Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Valters Zelčs, lauksaimniecības eksperts
10.05.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.

Par ko protestēja lauksaimnieki?

Apskatot lauksaimnieku izvirzītās prasības dažādās Eiropas valstīs, ir pilnīgi saprotams daudzu cilvēku apjukums un neizpratne – izvirzītās prasības ir kā raibs, kopā sašūts lupatu deķis, kurā kādas likumsakarības grūti saskatīt. Vācijas lauksaimnieki cīnās par akcīzes atlaidi dīzeļdegvielai, Nīderlandē zemnieki pieprasa atkāpes no nitrātu direktīvas, Spānijā lauksaimnieki nav mierā ar lētiem trešo valstu tomātiem, poļi iestājas pret Ukrainas graudu importu, savukārt Latvijā tiek runāts par PVN, ierobežojumiem, krievijas graudiem un birokrātiju.

No šāda rakursa vērtējot, lauksaimnieku prasības tik tiešām varētu šķist bezsakarīgas, taču koordinētība protestu laika un veidu ziņā bija acīmredzama, kas lielai daļai apskatnieku lika sākt attīstīt dažādas teorijas par to, kas tad ir “patiesais protestu kūdītājs”, piesaucot gan krievijas vēlmi destabilizēt Eiropu, gan galēji labējo partiju centienus tikt pie varas dalībvalstīs. Jāsaka, ka, kaut arī abām iepriekšminētajām pusēm zemnieku protesti visticamāk neraisīja galvassāpes, primāri protestu iemesli rodami pašā Eiropā – neskaidrā un līdz galam neformulētā lauksaimniecības politikā, vājā tirdzniecības politikā un mākoņus stumjošā zaļajā politikā.

Neskatoties uz to, ka katras dalībvalsts lauksaimnieki protestu priekšplānā izvirzīja savas individuālās vēlmes, Eiropas lauksaimnieku protestiem tik tiešām bija un joprojām ir vienojošas Eiropas līmeņa problēmas – dubultie pārtikas standarti, milzīgā birokrātija un praktiski nerealizējamas zaļā kursa prasības

Dubultie pārtikas standarti ir joma, kur acīmredzami konfliktē Eiropas lauksaimniecības politika un Eiropas noslēgtie tirdzniecības līgumi. Eiropas Savienībā pārtikas tīrības, drošuma un nekaitīguma standarti ir nesalīdzināmi augstāki kā citos pasaules tirgos. Vēl jo vairāk Eiropas Savienībā uzmanību vērš ne tikai uz gala rezultātu – saražoto burkānu vai kartupeli –, bet arī uz procesu, kā tas ražots. Eiropā papildus tūkstošiem citu lietu tiek regulētas augsnes apstrādes metodes, mēslošanas līdzekļi, laiki, devas, izmantotie augu aizsardzības līdzekļi, izmantotie veterinārie medikamenti, uzraudzīta dzīvnieku labturība, regulēts ainavu elementu un neražojošo platību daudzums. Bez šaubām katra no šīm prasībām sadārdzina ražošanas procesu, kā rezultātā lauksaimniekiem pazūd peļņas marža, kuru uz katru burkānu, kartupeli, piena litru vai graudu tonnu var iegūt. To būtu iespējams risināt, izolējot Eiropas pārtikas tirgu un ļaujot Eiropā ražoto pārtiku pārdot par augstāku cenu. Proti, jā, tā ir dārgāka, bet veselībai, videi un klimatam labāka.

Tomēr šeit arī slēpjas Eiropas Savienības dubultā morāle. Veicot tirdzniecību ar citiem pasaules reģioniem, Eiropas Savienība konstanti atļauj Eiropas tirgū ienākt lētai produkcijai no trešajām valstīm, kura ražota ar līdzekļiem un metodēm, kuras Eiropas Savienībā ir aizliegtas jau gadu desmitiem. Tā kā citviet pārtikas ražošanas regulējums ir ļoti brīvs, trešo valstu zemnieki pārtiku spēj saražot gana lēti. Rezultātā Eiropas lauksaimniekiem ar savu produkciju, kas saražota, ņemot vērā augstus kvalitātes kritērijus un līdz ar to arī ar augstāku pašizmaksu, veikalu plauktos jākonkurē ar pārtiku, kura ir ražota lēti. Lieki teikt, ka tas ir ļoti grūti un aizvien biežāk noved pie tā, ka Eiropas zemnieki savu produkciju veikalos izvieto ar zaudējumiem – tas arī provocē akcijas ar izlietu pienu vai izmestiem dārzeņiem.

