Krišjānis Kariņš – alkohola tirdzniecības un “Latvijas Loto” lobists
Pietiek lasītājs06.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daļa sabiedrības ir stingri pārliecināta, ka azartspēles kā kaitīga un morāli nepieņemama nodarbe valstī ir jāaizliedz. Jā, līdz ar to valsts budžetā naudas būs mazāk, nāksies pieņemt darbā jaunus kontrolierus un uzraugus, kas sekos, lai aizliegums nepaliek tikai uz papīra, taču tā ir jārīkojas, jo nauda, ko valstij ienes azartspēles, pretēji senā romieša teiktajam tomēr smird un nav lietojama. Arguments ir arī bēdīgā atkarīgo pieredze un viņu liktenis.
Otra (mazākā) iedzīvotāju daļa tomēr ir daudz pielaidīgāka pret spēlmaņiem. Argumenti ir visdažādākie – sākot no tā, ka pieauguši cilvēki paši var izlemt, spēlēt vai nē, tāpat kā lemt par alkohola vai tabakas baudīšanu, beidzot ar atgādinājumu, ka diemžēl tie, kas aizliegto augli gribēs nobaudīt, atradīs iespēju pie tā piekļūt par spīti aizliegumam. Viņi norāda, ka nekur pasaulē – pat ne Ziemeļkorejā – vēl nav izdevies panāk aizliedzošu likumu pilnīgu ievērošanu.
Tā kā pieņemts uzskatīt, ka pirmā iedzīvotāju grupa ir krietni lielāka par otro, tad tai parasti piebalso arī politiķi, kas vismaz vārdos ir “pret” (ja neskaita finanšu ministrus un tamlīdzīgus šīs profesijas pārstāvjus).
3. aprīlī Saeima apstiprināja Ministru kabineta 2. aprīļa lēmumu noteikt papildu pasākumus ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas laikā, kā arī virkni grozījumu likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".
Pretstatā atbildīgajā Saeimas komisijā lemtajam deputāti ņēma un noraidīja no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nākušo priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā joprojām atļaut azartspēles internetā.
Grūti pateikt, kā lemtais sekmēs Covid-19 apkarošanu, taču spēlmaņiem internetā nekas īpaši nemainīsies. Licencētās, Latvijā reģistrētās spēļu vietnes viņi nomaina ar nelegālām, ārvalstīs reģistrētām spēlē tieši tāpat, kā spēlēja agrāk, tikai tā “smirdīgā” nauda, kas agrāk nonāca valsts un pašvaldību budžetos, tagad plūst kaut kur citur. Kur? To īsti neviens nevar pateikt – varbūt uz Krieviju, varbūt uz Ukrainu, varbūt uz rietumvalstīm vai vēl eksotiskākos virzienos, bet Latvijā tā nepaliek, tas nu ir skaidrs.
Apgalvojumam, ka visas nelegālās vietnes iespējams nobloķēt un spēlmaņiem ir problēmas iemaksāt naudu, spēlēt, kā arī saņemt laimestus, tic tikai tie, kas ar internetu patiešām ir pamatīgi uz “jūs”. Labi zināms, ka internets, kur notiek arī azartspēles, kontrolei īsti nepadodas, un jebkurš Latvijas interneta lietotājs, augstākais, desmit minūtēs atradīs vismaz dažus brīvi pieejamus nezin kur reģistrētus interneta kazino un spēļu zāles.
Runā, ka šādu savdabīgu lēmumu Saeima pieņēmusi pēc paša premjera Krišjāņa Kariņa lūgumiem un pierunāšanas, viņam kārtējo reizi valdības glābšanas vārdā „uzklausot” bordānistus un personiski sazinoties ar Saeimas frakcijām un dažādās toņkārtās lūdzot rīkoties tieši šādi. Respektīvi, premjers ir darbojies kā klasisks lobists, kura rīcības rezultātā daži nepamatoti ir ieguvēji.
Varbūt nodomi bija cēli? Pēkšņi parādījies lieks miljards eiro, kāds iepriekš nekad nav bijis, un beidzot ir arī iespēja atteikties no smirdīgās naudas budžetā? Valstij nav problēmu arī izmaksāt bezdarbnieku pabalstus atlaistajiem darbiniekiem – galvenais, ka kaite izbeigsies? Kur koku cērt, tur skaidas lec – neko nevar darīt, ja naudu, kas iepriekš papildināja valsts budžetu, tagad savās kabatās iebāzīs kāds tēvocis Vaņa Krievijā vai Džons, kurš mīt tropiskā salā?
Tomēr pavisam neloģisku un pat ar “politisko loģiku” neizskaidrojamu šādu lēmumu un Kariņa darbošanos padara fakts, ka vienlaikus pilnās burās atļauts strādāt valstij piederošajam azartspēļu uzņēmumam “Latvijas Loto”, kurš savā mājaslapā “Latvijas Loto Labo mērķu programmā” norāda: “Mēs sniedzam cilvēkiem augstākās klases spēles iespēju sociāli atbildīgā veidā, un mūsu loterijās iegūst visi - daži laimestus, bet visi - jauku izklaidi un apziņu, ka palīdz finansēt projektus, kas svarīgi mums visiem Latvijā”.
Premjera un koalīcijas atbalstu saņēmusi arī alkohola tirdzniecība. 20. martā Saeima Covid-19 izplatības laiku atļāva grādīgos dzērienus iegādāties arī internetā. Šādas izmaiņas esot virzītas, lai veicinātu cilvēku palikšanu mājās un pašizolācijas ievērošanu.
Ja Kariņa mērķis nav azartspēļu cienītājus pārorientēt uz tradicionālākiem, sabiedrībā krietni plašāk izplatītiem un jau akceptētiem atkarību veidiem, tad jāuzdod mūžsenais jautājums – kam tas ir izdevīgi? Ne jau nu spēlmaņiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
