Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija viltus pētījumu (pseidozinātnes) popularizēšanas ietvaros uzsākusi kārtējo naudas apgūšanas kampaņu – “viltus ziņas ir lipīgas”.

Kampaņas ietvaros izveidoti vairāki videorullīši, grafiki, slaidi, ieteikumi un citi uzskates materiāli, kuriem it kā vajadzētu sniegt pamācības - kā atpazīt viltus ziņas un kā tās atšķirt no patiesām. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, uzreiz pateikšu - absolūta pseidoinformatīva draza, par kuru, ja ieinteresētam pasūtītājam būtu jāmaksā no savas kabatas, neviens nemaksātu pat eirocentu. Pilnīgs bezjēgas bulšits.

Lai saprastu, kāds ir šo uzskates materiālu līmenis, atliek kaut dažas sekundes paskatīties galveno videorullīti, kur divi seniori sēž pie galda un fonā pa televizoru rāda it kā ziņas, kurās kariķēta diktore viegli izsmējīgā intonācijā stāsta, ka zinātnieki noskaidrojuši, ka zeme esot plakana. Pilnīgai stila tīrībai trūkst tikai aizkadra smieklu. Citādi viss atbilst labākajiem filmu franšīzes “Dumjš un vēl dumjāks” standartiem.

Naudas apguvējiem, kas šo kampaņu veido, protams, licies, ka viss ir pilnīgā kārtībā. No naudas apgūšanas viedokļa droši vien tā arī ir. Taču, ņemot vērā pašas problēmas nopietnību, šo kampaņu ir lietderīgi izvērtēt rūpīgāk. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tāda patiesi būtu nepieciešama. Tikai ar patiesu mērķi, nevis vienkārši kā naudas apgūšanas instruments.

Vispirms noskaidrosim mērķus. Minētajā videorullītī dezinformācija ir tik uzkrītoša, ka apmuļķot var tikai absolūtus plānprātiņus, kuriem neviena kampaņa saprātu neatgriezīs. Šāda pieeja skaidri liecina, ka ne jau dezinformētie seniori ir šīs kampaņas mērķauditorija.

Iedomāsimies kampaņu pret krāpniekiem, kuri ar dažādiem viltus solījumiem izkrāpj no padzīvojošiem cilvēkiem viņu uzkrājumus, īpašumus vai citus labumus. Un tagad brīdinājuma videofilmiņu, kurā pie seniora durvīm klauvē vīrietis garā lietusmētelī, dziļi pār acīm uzvilktu hūti, melnās brillēs un plānām, tumšām ūsiņām. Respektīvi, tieši tāds, kādu komiksu klišejās zīmē blēdi. Tas, ka viņš ir krāpnieks, viņam rakstīts uz pieres, un skaidrs, ka uz viņa āķa diez vai kāds uzķersies.

Visticamāk, reālajā dzīvē krāpnieks būs gluži citāds - laipns, uzticību viesošs, vienmēr izpalīdzīgs un savus nelāgos nodomus rūpīgi slēpjošs. Ja jūs patiesi gribat palīdzēt senioriem izbēgt no šādiem viltus labdariem/krāpniekiem, tad īpaši jāvērš uzmanība, ka iesākumā šie blēži var tēlot lielāko laipnības, iejūtības un izpalīdzības iemiesojumu. Vispirms viņi iegūst jūsu uzticību, un tikai pēc tam sākas ķibeles...

Līdzīgi būtu jāveido kampaņa pret viltus ziņām medijos, ja vien tāds būtu kampaņas veidotāju mērķis. Taču viņu mērķis ir pavisam cits. Acīmredzami tiek “atstrādāts numurs”, par kuru tiek saņemta ne pārāk liela, bet tomēr pietiekama atlīdzība, lai pievakarē varētu bezbēdīgi tviterī ierakstīt: gribēju tā kā iet uz sporta zāli, bet rezultātā atvēru “Prosecco”...

Ja būtu patiesa vēlme cīnīties pret dezinformāciju, tad videorullīša scenārijs varētu būt šāds. Sēž senioru pāris pie galda. Kundze dzer kafiju, kungs lasa grāmatu. Pēkšņi kundze satraukti iesaucas: “Gandrīz nokavējām! Ātri slēdz iekšā televizoru! Tūlīt Arnītis runās.” Ekrānā parādās TV3 diktors Arnis Krauze un stāsta par Cimdara “viltus sertifikātu”. Nākamajā kadrā viņu nomaina uzraksti “Naids!!!” ar trijām izsaukuma zīmēm dzelteni sārtu liesmu fonā un stāsts par Tukuma geja dedzināšanu. Šīs ir divas plašāko auditoriju sasniegušās Latvijas viltus ziņas, ko izplatīja mediji, kurus daudzi līdz tam uzskatīja par uzticamiem.

Diemžēl situācija ar tā dēvēto medijpratību ir pilnībā izgājusi ārpus tās loģiskajiem rāmjiem un pēc būtības zaudējusi jebkādu jēgu. Kāpēc? Tāpēc, ka viens no galvenajiem “medijpratības” balstiem ir pieņēmums, ka pastāv uzticami un neuzticami mediji. Ja informācija tiek publicēta un to atkārto uzticami mediji, tad tā it kā automātiski ir patiesa. Visu “medijpratības” mācību caurvij šī doma.

Taču, kā redzam jau pieminētajos “viltus sertifikāta” un “Tukuma dedzināšanas” gadījumos, šo dezinformāciju labprāt tiražēja arī tie mediji, kuri sevi gribētu dēvēt par “uzticamiem”. Te vietā atgādināt kādu ļoti svarīgu atziņu - jebkura subjekta (personas, iestādes, medija, valsts) būtību raksturo nevis pati kļūda (jo kļūdīties var katrs), bet gan reakcija uz kļūdu.

Ja Krauze, tiklīdz noskaidrojās, ka ziņa par Cimdara viltus sertifikātu ir viltus ziņa, būtu ar dziļu nožēlu atvainojies, tad varētu saprast - tas bija tikai nelāgs pārpratums, par ko pašam dezinformācijas izplatītājam kauns. Taču nekas tāds nenotika.

TV3 ziņu it kā atsauca, bet izdarīja to tā, ka neradās iespaids, ka viņi šo savu “lažu” no sirds nožēlo. Tas pats notika ar medijiem, kuri plaši un vienpusīgi atspoguļoja Tukuma dedzināšanas lietu. Tas liecina tikai par vienu - šos medijus nekādi vairs nevar uzskatīt par uzticamiem.

Jau pati “cīņa pret dezinformāciju” nozīmē, ka šie “cīnītāji” ir zaudējuši cīņu par patiesību un tagad “cīņas pret dezinformāciju” aizsegā cenšas ierobežot informācijas plūsmas, veidojot vienu, homogēnu, nepretrunīgu, bet no realitātes vairāk vai mazāk atrautu “patiesības” telpu. Šajā jaunajā realitātē pamatā patiešām ir patiesība, bet ne visa. Tur ir vieta tikai tai “patiesībai”, kura liegi iegulst šīs jaunradītās konstrukcijas rāmītī. Trakākais, ka arī tīri meli un puspatiesības, ja vien atbilst šim rāmim, tiek iejaukti kopējā informatīvajā rasolā.

Tas, ko tagad novērojam, nav nekas jauns. Šāda informatīvā politika savulaik jau bija Padomju Savienībā, kur pat ar speciāliem signāla traucētājiem (“zāģi”) slāpēja “naidīgās radiobalsis”. Tajā skaitā kādreizējo informatīvās tīrības etalonu BBC. Bija izveidota sterila informatīvā telpa, kur katra visnenozīmīgākā ziņa tika izlaista caur ideoloģisko filtru - atbilst vai neatbilst padomju “patiesības” standartiem.

Kad Gorbačova “glasnostj” politikas laikā šī informatīvās sterilitātes siena tika nojaukta, sabiedrību apvējoja nebijusi informatīvā brīvība. Tolaik likās, ka tāda brīvība ir cilvēcei pašsaprotama un nekas to vairs neapdraud. Iestājusies ilgi gaidītā visu veidu cenzūras aiziešana nebūtībā. Taču tā izrādījās tāda pati “viltus ziņa” kā Fukujamas “vēstures beigas”. Informācijas ideoloģiskā filtrēšana atgriezās ar jaunu sparu.

Latvijā šī filtra jēgu un faktisko spēku pirmā apjauta laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, kura izveidoja ideoloģiski ārkārtīgi izsvērtu, līdz briljanta gludumam noslīpētu informatīvo izdevumu. “Dienā” katram teikumam, pat sporta ziņām bija jāatbilst laikraksta ideoloģiskajam uzstādījumam. Nevarēja žurnālists norādīt, teiksim, skrējēja rasi vai Latvijas izlases hokejista (vai reketiera) etnisko piederību. Šīs detaļas neatbilda jaunajai “vārda brīvībai”, kuru piekopa Ēlerte.

Tā kā liela daļa mūsdienu mediju vadītāju ir izgājuši/as šo Ēlertes skolu, viņi/as ir pārliecināti/as ne tikai par to, ka tā vajag un tā ir pareizi, bet arī par to, ka arī visi citi rīkojas līdzīgi. Tāpēc, piemēram, sabiedriskie mediji pamazām pārvērtušies no informatīviem par ideoloģiskiem instrumentiem. Līdz ar to atbilstoši medijpratības pamatpostulātiem tie būtu pirmie, uz kuriem jānorāda – „Uzmanīgi! Pret katru ziņu jāizturas īpaši kritiski”.

Daudzi, kuri iemācījušies atšķirt propagandu no patiesības vēl padomju laikā, tā arī (kritiski) šodien izturas pret visiem tiem dezinformatoriem, kuri izplatīja melus par Cimdara viltus sertifikātu, Tukuma dedzināšanu un šo melošanu nenožēloja. Tāpēc nav brīnums, ka uzticība sabiedriskajiem medijiem krīt, un visas šīs primitīvās, pseidozinātniskās naudas apgūšanas kampaņas, vienalga cik skanīgos saukļos nodēvētās, situāciju izmainīt, par laimi, nevar.

Ir tikai viens ceļš, kā šo uzticību atgūt, - beigt nodarboties ar informācijas ideoloģisko šķirošanu, filtrēšanu un tā vietā atsākt sniegt savai auditorijai pilnu ainu. Pat tādu, kura varbūt kādam arī nepatīk, bet ir patiesa. Pārfrāzējot Dostojevski, teikšu: tikai patiesība glābs pasauli!

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...