Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divu dienu laikā Ministru prezidents Māris Kučinskis nav spējis paskaidrot ne to, kā ir aprēķināti trešdienas rītā televīzijā izziņotie dati par 50 miljoniem eiro, kas neesot nomaksāti nodokļos „auto tirdzniecības shēmās”, ne to, kur ar tiem var iepazīties un kāda tad ir viņa pieminēto „shēmu” būtība

„Auto tirdzniecības shēmās, izmantojot "ss.lv" platformu, nodokļos nav nomaksāti 50 miljoni eiro, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS),” – šādi premjera paziņojumu trešdienas rītā atspoguļoja aģentūra LETA.

Jau drīz pēc šī paziņojuma Kučinska preses sekretārs, kādreizējais žurnālists Andrejs Vaivars pavēstīja, ka „nedaudz pārpratums” un ka patiesībā „50 miljoni gadā netiek nomaksāti auto tirdzniecības shēmās kopumā”. Taču ne uz vienu citu jautājumu saistībā ar Kučinska paziņojumu nespēja atbildēt ne pats tā izteicējs, ne arī viņa preses sekretārs.

Premjeram saistībā ar viņa publisko paziņojumu un tajā minēto iespaidīgo summu tika lūgts precizēt - par kādu laika periodu ir runa un kāpēc Ministru prezidents neminēja šo laika periodu, kā tieši ir veikti aprēķini, kas uzrādījuši tieši šādu summu, kas tos veicis, kad, pēc kādas metodikas, kāda ir trīs biežāk izmantoto shēmu būtība un kā tieši katrā no šīm shēmām ir tikusi izmantota "ss.lv platforma"?

Tāpat Kučinskim tika lūgts atbildei pievienot attiecīgo informācijas apkopojumu, no kura viņš kā Ministru prezidents ir smēlies šo informāciju, bet, ja gadījumā šim apkopojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, minēt dokumenta nosaukumu, personu, kas noteikusi šo statusu, statusa noteikšanas pamatojumu un šī statusa termiņu.

Līdz ar šiem precizējošajiem jautājumiem tika izteikta cerība, ka, „tā kā Ministru prezidents šo informāciju sniedza personiski un publiski, nebūs ne mazāko problēmu atbildēt uz šiem precizējošajiem jautājumiem”.

Taču ir izrādījies, ka precizēt sniegto informāciju pašreizējam valdības vadītājam ir nevis problemātiski, bet vienkārši neiespējami, - no viņa preses pārstāvja reakcijas izrietēja, ka patiesībā Kučinskim nekādi šādi dati vispār nav bijuši un ka skaitli „50 miljoni” viņš vienkārši padzirdējis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

„Par to premjeru informēja VID vadību. Līdz ar to dažādas detaļas arī pareizāk būtu prasīt VID,” – tas ir viss, ko uz precizējošajiem jautājumiem Kučinska vārdā ir spējis atbildēt viņa preses sekretārs. Savukārt VID uz gandrīz identiskiem jautājumiem jau divas dienas „gatavo atbildes”.

Tas, ka premjers nav spējīgs sniegt izsmeļošus skaidrojumus, no kurienes un kādā veidā ņemti publiski nosauktie iespaidīgie skaitļi, nav pārsteidzoši: vēl tikai dienu iepriekš VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, tāpat neminot neko konkrētāku, izteicās pat par izkrāptiem un valsts nesaņemtiem 100 miljoniem eiro auto shēmu rezultātā, bet nu, kā redzams, skaitlis jau divreiz samazinājies.

Tikmēr Neatkarīgā Rīta Avīze ceturtdienas rītā atgādināja: „Vēl 2015. gada pavasarī Valsts ieņēmumu dienests publiskā pasākumā solīja, ka autošeptmaņu labajai dzīvei tūliņ tiks pielikts punkts. Veiksmīgi aizklapējis ciet 775 kaktu autoservisus, VID grasījās izpurināt Rumbulu un visus pārējos autosalonus – attiecīgi slēgt vai piespiest iznākt laukā no pelēkās ekonomikas. Taču sludinājumu portāla ss.lv slēgšanas skandāls ir apliecinājums tam, ka no šā plāna nekas nav izdevies.”

