Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

Kārlis Piģēns, Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.
13.01.2025.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.

Padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, vienlaikus būtu vērts arī pieminēt Konkurences padomē pastāvošo padomes locekļu individuālo neatkarību, t.sk. arī katra padomes locekļa neatkarību lēmumu pieņemšanas procesā no Konkurences padomes priekšsēdētāja kā ie­stādes vadītāja. Tāpat pastāv arī Konkurences padomes izpildinstitūcijas neatkarība, un neviens padomes loceklis atsevišķi nevar ietekmēt pārkāpumu izmeklēšanas procesuālās darbības un citas procedūras, tādējādi tiek nodrošināta neatkarīga un vienlīdzīga padomes locekļu lemšanas procedūra.

Atgriežoties pie 2022. gadā veiktajiem grozījumiem, to mērķis bija arī Latvijas nacionālajā regulējumā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES[1] jeb t.s. ECN+ direktīvu, kas nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī ir nepieciešams harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.

Minētie likuma grozījumi paredz, ka Konkurences padome atrodas Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Konkurences operacionālā neatkarība tika stiprināta, paredzot ie­stādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā. Grozījumi tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā organizē Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai.

2022. gada izskaņā[2] un 2023. gadā[3] Konkurences padomes locekļu atlasē atbilstoši jaunajam procesam bija novērojams, ka divi amata kandidāti, kuri Valsts kancelejas atklātajos konkursos tika atzīti kā atbilstošākie, netika virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un Konkurences padomes pārraugam – Ministru kabinetam – nebija iespējas par tiem pieņemt lēmumu. Šajā Valsts kancelejas atlases procesā komisiju veidoja gan vairāku kompetento ministriju pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji.

Šādas darbības, kad, piemēram 2023. gadā Valsts kancelejas vadītās atlases komisijas ieteiktais pretendents nesaņēma nozares ministra apstiprinājumu, neatbilst neatkarīgu iestāžu padomes locekļu un vadītāju izvēles kārtībai, kas paredz caurspīdīgumu un likumdevēja vai valdības balsu vairākumu kandidāta izvēles procesā, kā arī lēmuma pieņemšanā par tā apstiprināšanu.[4] Šādas situācijas turpināšanās nākotnē pastarpināti var arī apdraudēt Konkurences padomes lēmējinstitūcijā iecelto kandidātu patiesu neatkarību un spēju strādāt, ja, piemēram esošajiem padomes locekļiem beidzas pilnvaru termiņš un tie pārtrauc pildīt savus amata pienākumus, bet jauni padomes locekļi ilgstoši netiek virzīti izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, jo pirms tam netiek saņemts nozares ministra apstiprinājums, un attiecīgi Valsts kancelejas vadītie konkursi paliek bez rezultāta un bez publiski pieejamas argumentācijas konkursa procedūrā atlasītā labākā kandidāta nevirzīšanai. Var arī piebilst, ka šobrīd Konkurences padomes lēmējinstitūcija darbojas nepilnā sastāvā jau gandrīz pusotru gadu.

Tāpat būtu piebilstams, ka arī ECN+ direktīva paredz, ka valsts tiesību aktos būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu, administratīvās valsts konkurences iestādes ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas var apdraudēt to izskatīšanā esošo jautājumu neatkarīgu izvērtējumu.

Ja apskatās situāciju citas iestādēs Latvijā, kas darbojas neatkarīgu iestāžu ietvarā, tad, piemēram, Datu valsts inspekcijas vadītāja atlase noslēdzas Ministru kabinetā, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu virzībā gala lēmumu pieņem Saeima. Nevienā šo iestāžu vadības atlases procesā kā starpposms nav ietverts nozares ministrs un nepieciešamība pēc viņa apstiprinājuma, bet gan konkursus organizē Valsts kanceleja un lēmumu pieņem attiecīgi Ministru kabinets un/vai Saeima.

Šāds process nodrošina caurspīdīgumu un balansu atlasā, mazinot arī birokrātiskus starpposmus apstiprināšanas procesā. Vienlaikus arī šāds process nedotu priekšroku neatkarīgas iestādes lēmēju izvēlē kādam vienam politiskam spēkam, bet vienlīdzīgas lemttiesības pastāvētu visiem koalīciju veidojošajiem spēkiem kopumā atbilstoši demokrātijas pamatprincipiem. Šādā gadījumā Valsts kancelejas atlases komisijai būtu lielāka atbildība kompetentākā kandidāta atlasē, nodrošinot, ka kandidāts atbilst visām Konkurences likumā noteiktajām padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu prasībām.

Noslēgumā būtu piebilstams, ka nākamais loģiskais un nepieciešamais solis Konkurences padomes neatkarības stiprināšanā būtu novērst esošo pirmšķietamo nepilnību Konkurences padomes lēmējinstitūcijas pārstāvju atlases procedūrā un šī kandidātu atlases un lēmuma pieņemšanas procedūra būtu jāpielīdzina citām tirgu uzraugošām un neatkarīgām iestādēm,[5] sniedzot Valsts kancelejai pilnvaras pilnībā nodrošināt padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi un pēc šī procesa noslēguma izvēlētā atbilstošākā amata kandidāta tiešu virzību izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, un attiecīgi arī būtu precizējama Konkurences likuma 5. pantā ietvertā procedūra.

