Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

9. maijā katru gadu Uzvaras pieminekli apmeklē vidēji ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju, kas rezultējas rupjos sabiedriskās kārtības traucējumos, pārmērīgā alkohola lietošanā un arī agresijā. Visu pandēmijas laiku Valsts un pašvaldības policija konsekventi strādā pēc preventīva modeļa, sākotnēji mutiski brīdinot par distances ievērošanu personas, uz kurām attiecas 2m ierobežojumi. Šis modelis 9. maijā bija vērsts uz to, lai nepieļautu provokācijas un agresiju. Tāpat, kā pie Brīvības pieminekļa, par rupjiem pārkāpumiem arī pie Uzvaras pieminekļa tika aizturētas atsevišķas personas un uzsāktas administratīvās lietvedības.

Šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa samazinājās aptuveni 8-10 reizes līdz ap 20 - 25 tūkstošiem cilvēku, kur viens no faktoriem ir arī dienestu preventīvais darbs. Jāatzīmē arī, ka uz vietas pārsvarā neviens ilgstoši neuzturējās, un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojama un netika pieļauta masveida agresija, alkoholisko dzērienu lietošana un rupji sabiedriskā miera un kārtības traucējumi. Operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, taču pie paredzamā apmeklētāju skaita tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus, kā arī izveidotu vairākus kilometrus garu rindu.

“Attiecībā uz pulcēšanos, apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā - uz šīm cilvēku grupām neattiecas Ministru kabineta rīkojums ievērot 2 metru distanci. Protams, mēs nevaram izslēgt, ka noteiktos laika brīžos cilvēki pulcējās, neievērojot 2m distanci, taču arī policija atradās starp šiem cilvēkiem un pildīja savus dienesta pienākumus, tādēļ nebūtu pareizi iekšlietu dienestu darbu vērtēt pēc atsevišķām, sociālajos tīklos izvietotām fotogrāfijām vai video, kas no zināma leņķa var radīt optisko mānu. Būtu naivi domāt, ka uz 75. gadadienu kopš Otrā Pasaules kara beigām pie Uzvaras pieminekļa neviena nebūtu, taču, pateicoties dienestu darbam, novērsām iespējamās masveida nekārtības,” uzsver iekšlietu ministrs.

“Jebkurā gadījumā šobrīd tiek analizētas publiski pieejamās fotogrāfijas un video, kā arī tiek rūpīgi vērtēta Valsts policijas Kārtības policijas darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Šorīt no rīta tikos ar Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāju A. Grišinu un VP priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku N.Krapsi, kuri ziņoja par dienesta pienākumu izpildi 9. maijā. Arī premjerministram Krišjānim Kariņam esmu sniedzis detalizētu paskaidrojumu par dienestu veikto darbu,” turpina ministrs.

Runājot par veiktajām preventīvajām darbībām, lai mazinātu iespējamo cilvēku plūsmu:

1.    tika liegta iespēja novietot autotransportu pieminekļa pieguļošajās teritorijās, kas jau samazināja vēlmi noteiktam cilvēku lokam doties pie pieminekļa;

2.    tika liegta jebkāda ielas tirdzniecība pieguļošajās teritorijās, īpaši ziedu tirdzniecība;

3.    ar tuvākajiem komersantiem, DUS utt. tika panākts, ka tika liegti atsevišķi pakalpojumi;

4.    uz vietas tika izvietoti informatīvie baneri 3 valodās ar brīdinājumu nepulcēties un ievērot distanci;

5.    tika nodrošināta pastāvīga brīdinājumu atskaņošana no policijas autotransporta;

6.    uz vietas pie pieminekļa tika izvietotas distancēšanās attāluma zīmes - krustiņi, analogi kā tie ir izvietoti tirdzniecības vietās;

7.    operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, bet tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie konkrētā pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus;

8.    tika veikts preventīvs darbs ar dažādām organizācijām, veiktas pārrunas ar iespējamajiem slēptajiem pasākuma organizatoriem, brīdinot par sankcijām ārkārtējās situācijas stāvokļa neievērošanas gadījumā.

9.    Uzvaras parka teritorijā sabiedriskās kārtības uzraudzībā tika iesaistīti vairāki desmiti policistu, kas regulāri patrulējot kājām, pārraudzīja teritoriju, lai pārliecinātos, vai šīs prasības tiek ievērotas;

10.    Tāpat sabiedriskās kārtības uzraudzībā iesaistījās kinologi, kā arī hipologi, kuri, esot uz zirga, pārredz situāciju no augstāka skatu punkta, līdz ar to ātrāk pamanot, ja nepieciešams kādu izkliedēt;

“Katru gadu iekšlietu dienesti ir melnā darba darītāji starp divām sašķeltām sabiedrības grupām ar lielu publisko rezonansi un neapmierinātību. Nav šaubu, ka kāda sabiedrības daļa vēlējās redzēt masveida aizturēšanas vai teritorijas norobežošanu, taču likums pret visiem ir vienāds, neatkarīgi no tautības, un iekšlietu dienesti nevar strādāt uz emociju pamata,” turpina ministrs.

* iekšlietu ministra padomniece (saglabāta teksta oriģinālrakstība)

Novērtē šo rakstu: