Krutojs noīrējis Nacionālo operu dzimšanas dienas svinībām, finansiālais guvums - 9873 eiro + 120 000 eiro
PIETIEK21.07.2014.
Komentāri (86)
Iesaki rakstu: 
Kamēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ar lielu troksni iekļāvis Latvijas "melnajā sarakstā" trīs konkursa Jaunais vilnis tradicionālos apmeklētājus - Krievijas dziedātājus, konkursa galvenais organizētājs, pazīstamais Krievijas mūziķis Igors Krutojs šogad neapmierināsies vien ar Jūrmalas prestižāko vietu apmeklēšanu, - viņš noīrējis Latvijas Nacionālās operas (LNO) Lielo zāli savām dzimšanas dienas svinībām 29. jūlijā. Operas tiešais finansiālais ieguvums būs 9873 eiro, taču, kā Pietiek pirmdienas vakarā noskaidroja Kultūras ministrijā, reizē ar to Krutojs noslēdzis līgumu par ziedojumu Nacionālajai operai 120 000 eiro apmērā, un šī nauda jau ir saņemta.
Kā Pietiek apstiprināja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Aiga Sprindža, Krutojs noīrējis operas Lielo zāli ar tai pieguļošajām telpām. Turklāt uz svinību dienu operas zāle piedzīvos nopietnas pārvērtības - no tās tiks izvākti skatītāju krēsli.
"Krēsli tiks iznesti no Lielās zāles. Krēslu iznešana pirms minētā saviesīgā pasākuma sakrīt ar plānotajiem Lielās zāles grīdas slīpēšanas un atjaunošanas darbiem, kas tiks veikti līdz jaunās sezonas sākumam. Jāpiemin, ka pēdējo reizi zāles grīdas atjaunošana tika veikta pirms desmit gadiem," skaidro LNO pārstāve.
Par LNO Lielās zāles īri opera saņems 9873 eiro, taču, kā pirmdienas vakarā Kultūras ministrijā noskaidroja Pietiek, tā tomēr būs tikai niecīga daļa no kopējās summas: LNO direktoram Zigmāram Liepiņam ir izdevies ar Krutoju noslēgt ziedojuma līgumu par 120 000 eiro, šo līgumu ir akceptējusi arī Kultūras ministrija, un šī summa jau ir saņemta.
Lūk, kā viņa vadītās Nacionālās operas telpu iznomāšanu Krutojam vērtē LNO direktors Zigmārs Liepiņš:
- Nu, kā es varu vērtēt kā operas direktors. Jūs noteikti esat lasījuši Operas likumu, tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka mēs veicam saimniecisku darbību un mums ir jāveic saimnieciska darbība. Saimnieciska darbība nozīmē, ka mēs izīrējam zāli, kafejnīcu, beletāžas zāli, baletzāli un citas telpas. Mums ir apstiprināts cenrādis ar īri.
- Var noīrēt jebkurš?
- Ja jūs varat samaksāt to naudu, kas ir paredzēta īrei, jūs varat noīrēt. Kāpēc lai jebkurš nevarētu īrēt? Kāpēc? Uz kāda pamata es varētu kādam neīrēt?
- Nu, bet tomēr opera ir tāda kā mūzikas svētnīca.
- Jūs lietojat tādu vārdu kā baznīcā (smejas). Krieviem ir tāds teiciens – a kto sudja? Kas ir tiesnesis, kurš pateiks – šim jā un šim ne. Redziet, lai izslēgtu visādas insinuācijas, es varu pateikt, ka līgums ir noslēgts sen atpakaļ. Un Civillikums nosaka, ka līgumi ir jāpilda. Tas, ka pa vidu notiek kādas perturbācijas, kas rada kaut kādas sajūtas – nu, ko man tur darīt?! Nepildīt līgumu būtu diezgan absurdi. Es te nevaru savu personisko stāju demonstrēt.
- Operas zālē var taisīt visādas, teiksim, orģijas?
- Kāpēc orģijas? Kāpēc jūs tā domājat? Tas ir jūsu iespaids. Es īrēju zāli pasākumam, kurā, ja nemaldos, piedalās dziedātājs Toms Džonss. Tas nav svarīgi – balets vai opera, mēs īrējam zāli. Un īres līgums ir noslēgts, Kultūras ministrija ir akceptējusi.
- Vai Kultūras ministrija akceptē katru līgumu?
- Kultūras ministrijai nav jāakceptē katrs līgums, Kultūras ministrija akceptē papildu lietas, kas ir saistītas ar šo līgumu. Ja jums ir kādi papildu jautājumi, tad sūtiet rakstiski. Es jau zinu, ka var pagriezt tā un šitā.
- Rakstīšu vārds vārdā, kā jūs sakāt.
- Tas, ko pasaka, arī ne vienmēr ir precīzs tulkojums. No konteksta arī jāskatās. Atsūtiet jautājumus, un es atbildēšu, neredzu iemeslu, lai neatbildētu.
- Bet jums šķiet, ka viss ir kārtībā, ka šāds pasākums notiek operā?
- Man šķiet, OK, ka opera var nopelnīt savu naudu, ko valsts nevar tā īsti iedot. Mans uzdevums ir savākt operā finansiālās lietas kārtībā. Mans uzdevums ir gada beigās skatīties, lai opera neiet naudu prasīt, par ko visi brēca pagājušajā gadā nelabā balsī. Man ir jāsavāc [nauda] šīs mājas saimnieciskām vajadzībām. Un ienākumi ir iegūstami, īrējot zāli un pareizi sakārtojot īres cenas, un veicot saimniecisku darbību, kas ved operu pretī saulītei, es domāju, finansiālā ziņā. Tas ir mans uzdevums.
Foto no lat.gorod.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.