Kur pazudis drosmīgais un apņēmīgais virsprokurors Armīns Meisters?

It kā tas nebūtu nekas īpašs, - galu galā oficiālais valsts apsūdzības uzturētājs ir gados jaunais prokurors Aldis Lasmanis. Taču ir viens būtisks apstāklis – pirms tiesas virsprokurors A. Meisters publiski skaļi apgalvoja, ka A. Bunkus slepkavības lieta viņam esot īpaši svarīga un viņš pilnīgi noteikti piedalīšoties prāvā.

Pameklēju un atradu šā gada vasarā žunālā „Klubs” publicēto A. Meistera interviju, kurā šādi drosmīgi un apņēmīgi apgalvojum ir pat vairāki – cits par citu krāšņāki. Tā, piemēram, uz jautājumu „būsiet vienīgais prokurors?” virsprokurors A. Meisters atbild:

„Iesim divatā kopā ar Aldi Lasmani - šīs lietas uzraugošo prokuroru un procesa virzītāju. Varēju neiet uz tiesu, bet tā ir mana iniciatīva un profesionālā atbildība. Šī ir viena no pēdējo gadu nozīmīgākajām lietām gan izmeklēšanai, gan sabiedrībai, gan prokuratūrai un tiesai. Tās sekmīga norise ir izmeklēšanas un profesijas goda jautājums. Process būs diezgan sarežģīts, tāpēc pieslēdzos, lai apsūdzētās personas tiek atzītas par vainīgām un saņem pelnīto sodu.”

Un tas nav viss – uz jautājumu „kāda bija jūsu paša sākotnējā versija par to, kas ir Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtītājs, organizators un izpildītājs?” virsprokurors A. Meisters sniedz tikpat pārliecinošu un apņēmīgu atbildi:

„Reālākais, loģiskākais un izskaidrojamākais virziens bija tieši šis, kas tagad rezultējies ar apsūdzībām. Visas pārējās versijas bija tendenciozas un vairāk abstraktas. Protams, iztiesāšanas procesā viss zināmā mērā sākas no nulles. Rūpīgi gatavojamies, un tas būs izaicinājums - tiesas zālē būs nopietni cīniņi ar advokātiem un apsūdzētajiem. Arī pats esmu uzņēmies tiesā uzturēt apsūdzību.”

Taču skaļi paziņojumi ir viena lieta, bet realitāte – pavisam cita: jau vairākas tiesas sēdes virsprokurors Armīns Meisters tiesas sēdēs nav manīts, liekot uzdot jautājumu – kas tad noticis ar viņa attieksmi pret savu „goda lietu”, kā tika apgalvots labticīgajam žurnāla „Klubs” redaktoram Aivaram Pastalniekam?

Tajā pašā intervijā gan A. Meisters sūdzējās par „spiedienu”, kas pret viņu tiekot izdarīts dažādos rafinētos veidos: „Tas tiek izdarīts joprojām, Kaut vai, piemēram, ar it kā likumīgu, cēlu mērķi apstrīdēt jebkādu manu rīcību, iesniedzot sūdzības augstākām amatpersonām, organizējot pasūtījuma rakstus, publikācijas, vācot informāciju par manu vēsturi un tamlīdzīgi. Fonā tas viss notiek.”

„Kur šis publikācijas parādās?” virsprokuroram jautā A. Pastalnieks un saņem atbildi: „Piemēram, pietiek.com un tā tālāk.” Domāju, daudziem lasītājiem būtu interesanti – vai tiešām pietiek ar dažām publikācijām Pietiek, lai drosmīgs un apņēmīgais un drosmīgais virsprokurors Armīns Meisters iespiestu asti kājstarpē un vairs nerādītos tiesas zālē? Vai arī iemesls ir pilnīgi cits? Bet tad kāds?

Novērtē šo rakstu: