībām ieplānotais milzis visticamāk netiks pabeigts, nedarīt arī nevarot. Bažām, vai nebūs kā ar Daugavas pāļiem, nav pamata. Nē, te viss ir citādāk, vienkārši materiāli jau bija pasūtīti. Eiropa mūs sapratīs, jo tiem dzelzceļš arī nav gatavs militārajai mobilitātei.
Protams, ne jau tikai sliedes krievs var izmantot. Bažas par Stambulas konvencijas atcelšanu piezagās arī armijai. Izrādās, ka, izstājoties no konvencijas, pieļausim, ka mūsu valstī pieļausim arī šāda veida ieroču pielietošanu (3). Diemžēl no krievu izvarotājiem pasargājošais virsnieku iedvesmošanai paredzētais zobenu iepirkums sabiedrības sašutuma izpalika. dēļ Tomēr ir arī labā ziņa, izrādās, krājumos tomēr spožie asmeņi ar pušķīšiem vēl ir palikuši (2).
Ja ar to nepietiks, Lāčplēša garu palīdzēs uzturēt bruņumašīna uz postamenta Ādažos. Nevajag domāt, ka ar reālu karu tam nav pilnīgi nekāda sakara - uzstādīšanu ietekmēja būvniecības izmaksu sadārdzinājums un piegāžu sarežģījumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā (4).
3* - https://1188.lv/zinas/nbs-pulkvede-blodone-sveicina-lidaku-varbut-vajag-izlasit-konvenciju/57225
Pārpublicēts no X.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
