Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prezidenta kungam ir visas tiesības rīkot privātas ballītes uz nodokļu maksātāju rēķina, un sabiedrībai par tām interesēties nav pieklājīgi un lietderīgi, - šādi izdevēju audiogrāmatas formā publiskoto nodaļu no nule klajā nākušās Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatas „Valstsgribis” savā „Facebook” profilā ir komentējis Latvijas „konservatīvās domas pīlārs” Jāzeps Baško. Pietiek.com pārpublicē šo J. Baško viedokli:

„Lato Lapsas grāmatas “Valstsgribis” publiski pieejamā nodaļa par valsts prezidenta Egila Levita sarīkotu klasesbiedru salidojumu Rīgas pilī liek vilties. Levita kunga darbība prezidenta amatā ir bijusi augstprātības un divkosības paraugstunda.

Ja prezidents ir iesaistīts VID uzsūtīšanā kādiem publicistiem un viņu ģimenēm, tad Levita kungs ir jātiesā par noziegumiem pret valsti. Ja prezidents melo par sīkumiem un nevar atzīt, ka ir aizpļāpājies, tad viņš nav prezidenta amata cienīgs.

Tomēr privātas ballītes sarīkošana prezidenta rezidencē [runa ir par klases salidojuma sarīkošanu Rīgas pilī uz nodokļu maksātāju rēķina] nav skandāls. Ziņot par to, kā par lielu atmaskojumu, ir Navaļnija līmeņa šovs. Nodoms nav neko sakārtot, nodoms ir tikai šūmēties.

Amatpersonu prettiesiskas darbības atmaskojumi ir svētīga lieta, kas mūsu tipiskos, valsts apmaksātos ceturtās varas pārstāvjus maz interesē, tāpēc nevar par zemu novērtēt jebkādus vēl notiekošus mēģinājumus to darīt. Taču atmaskojumi kalpo arī kā izglītojoši materiāli, jo cauri tiem vijas noteikta priekšstata par valsti nostiprināšana.

Diemžēl daļa grāmatas lasītāju aplami nolems, ka visa Levita kritika ir tikai dubļu šļakatas un ka tai nav nekādas substances, savukārt citi tikai turpinās cementēt savus uzskatus par valsti kā kaut kādu programmējamu mehānismu, kurā strādājošos vajag tikai vēl kārtīgāk saregulēt.

Valsts prezidents ir savā amatā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Pildot amata pienākumus, prezidenta rezidences ir reizē viņa darba un dzīves vietas. Valsts prezidents ir īpaši privileģēta valsts amatpersona, kurai publiskajā telpā nav īsti iespējama privāta darbība.

Prezidenta privilēģijas ir tas, kā mēs institucionāli nostiprinām šī amata svinīgo nozīmīgumu, kā mēs atgādinām par atbildīgumu, kas gulstas uz amata ieņēmēju. Pat, ja prezidenta amatā ir kāds, mūsuprāt, nelietis, prezidenta un citi konstitucionālie orgāni ir sava veida sekulāri tempļi.

Ja kāds baznīctēvs ir nogājis no ceļa, tas nenozīmē, ka mēs drīkstam apgānīt baznīcu. Valsts prezidents un viņa kanceleja ir nepārtraukti jāpieskata, bet tas nav jādara, pasniedzot saraksti par klasesbiedru sanākšanu prezidenta rezidencē kā uzmanības vērtu lietisko pierādījumu par valsts mēroga skandālu.

Ir, protams, smieklīgi, ja kanceleja atrakstās, ka ballītē tika runāts par valsts nākotni un valsts prezidenta redzējumu. Ir ļoti bēdīgi, ja valsts kanceleja paskaidro informācijas nesniegšanu ar faktu, ka neviens cits medijs arī nav prasījis informāciju! Jā, un var diskutēt par budžeta griestiem šādiem pasākumiem.

Bet ar valsts iestādēm ir jārunā par būtisko, ne par sīkumiem. Sarakstīties par sīkumiem var un tie var atklāt plašāku bildi. Taču publiska sarakstīšanās par sīkumiem nav nevainīga, jo tā rosina šova sekotājiem veidot aplamu attieksmi pret valsti un tā veicina noteikta rakstura cilvēku koncentrēšanos valsts iestādēs.

Vēstulītes, kurās pieprasa atskaitīties par prezidenta ballītē apēsto un izdzerto, diemžēl tikai vairo birokrātiju. Ja mēs uzskatīsim valsti par skaitļotāju, kuram ir jārīkojas saskaņā ar stingri regulētu algoritmu, kurā katrs solis, katra tikšanās ir jāreģistrē un par katru sīkumu ir jāatskaitās, tad mēs paši būsim uzbūvējuši sev cietumu, kurā nebūsim rīcībspējīgi.

Mēs veidojam institūtus, kuros strādājošos uz pareizās takas turēs nevis principi un nodomi, bet bailes no neatbilstības sīkiem, pēc burta interpretētiem protokola punktiem. Rezultātā mēs panāksim, ka šajos amatos darbosies arvien dumjāki cilvēki, kuri ir gatavi operēt kā instrukciju izpildītāji, kuri nav gatavi uzņemties atbildību arī par neordināriem soļiem pēc likuma gara.

Turpinot šādas sarakstes, mēs tikai nodrošināsim, ka nākotnē no valsts iestādēm saņemsim arvien strupākas automatizētas atbildes. Mēs nevaram attiekties pret valsts iestādēm kā pret neuzticamiem noziedzniekiem, pat ja tur kāds darbinieks tāds ir. Valsts iestādēs strādā pa pilnam nekompetentu cilvēku. Tādi, kādi vienā vai otrā jautājumā esam mēs paši.

Lasiet Lato Lapsas grāmatu, bet neizdariet aplamus secinājumus, ka valstij vajadzētu būt kaut kā reģistrējušai visu to, par ko Lapsa prasa atskaitīties. Mēs negribam dzīvot tādā valstī, kur prezidents ir ierēdniecības diktētu instrukciju izpildītājs. Ja citas nodaļas būs līdzīgas salidojuma epopejai, rēķinieties, ka dažās citētajās valsts iestāžu vēstulēs būs vairāk patiesības nekā paša Lapsas pieprasījumos.

P.S. Klausoties grāmatas nodaļas audioierakstā dažas no atbildēm, man pat uz brīdi sagribējās būt strādājušam prezidenta kancelejā. Lai tad, kādā pils pagrabā sacerot atbildes uz žurnālistu jautājumiem, rakstos attīstītu atziņas par varas uzraudzīšanas mehānismiem. Es gan visdrīzāk tiktu atlaists pēc pirmās filozofiskās dabas atbildes, ja to vispār kāds parakstītu.”

Jaunā "Valstsgribja" nodaļa, par ko runa šajā rakstā, ir noklausāma Lato Lapsas YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=APKTB1vjPMQ

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...