Birokrātija ir aspekts, par kuru zina visi, taču neviens nevēlas uzņemties atbildību. Eiropas Komisija saka, ka nevienu no apjomīgajām birokrātijas atskaitēm tā nav uzspiedusi, taču dalībvalstis saka, ka nevienu no atskaitēm tās nav pašas izdomājušas un spiediens nācis no Eiropas Komisijas. Tas ir futbols, kuru šobrīd spēlē institūcijas, taču paralēli lauksaimnieki "plēš matus", mēģinot saprast, kas, kādā formā un kad ir jāiesniedz. Lauksaimnieki ļoti labi saprot, ka, saņemot publisko finansējumu, ir korekti pretī iesniegt arī atskaites. Un tās arī vēsturiski ir tikušas iesniegtas. Lauksaimnieki ziņo par dzīvnieku skaitu, šķirnēm, identifikācijas numuriem, pakļaujas regulārām pārbaudēm. Tiek iesniegti dati par lauku platībām, identifikācijas numuriem, iesētajiem kultūraugiem, izmantotajiem līdzekļiem, ainavu elementiem un citām lietām. Lauksaimniekiem pret to nav bijuši izteikti iebildumi. Tomēr, ņemot vērā mūžīgi pieaugošo atskaišu skaitu un to jēgpilnuma trūkumu, Eiropas lauksaimnieki neizprot, kādēļ katru dienu vai katras nedēļas beigās ir jānodod informācija par uz lauka esošo tehniku un tās reģistrācijas numuriem, kāpēc par katras izejvielas lietojumu ir nepieciešams tūlītējs tiešsaistes ziņojums, kādēļ ir jāfotografē savi lauki, savu traktoru vadības termināļi, savas kūtis, pakaiši un virkne citu lietu. Ir brīži, kad atskaites no saprotamām un jēgpilnām kļūst par liekām, neizprotamām un nejēdzīgām. Tādām, kuras būtiski sāk apgrūtināt primāro zemnieku uzdevumu – pārtikas ražošanu. Acīmredzot jaunās atskaites, kuras ar šo gadu lauksaimniekiem jāsniedz un par kuru bezjēdzīgumu neviens nevēlas uzņemties atbildību, ir vieta, kur zemnieki ir novilkuši sarkano līniju.

Zaļās vienošanās vietā kurss. Šķiet, personai, kura terminu “European Green Deal” iztulkojusi kā „Eiropas zaļais kurss”, nevis „Eiropas zaļā vienošanās”, ir visnotaļ liels potenciāls kļūt par gaišreģi, jo vienošanās aspekts Eiropas dabas aizsardzības likumdošanā ir izpalicis. Formāli Eiropas Komisijai par diskusiju trūkumu pārmest nevar. Ir organizēti simti vai pat tūkstoši dažādu semināru, diskusiju un priekšlikumu iesniegšanas pasākumu. Tomēr, cik formāli šie pasākumi bijuši, tik formāli arī ir bijuši rezultāti. Lauksaimnieku iebildumi, priekšlikumi vai jautājumi saistībā ar dažādām vides un klimata politikām ir tikuši ignorēti, tā vietā aktīvi turpinot uz priekšu virzīt dažādas regulas, stratēģijas un direktīvas. Piemēri tālu nav jāmeklē.

Piemēram, “No lauka līdz galdam” stratēģija paģērē lauksaimniekiem par 20% mazināt mēslojuma apjomus, par 50% mazināt augu aizsardzības līdzekļu apjomus, par 50% mazināt antibiotiku lietojumu un līdz 25% palielināt bioloģiski sertificēto platību īpatsvaru. Tomēr neviens nav spējis atbildēt lauksaimniekiem, kā kompensēt ražas zudumu, kurš rastos, nemēslojot laukus, neviens nav pateicis, kā efektīvi cīnīties pret miltrasu, lakstu puvi, melnplauku vai kolorado vabolēm, ja nevaram lietot augu aizsardzības līdzekļus. Neviens nav paskaidrojis lopkopim par to, kā ārstēt dzīvnieku, ja tas savainojies un sākusies bakteriāla infekcija. Neviens nav arī iedevis skaidru ceļa karti, kā atrast uzticamus bioloģiskās pārtikas noieta tirgus, lai izvairītos no situācijām, kur bioloģiski ražotā produkcija maksā faktiski tikpat, cik konvencionālā.

