Kur esam trīs mēnešus pēc gājiena par padomju mantojuma likvidēšanu?
Oto Brantevics22.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
20. maijā notika gājiens par padomju mantojuma likvidēšanu. Sajūta bija, ka sākas ceturtā Atmoda. Tauta beidzot parādīja savu attieksmi un vienotību. Saprotams, ka nepietiek tikai ar padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu. Bet tas ir labs sākums.
Ir pagājuši trīs mēneši. Nav sajūtas, ka kaut kas diži būtu mainījies. Mēs kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, neizrādām savu stingro nostāju. Prātā atbalstām Ukrainu un saprotam Krievijas terora sekas, bet darbos veidojam Latviju par mazo Krieviju. LKS (Latvijas Krievu savienība) nav likvidēta. Partija, kura neslēpjoties atbalsta teroristisku valsti, piedalās vēlēšanās.
14. augustā Andrejsalā tika piekauts vīrietis, kuram pirms tam bija konflikts ar Krieviju atbalstošiem indivīdiem. Abas puses izlīga. Bet pirms došanās uz mājām upuris tika piekauts. Rezultāts – žokļa lūzums, divi izsisti zobi, pārsista lūpa un smadzeņu satricinājums. Pēc ķirurga domām, visticamāk, uzbrukumā tika izmantota kastete. Policijas atbilde uz šo uzbrukumu bija, ka cietušais pats bija vainīgs un varbūt vienkārši nokritis. Policija gan iesniegumu pieņēma, bet pēc apmēram 13 stundām tika sagatavota atbilde, ka kriminālprocess netiks uzsākts. Šī nav pirmā reize, kad policija nedara savu darbu.
Publiskajā telpā joprojām tiek izmantota krievu valoda. To izmanto latvieši, apkalpojot vai vienkārši sarunājoties ar krievvalodīgajiem. Tas ir nožēlojami! Krievvalodīgie zina latviešu valodu. Ir indivīdi, kuri melo, ka nesaprot, bet, turpinot saziņu latviski, viņi padodas. Es pats to esmu pieredzējis. Nerunāt latviski nozīmē necienīt savu tautu, valsti un pašam sevi. Tā dara tikai kalpi.
Man nesaprotamu iemeslu dēļ daudzi latvieši arī krīt ceļos krievu liberāļiem. Krievu liberālisms ir tikai labi slēpts imperiālisms. Daudzi no viņiem uzskata, ka Krima ir daļa no Krievijas. Bet Donbasā esot jārīko godīgs referendums. Šie liberāļi, dzīvojot Rietumos, vairāk cīnās pret Rietumu politiku, nevis Kremļa. Nosoda padomju pieminekļu likvidāciju, vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem, rusofobiju utt. Kamēr ukraiņi karo un baltkrievi sēž cietumā par pretošanos Lukašenko, krievu liberāļi gudri muld un norej Rietumus, tai skaitā arī Latviju.
Jauniešu izturēšanās pret valsts aizsardzības dienestu, maigi sakot, ir nožēlojama. Lielāku necieņu pret mūsu senčiem un ukraiņu vīriem un sievām varētu parādīt tikai tad, ja sāktu nēsāt georga lentīti. Pasaulē nav nekāda “safe space”. Pasaulē izdzīvo tikai stiprākās tautas. Mūsu senči pierādīja to, ka latvieši ir stipra tauta. Viņi karoja par mums, par mūsu zemi, par mūsu valsti. Tagad daudziem ir bail pavadīt dažas dienas mežā. Neviens nesaka, ka būs viegli. Bet šeit nav kara. Un, lai nebūtu, mums ir jābūt gataviem. Mums ir jābūt bruņotiem līdz zobiem, lai Krievijai nebūtu drosmes mums uzbrukt. Ne velti ir teiciens “Gribi mieru? Gatavojies karam.”
Ko mēs varam darīt? Lielākoties visa atbildība ir uz tautas pleciem. Tikai mēs varam mainīt lietas. Politika ir pērkama un pilna ar piekto kolonu. Viss sākas ar tautu! Ar mums! Mums ir jākomunicē latviešu valodā. Arī ar klientiem un draugiem. Ja redzam necieņas izrādīšanu pret Latviju vai Ukrainu – konfrontējam to. Vīrieši – stājieties Zemessardzē vai NBS rezervē. Spiežam valsts iestādes uz konkrētu rīcību. Nebaidāmies no okupantiem. Viņiem ir jābaidās no mums. Tikai tad kaut kas mainīsies!
Pārpublicēts no austsaule.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
