Iesaki rakstu: 
Kā jau varēja prognozēt, Krievijas mediji izsaka atbalstu atstādinātajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam. Atšķirībā no latviešu medijiem, kas informē par korupciju un dažādām shēmām Rīgas domē, Krievijas mediji akcentē faktu, ka Ušakovs ir uzskatāms par krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvi un Krievijas politiku atbalstošu politiķi.
Kā piemērs noder raksts prokremliskajā izdevumā “Kommersant” (https://www.kommersant.ru/doc/3936986), kurā tiek stāstīts par VARAM ministra Jura Pūces lēmumu par Ušakova atstādināšanu no amata un par Ušakova paziņojumu, ka šis lēmums nav profesionāls un viņš to pārsūdzēs tiesā. Rakstā teikts, ka Ušakovs jau ir paziņojis, ka startēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo viņam tāpat neļaušot strādāt arī turpmāk. Ušakovs uzskata, ka pret viņu notiek politiska vēršanās un nacionālisti vēlas gūt revanšu, atlaižot Rīgas domi un rīkojot ārkārtas vēlēšanas. Nepatika pret Ušakovu esot saistīta arī ar apņemšanos saglabāt Uzvaras pieminekli. Rakstā izteiktas bažas, ka šāds Ušakova lēmums var radīt nopietnas problēmas “Saskaņai” – partija saglabā popularitāti, esot pie varas Rīgā. Pēc Ušakova pārcelšanās uz Briseli “Saskaņai” vajadzēs izvirzīt jaunus līderus.
Citā rakstā izdevums “Kommersant” (https://www.kommersant.ru/doc/3936067) raksta, ka Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta (MGIMO) Eiropas pētījumu centra pētnieks Vladislavs Vorotņikovs uzskata – šai situācijai ir sistēmisku pārmaiņu raksturs, kas saistīts ar to, ka beidzas Ušakova un “Saskaņas” laikmets Rīgas domē. Ir skaidri redzams, ka Ušakovs vēlas pāriet uz Eiropas Parlamentu. Vorotņikovs uzskata, ka “Saskaņas” turpmākais liktenis ir atkarīgs no tā, vai partija saglabās koalīciju Rīgas domē. Viņš atzīst, ka šobrīd nav iemeslu valdošās koalīcijas sabrukšanai galvaspilsētā.
Tikpat aktīvi Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata komentē arī citi Krievijas mediji. Krievijas izdevums “NEWSru” (https://www.newsru.com/world/05apr2019/ushakov.html) ziņo par Pūces lēmumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata, KNAB veikto izmeklēšanu pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”, kā arī par Ušakova paziņojumu, ka viņš pārsūdzēs lēmumu tiesā, kas varētu ilgt kādus divus gadus. “NEWSru” informē par Ušakova biogrāfiju un agrāk ieņemtajiem amatiem, kā arī uzsver, ka viņš ir pirmais krievs, kurš kļuva par Rīgas mēru un kuru socioloģiskajās aptaujās atbalstīja 74% rīdzinieku. Ušakovs esot uzskatāms par populārāko Rīgas mēru, kaut arī viņu vairākkārt mēģinājusi gāzt Rīgas domes opozīcija.
“NEWSru” rakstā īpaši uzsvērts, ka Ušakova attieksme pret Krieviju ir vērtējama kā mērena. Piemēram, 2015.gadā viņš nosodīja ES pieņemtās sankcijas pret Krieviju, nosaucot tās par kļūdainām un tādām, kas rada kaitējumu Latvijai.
Krievijas izdevums “Lenta” veltījis Ušakovam vairākas publikācijas. Vienā “Lenta” rakstā (https://lenta.ru/news/2019/04/05/ushakov/) aprakstīts Pūces lēmuma pamatojums Ušakova atstādināšanai no Rīgas mēra amata, vienlaikus atgādinot, ka 2016.gadā Latvijas Valsts valodas centrs sodīja Ušakovu par krievu valodā rakstītiem postiem sociālajos medijos. Toreiz Ušakovs paziņoja, ka arī turpmāk izmantos gan krievu valodu, gan arī angļu valodu un latviešu valodu, lai informētu valsts pilsoņus.
