Konkurss par Vaškeviča krimināllietu – paldies iesūtītājiem, bet materiālu vēl nepietiek
PIETIEK04.01.2012.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Pietiek izsaka lielu pateicību personām, kas portāla rīcībā nodevušas atsevišķus materiālus no, iespējams, šā gada skaļākās tiesā izskatāmās lietas – bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča kukuļošanas krimināllietas. Diemžēl ar jau saņemtajiem materiāliem ir par maz objektīvas ainas gūšanai, tāpēc Pietiek lūdz visus labas gribas cilvēkus, kuru rīcībā ir šīs lietas materiāli, nodot tos mūsu rīcībā iespējami pilnākā apmērā.
Pašlaik Pietiek jau ir saņēmis atsevišķus dokumentus no Vaškeviča lietas, - mums jau ir skaidrs, kas šajā lietā ir galvenais apsūdzības liecinieks (mūsu rīcībā ir vairāki desmiti lappušu ar šīs personas liecībām), kad un uz kādu faktu pamata šī lieta sākta; tāpat mūsu rīcībā ir arī vairāki Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju lēmumi par darbībām šīs lietas ietvaros.
Taču mūsu jau saņemtie materiāli vietumis ir diezgan pretrunīgi – no tiem rodas, piemēram, iespaids, ka KNAB dažādas aktivitātes saistībā ar konkrētām Vaškeviča darbībām veicis jau pirms tam, kad uz tām vismaz formāli labprātīgi un neviena nepiespiests norādījis KNAB galvenais liecinieks.
Zināmas pretrunas saskatāmas arī dažādu mums nodotu dokumentu datumos – tā, piemēram, rodas iespaids, ka KNAB darbības saistībā ar atsevišķiem iesniegumiem veicis vēl pirms tā, kad šie iesniegumi vispār nodoti birojam un oficiāli reģistrēti tā lietvedībā.
Tāpat, kā nojaušams no apsūdzības, lietā vajadzētu būt apjomīgiem (viena vai pat vairāku sējumu kopapjomā) Vaškeviča, galvenā liecinieka un, iespējams, arī dažādu augstu amatpersonu telefonsarunu un klātienes sarunu ierakstiem, taču šo materiālu mūsu rīcībā vismaz pagaidām nav.
Tā kā KNAB un prokuratūra ir izdarījuši visu iespējamo, lai noslepenotu šīs krimināllietas materiālus un oficiāli netiek atklāts pat tas, kam un kādos apstākļos Vaškevičs devis kukuli, Pietiek atliek aicināt personas, kuru rīcībā ir mūsu aprakstītā informācija, to nodot mūsu rīcībā.
Ņemot vērā, ka ir paredzēts - tiesas prāva notiks aiz slēgtām durvīm, tā nedodot sabiedrībai nekādas iespējas saņemt objektīvu, ticamu informāciju, Pietiek apņemas visus saņemtos dokumentus publiskot pilnā apmērā (izņemot vienīgi sensitīvus personas datus).
Pietiek vēlreiz norāda: ja gadījumā materiāli ir tik apjomīgi, ka tos grūti ievietot slavenajā pastkastē Rīgā, Indrānu ielā 12-15 (cik zināms, kopā krimināllietā ir aptuveni pusotrs desmits sējumu), tos iespējams arī, saliktus, teiksim, atkritumu maisā, novietot pie attiecīgā dzīvokļa durvīm.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
