Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā sociopātiem vairāk vai mazāk sekmīgi ir izdevies cilvēkus sadalīt divās lielās grupās – saucamie “vakseri” un saucamie “antivakseri”. Šāds iedalījums, protams, ir maldinošs un nekorekts. Iespējams, ka arī es neviļus “leju eļļu ugunī”, šeit lietodams šādus apzīmējumus, lai gan ikdienā no tiem izvairos. Bieži redzēts, dzirdēts vai izrunāts vārds noteikti atstāj iespaidu uz cilvēka apziņu un formatē to. NLP, vārdu sakot (neirolingvistiskā programmēšana).
Par “antivakseriem” nez kādēļ “mainstream” mediji dēvē cilvēkus, kuri, lai gan savulaik saņēmuši visas bērnu kalendārā paredzētās potes, bez iebildumiem (vajadzības gadījumā) saņem potes pret ērču encefalītu vai, dodoties uz eksotiskajām tropu zemēm, – vēl dažādas specifiskas potes, tagad atsakās savā ķermenī ievadīt eksperimentālo, mežonīgi agresīvi un pat vardarbīgi lobēto šķidrumu, kuru maldinoši sauc par “vakcīnu pret Covid – 19).
Personīgi mana pozīcija balstās uz vairākiem vaļiem, no kuriem KATRS spēj to noturēt, proti:
a) epidēmijas laikā potēt NEDRĪKST! Kas ir mainījies?!
b) saucamās “vakcīnas” nav izgājušas visas izmēģinājumu fāzes,
c) saucamās “vakcīnas” nepasargā no saslimšanas,
d) saucamās “vakcīnas” nepasargā no citu cilvēku aplipināšanas,
e) tiek uzskatīts, ka vīruss nepārtraukti mutē, attiecīgi – katrai mutācijai vajadzētu būt savai vakcīnai. Kādēļ mūs cenšās “novakcinēt” ar šķidrumu, kurš izgudrots vīrusam, kurš - pat teorētiski - sen jau nav aktuāls?
Ir arī vesela virkne netiešu, bet man pietiekamu iemeslu, lai nepieļautu šī šķidruma nokļūšanu manā organismā, proti:
a) Visas pasaules novakcinācijas aktīvisti ir PVO (Pasaules Veselības organizācija), kuras lielākie sponsori ir Bila un Melindas Geitsu fonds un kāds no Rokfelleriem. Šie ir neslēpti sociopāti un cilvēknīdēji,
b) Farmācijas kompāniju un valstu vadītāju slēgtie līgumi tiek slēpti, bet tas, kas nonāk atklātībā, vienkārši šokē.
c) Latvijā cilvēku novakcinēšanu aktīvi un agresīvi virza cilvēki, kuri:
- Aktīvi darbojušies LV medicīniskās aprūpes demontāžā – slimnīcu skaita samazināšanā, medicīnisko pakalpojumu pieejamības ievērojamā pasliktināšanā,
- VISI lielākie “vakcinatori” ir mācījušies ārzemēs un/vai ir reemigranti,
- Vēl NEKAD šis režīms nav izrādījis rūpes par manu un manu bērnu labklājību. Pretējā virzienā gan tas ir darbojies visai raženi un sekmīgi, vairākas reizes aplaupīdams un atstādams bez iztikas līdzekļiem. Te, šķiet, būs vietā teiciens: “Vilks var nomainīt kažoku, bet ne tikumu”
- Arī kopumā ņemot, LV koloniālā administrācija NEKAD nav darbojusies Latvijas tautas interesēs, ko atspoguļo katastrofālā demogrāfiskā situācija, ieskaitot masveida emigrāciju no Latvijas.
- Varneši/vakcinatori truli un nekaunīgi melo, ko viegli ieraudzīt, salīdzinot viņu tekstus. Trulam un nekaunīgam melim es nevaru uzticēt ne vien savu vai savu bērnu veselību, bet pat...vispār neko.
- Lielākie un aktīvākie vakcinatoru propagandisti (Dumpis, Perevoščikovs u.c.) saņēmuši legālus, milzīgus kukuļus – līdz pat 497 000 eur katrs.
Tādēļ, draugi, neļausimies salikt mūs “plauktiņos” un sarīdīt. Mūžīgais “skaldi un valdi” princips nav atcelts; to ekspluatē un ekspluatēs. Nebūsim naivi un lētticīgi.
No sirds ceru, ka Latvijā nepienāks laiki, kad viena iedzīvotāju daļa linčo citu tikai personīgo uzskatu dēļ. Bet, ja kāds apdraudēs manu brīvību, neko darīt – būs tā jāaizstāv. Es nesaku, ka mēs esam pelnījuši brīvību. Tā ir Dieva dāvana. Dāvanas tādēļ ir dāvanas, ka tās nav nopelnītas. Tomēr var pienākt brīdis, kad mums būs cīņā jāpierāda, ka esam šīs dāvanas cienīgi...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.