Citā izdevuma “Lenta” rakstā (https://lenta.ru/brief/2019/04/05/nil/) uzsvērts, ka Ušakovs tika atbrīvots par korupcijas skandāliem un viņam ir izteikti apvainojumi par darbību Krievijas labā. Rakstā stāstīts, ka par Ušakova atstādināšanas iemeslu kļuva izmeklēšana “Rīgas satiksmē”, ka Pūce viņam pārmet tiesisko nihilismu, neatbildot uz viņa jautājumiem. Rakstā teikts, ka izmeklēšana dažādos Rīgas pašvaldības uzņēmumos tika sākta jau 2013.gadā. Uzsvērts, ka Ušakovs formāli nebija iejaukts, piemēram, “Rīgas satiksmes” lietā, bet ilgstoši aizstāvēja šī uzņēmuma vadītāju un visas izmeklēšanas sauca par politisko pasūtījumu. “Lenta” uzskata, ka “Saskaņa” tiek kritizēta, jo aktīvi aizstāv krievvalodīgos iedzīvotājus. Tā kā “Saskaņu” atbalsta lielākā daļa krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju, Ušakovam tiek pārmests, ka viņu vadot “Maskavas roka”. Tiek minēts, ka kaudzi esot neapmierināti ar Ušakova atļaušanos publiski runāt un rakstīt krievu valodā.
Šajā “Lenta” rakstā teikts, ka Ušakovs ir nolēmis kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kāds avots partijā “Saskaņa” pastāstījis, ka ticis nolemts izvairīties no Ušakova turpmākas apkaunošanas un nepieļaut “sitienu veikšanu pret viņu”, kad kļuvis skaidrs, ka tiks turpinātas izmeklēšanas ar viņu saistītās struktūrās Rīgas domē. Ušakova došanās uz Eiropas Parlamentu apmierinot viņa oponentus.
Interesanti par Ušakova atstādināšanu raksta arī Krievijas izdevums “Argumenti ņedeļi”. Piemēram, intervijā (http://argumenti.ru/world/2019/04/608282) Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins (viņš pārstāv Latvijas Krievu savienību) stāsta, ka viņam esot zvanījuši vairāki Krievijas mediji un prasījuši, kāpēc sliktie latviešu nacionālisti atbrīvojuši labo krievu mēru. Bet Mamikins uzskatot, ka Ušakovu varēja nosaukt par īstu krievu pirms gadiem 5-6, kad viņš atbalstīja referendumu par krievu valodu. Bet tagad Ušakovs ir pārtraucis līgumu ar valdošo Krievijas partiju “Jedinaja Rossija” un regulāri braucis uz ASV pie Džona Makeina, kas kritizēja Krieviju. Ušakovs Rīgā slēdza vairākas krievu skolas. Mamikins uzskata, ka Ušakovam ir palicis tikai krievu uzvārds.
Citā intervijā (http://argumenti.ru/world/2019/04/608177) politologs Jānis Grigalis (kurš vairākos gadījumos ticis dēvēts arī par prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tulku) skaidro, ka Krievijas mediji joprojām “Saskaņu” uzskata par prokrievisku partiju, bet kopš 2015.gada tā ir pārtraukusi sadarbību ar partiju “Jedinaja Rossija” izdevīguma dēļ, lai sadarbotos ar Eiropas sociālistiem. Grigalis uzskata, ka šobrīd Ušakovam tikai uzvārds ir krievisks un viņam neinteresē Latvijā dzīvojošie nepilsoņi. Grigalis uzskata, ka šobrīd par Ušakovu balso tikai pensionāri.
Redzot gandrīz vienprātīgo atbalstu, kāds Ušakovam tika izteikts Krievijas medijos pēc ministra Jura Pūces lēmuma par viņa atstādināšanu no Rīgas mēra amata, nav šaubu, ka Krievijas mediji atbalstīs Ušakovu arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tas nozīmē arī krievvalodīgos medijus patērējošo Latvijas pilsoņu atbalstu Ušakovam šajās vēlēšanās, un, domājams, ir maz cilvēku, kuri apšauba viņa ievēlēšanu Eiropas Parlamentā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