Tā vietā lauksaimnieki un mežsaimnieki tiek pasniegti kā merkantili, egoistiski uzņēmēji, kuri iestājas pret zaļu nākotni. Patiesībā visu šo noliegumu caurstrāvo neziņa, neizpratne un absolūts jēgpilna dialoga trūkums, kur mērķi tiek uzspiesti no augšas, taču risinājumi tiek sagaidīti no apakšas. Diemžēl risinājumus, kuri nodrošinātu ekonomiski pamatotu lauksaimniecību, reizē sasniedzot ambiciozos mērķus un esot konkurētspējīgiem globālā tirgū, vēl nav izdevies atrast, taču izvirzīto mērķu sasniegšanas datumi ar katru dienu tuvojas.

Kāpēc protesti pēkšņi izbeidzās?

Analizējot protestu daudzskaitlību, virzienu uz kulmināciju, bet pēkšņu un neizprotamu protestu apsīkumu, varētu rasties sajūta, ka lauksaimniekiem kaut kas ir apsolīts un tā rezultātā protesti izčākstējuši. Zināmā mērā tā tas arī ir – Eiropas Komisija ir devusi pilnvaras dalībvalstīm veikt būtiskas izmaiņas savās lauksaimniecības politikās, lai atvieglotu birokrātiskos slogus. Papildus arī pati Eiropas Komisija ir gatava veikt izmaiņas Kopējās lauksaimniecības politikas pamataktos, lai no atkārtotiem protestiem izvairītos.

Tomēr patiesais protestu apsīkšanas iemesls ir pavisam vienkāršs – ir sākusies lauksaimniecības aktīvā sezona. Tiek sēts, stādīts, pļauts, mēslots un smidzināts, līdz ar to lauksaimniekiem vienkārši nav iespējas savu neapmierinātību manifestēt ielās. Taču tas nebūt nenozīmē, ka rudenī protesti neatkārtosies. Protestu atsākšanās būs tiešā mērā atkarīga no tā, vai Eiropas institūcijas spēs izpildīt dotos solījumus par lauksaimniecības politikas sakārtošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem

FotoKomentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Lasīt visu...

12

Mēs, Lāce, Lībiņa, Augulis, Čakša un „Gribu palīdzēt bēgļiem”, taču neatņemsim nodokļu maksātāju naudu mums noderīgajai „Re:Baltica”

FotoSabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Lasīt visu...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

6

Mēģināšu izlikties, ka es nemaz neierosināju atdot nabagiem pārtiku ar beigušos derīguma termiņu

FotoPēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Lasīt visu...

20

Kas ir un kas nav seksuālā uzmākšanās: pieredzējuša eksperta padomi

FotoTurpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Lasīt visu...

20

Demokrātija nav visatļautība, nav pieļaujama vēršanās pret "sabiedrisko" mediju un manu domubiedri Olgu!

FotoGadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēl viens trieciens Eiropas "zaļajam kursam"

Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu,...

Foto

Visas Kariņa laikā radītās siles ir likvidējamas

Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo...

Foto

Eiropa uzņem kursu uz komunismu. Vai Latvijai ir jāseko?

Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem....

Foto

Nepamatots optimisms

Delfi: "Turklāt ir zināms, ka infrastruktūras uzturēšanai, līdz to sāks ekspluatēt jeb ar to varētu sākt pelnīt, būs nepieciešams finansējums no valsts budžeta."...

Foto

Kāpēc mums "Rail Baltica" vispār vajadzīgs? Racionāla pamatojuma tam vienkārši nav

Komentārs žurnālista Bena Latkovska rakstam "Vispirms skaidri jāpasaka: kāpēc mums "Rail Baltica" vispār vajadzīgs?". Jautājums...

Foto

Skolotāj, kur tu mājo?

Redzot Jēzu staigājam, Jānis Kristītājs sacīja: “Redzi, Dieva Jērs!” Abi Jāņa mācekļi dzirdēja viņu tā runājam un sekoja Jēzum. Bet Jēzus, redzot...

Foto

Lai jauki un silti visiem, kas nav liekuļi un divkoši

18.novembris. Atceros, cik ļoti pacilāti bijām tūlīt pēc Atmodas, kad svinējām ģimenes lokā 18.novembri. Nē, mums...

Foto

Nodoms un tā izcīnīšana

Kādas ir jūsu sajūtas 18. novembrī? Šķiet, ka tumšās novembra dienas tā vien aicina uz iegremdēšanos pārdomās un saiknes veidošanu ar lielākām...

Foto

Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā

Lai gan demogrāfijas rādītāji liecina, ka tuvākajos gados bērnudārzu audzēkņu skaits saruks, valdība apstiprinājusi...