Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kremļa plāni

Viedais Manels
23.05.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skaidrs, ka Krievijai tāpat kā jebkurai suverēnai valstij, sevišķi jau lielvalstij, ir savi plāni attiecībā uz kaimiņvalstīm un ne tikai. Re:Baltica paziņojums, ka Kremlim tādi ir, latviešiem patiešām var skanēt kā sensācija, jo Latvijai nekādas savas stratēģijas nav – valsts vadība izpilda to, ko tai diktē saimnieki Briselē, Vašingtonā un Davosā. Tiesa, par letiņu viltīgu plānu var uzskatīt pārcenšanos, sagandējot visu vairāk, nekā sizerēns pavēlējis.

Tikmēr publiskotie it kā nopludinātie Kremļa slepenie dokumenti, manuprāt, ir izsūkti no pirksta vai no kurienes tur tagad pieņemts. Visticamāk, tos uz celīša sacerējis kāds inkluzivitātes dēļ pie studijām pielaists tukšgalvis politoloģijā. Minētie stratēģiskie mērķi, kuriem it kā vajadzēja nodrošināt Baltijā Krievijai draudzīgas vadības, sen vairs nav aktuāli. Šādas ieceres prasa lielus ieguldījumu, taču Krievijas Federācija (KF) nav PSRS, kas šķiežas ar naudu, it īpaši, ja iezemiešu ārpolitiku nosaka trešā puse. Pēdējais “eļļošanu” prasošais plāns bija noturēt tranzītu, kamēr netiks izveidota alternatīva pašā Krievzemē. Vēlāk Kremlis aizklapēja biznesa ieceres Latvijā. Protams, individuāli sakari ar risku pašiem uzņēmējiem ir palikuši.

Nenoliedzami, pastāv jautājums, kāda loma Kremļa nodomos iekritīs Latvijā dzīvojošajiem krieviem. Savulaik Dievzemīti smagi skāra PSRS piekoptā kolonizācija un rusifikācija. Turklāt tieši “Brīvā pasaule” savu apsvērumu vadīta neļāva Latvijā īstenot dekolonizāciju. Pēc neatkarības atjaunošanas vietējā vara “uzmeta” valstij lojālos krievus, dāvinot milzu preferences interfrontiešiem, kas, saņēmuši no kompartijas starta kapitālu, kļuva par ietekmīgiem buržujiem.

Vienlaikus līdz šim nebija pamata uzskatīt Latvijas krievus (t. sk. pārkrievotos cittautiešus) par KF piekto kolonu, kas nenozīmē, ka viņiem nav savas vēlmes. Tāpat, lai kā etniskā dzimtene nevilināja saviešus, reti kurš pameta par pamāti kļuvušo Latviju. Krievvalodīgo politiskie pārstāvji iz “Saskaņas” ēda ar latvju vagariem no vienas siles. Patlaban krievi savā vairumā tāpat kā latvieši attiecībā pret varu ir kusla mietpilsoņu masa. Jāatzīst, ka iebaidīšanā un represijās režīms ir godam pacenties. Šajā ziņā Latviju var dēvēt par mazo Krieviju – gan latvju, gan krievu revolucionārā pagātne ir gandrīz neatgriezeniski izdzēsta.

Kremlim globālās rīvēšanās laikā ir svarīgi nevis izveidot siltumnīcas apstākļus krievvalodīgajiem Dievzemītē, bet, lai vietējie vadīkļi radītu “vatņikiem” maksimālu diskomfortu cerībā ja ne uz apspiesto atklātu dumpi, tad vismaz slēptu graujošo darbību. Jāsaka, ka Kariņa valdība lieliski tiek galā ar šo uzdevumu. Krievu pazemošana ieguvusi valstiskus apmērus.

Kara apstākļos Krievija ir ieinteresēta, lai nedraudzīgajās valstīs pie varas nonāktu visnotaļ nekompeNtenti un pagrimuši politiķi, kuri novestu savus valdījumus līdz kliņķim, tādējādi vājinot kolektīvos Rietumus. Tāpat Kremļa interesēs ir depopulācija (kā piemērs – LGBTQI+ uzvaras gājiens) un tumsonība (inkluzivitāte pret profesionālismu) pretinieka lēģerī. Šos āķus “civilizētā pasaule” jau ir norijusi un diez vai izbēgs no degradācijas, ja vien ASV pie teikšanas nenāks trampisti.

Tā ir ilgtermiņa spēle. Turklāt nedrīkst nomest no svariem civilizācijas atiestatījuma faktoru. Krievijā Švaba anštaltei ir liela ietekme, lai gan cilvēces izdeldētāji spēlē pret visām pusēm. Vēl jāņem vērā, ka Kremlim ir vairāki torņi, kas brīžam viens otru apkaro trakāk nekā ārējo ienaidnieku, tāpēc ļautiņiem, kas orientējas uz Krieviju var iznākt smagi apdedzināties savās gaidās.

Rečekistu izplatītā sacerējuma bīstamība sabiedrībai slēpjas apstāklī, ka ļaudis tiek dezorientēti un vairs neatšķir kaitnieku (lasi – potenciālu Krievijas aģentu) sev līdzās no patriota. Patiesībā šie jēdzieni pat mainīti vietām. Tie, kas ved nāciju iznīcībā, nelietīgi valkā patriota vārdu, bet tos, kas cenšas glābt valsti no posta, kristī par kremliniem.

https://rebaltica.lv/2023/04/kremla-plani-baltija-nepielaut-krievu-valodas-izskausanu-un-nato-nostiprinasanos/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Pieprasām noņemt pie domes ēkas izkārto varavīksnes krāsu karogu

FotoPartijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Lasīt visu...

21

Par Stambulas konvencijas saderību ar Latvijas Satversmi

FotoPolicijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Lasīt visu...

21

Prezidenta vēlēšanas pasaules dienā bez tabakas

FotoTas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Lasīt visu...

12

Lembergs? Jūs ko! Kas tas vispār tāds? Mums rūpe tikai par valsti!

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Lasīt visu...

21

Par Stambulas konvenciju, nacionālo reliģiju un prezidenta vēlēšanām

FotoKurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.



Lasīt visu...