Krievijas Valsts apbruņojuma programma nesola neko labu ne Krievijai, ne pārējai pasaulei
Aivars Vairogs17.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc oficiālu Krievijas amatpersonu 2021. gada pavasarī pavēstītā kļuva skaidrs, ka izstrādes stadijā atrodas jaunā Krievijas Valsts apbruņojuma programma 2024. – 2033.gadam. Tas ne tuvu nav pirmais šāds direktīvais dokuments – Krievijas Bruņoto spēku vēsturē ir zināmas vēl dažas apbruņojuma programmas, piemēram, 2007.– 2015., 2011.– 2020. un 2018.– 2027. gadam. Kā likums, katra jauna programma tika pieņemta, pirms iepriekšējās izpildes termiņi bija beigušies. Normatīvo desmit gadu vietā tās ilga 4-7 gadus un, protams, netika pilnībā realizētas.
Ambiciozā 2007.- 2015. gada programma paredzēja 400 starpkontinentālo ballistisko raķešu (zemes un jūras bāzēšanās), 8 zemūdens raķešu kreiseru, 20 citu zemūdeņu, vairāk nekā 50 kaujas kuģu, 600 lidmašīnu, 1000 helikopteru, 28 zenītraķešu kompleksu S-400 pulku, 38 zenītraķešu-artilērijas kompleksu „Pancirj” divizionu, desmit taktisko raķešu „Iskander-M” brigāžu, 2300 modernu tanku, 2000 pašgājējas artilērijas iekārtu saražošanu. Plāns tika izpildīts labi ja uz pusi.
2011.– 2020.gada plāns aptvēra 270-280 stratēģiskās raķetes, 100 virsūdens un zemūdens kuģus (t.sk. tās pašas 8 stratēģiskās un 20 taktiskās zemūdenes, kā arī 50 fregates un korvetes, četrus franču projekta „Mistral” tipa universālos desantkuģus, sešus lielos tanku desantkuģus u.c.), 600 taktiskās kaujas lidmašīnas (Su-57, Su-35S, Su-34, Su-30, MiG-35 u.c.), 1100 helikopterus (Ka-52, MiG-28N, Mi-8AMTŠ, Mi-26, „Ansat”), 56 S-400 un desmit S-500 divizionus, desmit „Iskander-M” brigādes, 2300 jaunus tankus un 2000 lielgabalus. Pēc 2014. gada pavasara epopejas Ukrainā par „Mistral” tipa kuģiem nācās aizmirst, līdz 2018. gadam neizpildīto punktu (zemūdenes, S-500, bruņutehnika „Armata”, „Kurgaņec”, „Bumerang”) izpildi nācās pārnest uz 2017. gadu.
Pašlaik realizējamā 2018.–2027. gada programma paredz starpkontinentālo ballistisko raķešu „Jars”, „Sarmat” un „Rubež”, kaujas tanku T-90M, „Armata”, „Kurgaņec” un „Bumerang” saimes bruņumašīnu, piektās paaudzes kaujas lidmašīnu Su-57 (jeb PAK-FA / T-50), „Borej-A” tipa zemūdens raķešu kreiseru, flotes raķešu „Kaļibr” un „Cirkon” attīstību un ražošanas uzsākšanu. Piemēram, 2021.gadā Krievijas Bruņotie spēki cer saņemt: 13 raķešu kompleksus „Jars”, uzlabotās „Borej-A” tipa stratēģiskās atomzemūdenes „Kņazj Oļeg” un „Geņeralisimuss Suvorov”, korvetes „Rezkij” un „Retivij”, divus mazos raķešu kuģus un vienu dīzeļzemūdeni, pretgaisa/pretraķešu kompleksus S-350 „Vitjaz” un S-500 „Prometej”, kā arī citu apbruņojumu.
Spriežot pēc tā, ka jauno apbruņojuma programmu ir plānots uzsākt ar 2024. gadu, Krievijas augstākajai vadībai ir kļuvis par tradīciju anulēt iepriekšējos neizpildāmos plānus. Kremlis 2024.-2033. gadā Bruņotajiem spēkiem ir paredzējis atvēlēt 21-22 triljonus rubļu (iepriekšējās programmās – attiecīgi 21,2 un 21,7 triljoni), kas liecina par nemainīgu Krievijas politiskās elites ieinteresētību armijas kaujas spēju nostiprināšanā un konfliktu risināšanā ar militāriem līdzekļiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