Savukārt VID nevēlējās ne atklāt attiecīgo informācijas apkopojumu, no kura Ministru prezidents varētu būt smēlies šo informāciju, ne arī – gadījumā šim apkopojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss – minēt dokumenta nosaukumu, personu, kas noteikusi šo statusu, statusa noteikšanas pamatojumu un šī statusa termiņu. Tāpat VID arī atteicās atklāt „VID izmantotās zaudējumu aprēķina metodoloģijas”. Toties uz citiem arī Kučinskim uzdotajiem jautājumiem VID atbildes tika sniegtas – publicējam tās pilnībā:

1) par kādu laika periodu ir runa?

VID provizorisks novērtējums iespējamiem nodokļu zaudējumiem no vieglo automašīnu tirdzniecības portālā ss.lv izvietotajiem sludinājumiem gada laikā ir 49,3 milj. EUR, kas iekļauj sevī zaudējumus PVN, IIN, VSAOI un UIN maksājumiem.

2) kā tieši ir veikti aprēķini, kas uzrādījuši tieši šādu summu? Kas tos veicis, kad, pēc kādas metodikas? Kā tie saskan ar VID pašreizējās ģenerāldirektores iepriekš publiski minētajiem skaitļiem?

Lai aprēķinātu provizoriskos nodokļu zaudējumus, var tikt izmantoti dažādi avoti, piemēram, tiešie dati, kas raksturo uzskaites neatbilstības; trešo pušu informācija par risku; kontrolē atklāto riska gadījumu profilēšana; vispārējā statistika; normatīvā akta analīze; ekspertu viedokļi, netiešie dati par faktiem, kas saistīti ar pētāmo parādību utt.

Veicot zaudējumu novērtējumu konkrētajā gadījumā, tika izmantota statistika par portālā www.ss.lvpublicētajiem sludinājumiem par vieglo automašīnu pārdošanu 2017.gada pirmajos četros mēnešos, atlasot datus par automašīnām, kuru pārdošanas vērtība nav mazāka par 5 tūkst. EUR, iekļaujot tikai unikālu piedāvājumu vērtības.

Nosakot iespējamo zaudējumu summu, VID izmantoja vairākus datu avotus un ekspertu viedokļus:

- Pēc Auto asociācijas ekspertu viedokļa, nelegāli pārdoto lietoto automašīnu īpatsvars Latvijā ir 80%;

- Sludinājumos izvietoto transportlīdzekļu pārdošanas koeficients ir 60% (VID ekspertu viedoklis, kas balstīts uz portālā ilgstoši pieejamo sludinājumu īpatsvaru);

- Veicot nedeklarētā apgrozījuma novērtējuma transformāciju nodokļu zaudējumos, tika veikts pieņēmums, ka nedeklarētajām auto tirdzniecības transakcijām veidotos līdzīgs nodokļu slogs kā legālajam auto tirgum.

Ņemot vērā analīzes un zaudējumu aprēķina metožu dažādību, kā arī zaudējumu novērtēšanas procesa tiešo saikni ar nodokļu pakļaušanas riska vadības procesu, publiski nav pieejama informācija par VID izmantotajām zaudējumu aprēķina metodoloģijām.

3) kāda ir trīs biežāk izmantoto shēmu būtība? kā tieši katrā no šīm shēmām ir tikusi izmantota "ss.lv platforma"?

Kā jau publiskajā telpā ir izskanējis, tirgū ir sastopamas trīs biežāk izmantotās “shēmas”, kuru būtība galvenokārt ir atkarīga no tā, vai tajās kā auto pārdevējs un pircējs ir iesaistītas juridiskas un/vai fiziskas personas.

