Iesaki rakstu: 
“Ir saprotams ukraiņu aizvainojums pret Rietumvalstīm, kuras iepriekš bija paziņojušas kā iemeslu Ukrainas neuzņemšanai NATO attiecīgu kritēriju neizpildi. Būsim godīgi, pamatojums atteikumam bija ne vien cenšanās izbēgt no konfrontācijas ar Krieviju, bet arī tādi faktori kā korupcija, kā arī slēptu un atklātu Krievijas ietekmes aģentu klātbūtne Ukrainas izpildvarā un parlamentā. Jāpiezīmē, ka ne Porošenko, ne Zeļenska prezidentūras laikā pietiekoši pasākumi šīs parādības apkarošanai netika pieņemti. Ir jāsaprot, ka korumpēšana ir viena no Kremļa hibrīdkara metodēm.”
Šis ir izvilkums no mana raksta, kas tika publicēts portālā pietiek.com pagājušā gada 29.martā. Raksts ir atrodams šeit:
https://pietiek.com/raksti/mes_iesim_lidz_galam/
Šī raksta nosaukums ir “Korupcija Ukrainā. 2.daļa”. Kāpēc 2.daļa? Raksts ar līdzīgu nosaukumu jau tika publicēts šeit 16.04.202. Saite uz rakstu:
https://pietiek.com/raksti/korupcija_ukraina_kums_putins_atsakas_no_medvedcuka/
Turpinājums tam nebija plānots, tomēr, ņemot vērā pēdējos notikumus saistībā ar korupcijas skandāliem Ukrainā un to, kā šie notikumi var ietekmēt drošības sistēmu Eiropā, nolēmu pieskarties šim jautājumam vēlreiz.
Par korupciju Ukrainas varas ešelonos jau runāts tiek sen, un viens no tiem, kas par šīm lietām runā pastāvīgi, ir pazīstamais ASV dzīvojošais apskatnieks Jurijs Švecs. Protams, ne viss no viņa paustā ir uztverams par neapstrīdamu patiesību, tomēr, analizējot notikumu gaitu un liekot talkā loģisko domāšanu, daudz kam var piekrist.
Un tā nesen ir kļuvis zināms, ka ASV ir izveidota komisija, kuras uzdevums ir kontrolēt, kā tiek izmantoti Ukrainai piešķirtie līdzekļi. Par to, ka šāda kontrole ir nepieciešama, J.Švecs runāja jau sen. Domājams, ka ASV valdības lēmumu izveidot šādu komisiju ietekmēja ne tik daudz J.Šveca aktivitātes, cik iekšpolitiskā cīņa pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Kā zināms, tad tā saucamais republikāņu “trampistu spārns” iestājas pret turpmākas palīdzības sniegšanu Ukrainai, pamatojot to ar korupciju un līdzekļu izšķērdēšanu no ukraiņu puses.
Kā var mainīties drošības sistēma pasaulē, ja vēlēšanas uzvarēs Tramps? Šis caurkritušais veikalnieks un plātīzeris jau ir paziņojis sociālajos tīklos, ka, kļūstot par prezidentu, pārtrauks karu Ukrainā 24 stundu laikā. Tie, kuri kaut cik seko notikumiem, sapratīs, ka šodienas situācijā karu (uz laiku) var cerēt apstādināt, pieņemot Maskavas nosacījumus (Doneckas un Luhanskas apgabali paliek Maskavas kontrolē) un vienlaicīgi piedraudot Ukrainai pārtraukt jebkādu palīdzību.
Šis muldoņa gan laikam būs piemirsis, ka būs nepieciešama vēl ukraiņu bruņotās tautas piekrišana un bez ASV ir virkne citu valstu, kas būs ieinteresētas turpināt palīdzības sniegšanu. Pieņemot sliktāko scenāriju, kad šāds Trampa “miera plāns” tiks realizēts, nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka tas nostiprinās Kremļa pozīcijas un visas Ukrainas iekļaušana Maskavas ietekmes sfērā būs tikai laika jautājums. Nākošais posms - Baltijas valstis. Lūk, jums arī saikne starp korupciju Ukrainā un drošibu Latvijai.
Zīmīgi, ka pēc tam, kad Švecs savā YouTube kanāla publicēja “karsto” telefona numuru, kur katrs Ukrainas iedzīvotājs var sniegt informāciju pa tiešo atbaidīgām ASV amatpersonām par koruptīviem darījumiem, sākās intensīva viņa nomelnošanas kampaņa.
Šeit būs saite uz J.Šveca pēdējo video par šo tēmu:
https://www.youtube.com/watch?v=B2ZWqjLNVFI
Esmu to uzsvēris savos rakstos jau iepriekš un atkārtošu vēlreiz - no korupcijas līdz valsts nodevībai ir viens solis. Ukrainas gadījumā tas varētu izskatīties šādi - korumpēts ierēdnis saprot, ka, izbeidzoties aktīvai karadarbībai, nāksies atbildēt bruņotas tautas priekšā, tāpēc ir laikus jāmeklē atkāpšanās ceļš un paglābties var tikai Maskavas paspārnē, bet par paspārnes iegūšanu ir jāmaksā.
Laba augsne korupcijai ir Aizsardzības ministrija, kur iepirkumu kontrole var tikt apgrūtināta, aizbildinoties ar valsts noslēpumu vai speciālo iepirkuma statusu, kā arī, izmantojot kontrolējošo institūciju nekompetenci militāro iepirkumu sfērā. Tas attiecas arī uz demokrātiskām valstīm, un Latvija nav izņēmums. Korumpants, realizējot koruptīvu darījumu, cer gūt ne vien materiālu labumu, bet arī morālu gandarījumu līdzīgi kā sifilitiķis, kas apzinīgi mēģina aplipināt apkārtējos pēc iespējas lielākā skaitā, padarot tos līdzīgus sev.
Slava Ukrainas tautai, pelnītu sodu korumpantiem un necilu galu krievu okupantiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