Tāpat arī būtu uzlabojama Ministru kabineta kārtība,[6] kurā šobrīd noteikta atlases procedūra, jo Konkurences padome ietverta pie valsts tiešās pārvaldes iestāžu sistēmas tiesiskā regulējuma, nevis pie neatkarīgu iestāžu sistēmas tiesību regulējumā, kas būtu atbilstošākais tiesiskais risinājums. Proti, būtu arī izvērtējama jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšana tieši attiecībā uz Konkurences padomes lēmējinstitūcijas pārstāvju – padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu – atlases, apstiprināšanas un atcelšanas procedūrām, līdzvērtīgi šobrīd spēkā esošajam modelim attiecībā uz Datu valsts inspekciju.

Ar šādiem salīdzinoši nelieliem tiesiskā regulējuma uzlabojumiem tiktu veikts nozīmīgs solis, lai stiprinātu Konkurences padomes neatkarību un nodrošinātu pilnībā caurspīdīgu Konkurences padomes lēmējinstitūcijas atlases procesu, mazinātu birokrātiskas darbības atlases procedūrā, kā arī tiktu ievērotas no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības par ārējas iejaukšanās iespējamības novēršanu konkurences uzraudzības iestādēs.

Šis raksts nav uzskatāms par autora oficiāli pārstāvētās darbavietas viedokli.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

[2] Skat.: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6b77db85-d506-4fb5-9be8-e874e1c8dfc5.

[3] Skat.: https://lvportals.lv/dienaskartiba/355724-nosledzies-konkurss-uz-konkurences-padomes-locekla-amatu-2023.

[4] Skat., piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija: https://likumi.lv/ta/id/318312-noteikumi-par-sabiedrisko-pakalpojumu-regulesanas-komisijas-padomes-priekssedetaja-un-padomes-loceklu-amata-pretendentu-atlasi; Valsts datu inspekcija: https://likumi.lv/ta/id/310008-datu-valsts-inspekcijas-direktora-amata-pretendentu-atlases-un-atbrivosanas-no-amata-noteikumi

[5] Datu valsts inspekcija šobrīd atrodas zem Ministru kabineta, un pārraudzību īsteno tieslietu ministrs, taču vienlaikus ir spēkā atsevišķs Ministru kabineta noteikumos izstrādāts tiesiskais regulējums tieši attiecībā uz Datu valsts inspekciju, kas nosaka, ka par atlases komisijas izvirzītu kandidātu lemj tikai Ministru kabinets.

[6] Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība". Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/274668-valsts-tiesas-parvaldes-iestazu-vaditaju-atlases-kartiba

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...

Foto

Tieši to dara uzņēmumu vadība pirms prognozējama bankrota

Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms...

Foto

Diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala

Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala....

Foto

11 mazākumtautību valodas?

Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes...

Foto

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības...

Foto

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram...

Foto

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk...

Foto

Kas šogad gaidāms

Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!...

Foto

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot...

Foto

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad...

Foto

Anda Čakša un bērnu slīkšana

Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas...

Foto

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis...

Foto

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis,...

Foto

„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli

Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas...

Foto

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar...

Foto

Vai jums tas “bērnudārzs” liekas normāls?

Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to,...

Foto

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju:...

Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules...

Foto

“Naida runa” un vārda brīvība

2021. gada 23. aprīlī Londonas policija aizturēja 71 gadu veco protestantu mācītāju Džonu Šērvudu (John Sherwood), uzlika viņam roku dzelžus un...

Foto

Vai „Latvenergo” patiešām ir jāšķērdē saules un vēja parkos?

AS "Sadales tīkls" vadītājs ir publiski paziņojis, ka ar saules ģenerācijas attīstību esam nonākuši "no viena grāvja...

Foto

Tauta valsts kantoru ērtībām jeb ar Grinča smīnu Ziemassvētkos

Ziemassvētku laiks atnācis ar pelēcīgu drūmumu un “sidrabiņa lietiņu”, kas smidzināja daudzviet Latvijā. Kad aiz loga tik...

Foto

Evikas Siliņas valdība ir stabilāka nekā jebkad agrāk

Uzreiz jāteic, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz...

Foto

Novēlu jums uzticību tai misijai, kuras piepildīšanai jūs esat nākuši šajā pasaulē!

Jēzus, šķiroties no mācekļiem, teica: „Es jums atstāju mieru, Savu mieru es jums dodu....

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2024. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, šajās dienās mēs svinam Kristus dzimšanu. Cilvēcei tas ir tikpat liels notikums, kāds mums katram ir mūsu pašu piedzimšana....

Foto

Pašam nekļūt par muļķi

“Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! — tas sodāms augstā tiesā; bet, kas...