Viena no biežāk sastopamajām shēmām ir tāda, ka juridiska persona Vācijā pārdod auto fiziskai personai Latvijā. Tā savukārt nereģistrē šo auto Latvijā, bet gan pārdod  tālāk jau citai fiziskai personai, kura to reģistrē CSDD, norādot, ka pati ir iegādājusies Vācijā.

Kā noprotams, šādas shēmas rezultātā attiecīgā persona (kura pārdod auto) nodokļus no gūtā ienākuma nesamaksā.

Otra sastopamā shēma ir šāda. Auto ieved no citas valsts, iegādājoties no juridiskas personas (bez PVN), un tās tiek turētas fiktīva Latvijas uzņēmuma krājumā (bez PVN), taču patiesībā auto tirgo tieši pircējam Latvijā (bez PVN). Pirkuma līgumā tiek norādīts, ka auto iegādājas Latvijas pircējs, pats atvedot auto tieši no, piemēram, kāda Vācijas privātā īpašnieka. Savukārt, iegādes līgumi, kas tiek iesniegti CSDD, ir fiktīvi.

Šī ir viena no izplatītākajām shēmām, kas tiek pielietota tieši dārgāku lietoto auto tirdzniecībā, jo ļauj izvairīties no PVN samaksas, automātiski padarot auto par PVN tiesu lētākus tirgū, salīdzinājumā ar godīgu komersantu piedāvāto.

Trešā shēma tiek īstenota, fiktīvi piemērojot PVN likuma 138.pantu kā komisijas darījumu lietotām precēm no privātpersonas, kaut gan patiesībā preces ir pirktas no juridiskas personas, un tām PVN ir jāpiemēro. Tādā veidā tiek tirgotas automašīnas bez PVN.

Piemēram, komersants ieved automašīnu no Vācijas par 10 000 EUR, pārdod par 12 000 EUR, jāsamaksā PVN 21 %, t.i. - EUR 2172.89. Taču SIA dokumentos norāda, ka pārdod auto, piemērojot īpašu režīmu un tad PVN veido 347,11 EUR, jo tiek aprēķināts no starpības, t.i. (12 000 EUR – 10 000 EUR) : 1,21= 1652,89 EUR,  1652,89 EUR x 21 % = 347,11 EUR. Tādējādi nesamaksātais nodokļu apjoms pie tikai šāda viena darījuma ir 2172.89 EUR.

Šādas shēmas arī pārsvarā izmanto negodprātīgie auto tirgotāji, izvietojot sludinājumus interneta vietnēs, tajā skaitā ss.lv. Tas viņiem dod iespēju zināmā mērā saglabāt savu anonimitāti, jo sludinājumos tiek publicēts tikai tālruņa numurs un attiecībā uz automobiļu sludinājumiem nav redzams arī e-pasts (tiek piedāvāta tikai iespēja tiešsaistē nosūtīt ziņu pārdevējam).

Ņemot vērā, ka pircējs pārsvarā ir fiziskā persona, kuru interesē auto ar iespējami lētāko cenu, nevis tās pārdevējs, tas ļauj pārdevējam palikt anonīmam. Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka pircējs neatceras vai nesniedz informāciju par auto pārdevēju, ar kuras palīdzību to varētu identificēt. Savukārt dokumentos, kas tiek iesniegti CSDD, reģistrējot auto, ir norādīta jau pavisam cita informācija. Tādā veidā interneta sludinājumu vietnes tiek izmantotas, lai negodprātīgie pārdevēji slēptu savu identitāti. Un tas nozīmē, ka tikai portāla rīcībā ir ziņas gan par IP adresēm, gan arī par personu, kas sludinājuma izvietošanu ir apmaksājusi, kā arī par citiem šīs personas izvietotajiem sludinājumiem.

Kā jau iepriekš minēts, šādu shēmu rezultātā attiecīgā persona (kura pārdod auto) nodokļus no gūtā ienākuma nesamaksā, kā arī neuzņemas nekādu atbildību par pārdotā auto tehnisko stāvokli, kvalitāti, drošību u.c. būtiskiem aspektiem.” 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...