KolektÄ«vÄs droÅ¡Ä«bas lÄ«guma organizÄcija plÄ«st pa vÄ«lÄ“m, vadoņi izaicina Putinu
Andis Kudors, politologs · 18.01.2023. · Komentāri (0)2022. gada 23. novembrÄ« notika KolektÄ«vÄs drošÄ«bas lÄ«guma organizÄcijas (KDLO) samits, kas beidzÄs ar skandÄlu – ArmÄ“nijas premjers Nikols Pašiņans kritizÄ“ja KDLO par tÄs nevÄ“lÄ“šanos aizstÄvÄ“t ArmÄ“niju karÄ ar AzerbaidžÄnu. AgrÄk publiski kritizÄ“t Vladimiru Putinu nedrÄ«kstÄ“ja, tagad drÄ«kst. Ja pirms gadiem sešpadsmit vienÄ«gais, kurš neklanÄ«jÄs lÄ«dz zemei Putina priekšÄ NVS samitos, bija Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, tad tagad drosmÄ«gi ir kļuvuši jau vairÄki.
AtsvaidzinÄm atmiņu
SÄkotnÄ“jo KolektÄ«vÄs drošÄ«bas lÄ«gumu (KDL) 1992. gada 15. maijÄ uz piecu gadu termiņu parakstÄ«ja ArmÄ“nija, Krievija, KazahstÄna, KirgizstÄna, TadžikistÄna un UzbekistÄna. 1993. gadÄ lÄ«gumam pievienojÄs AzerbaidžÄna, Baltkrievija un Gruzija. Kad pienÄca brÄ«dis pagarinÄt lÄ«gumu 1999. gadÄ, tad izrÄdÄ«jÄs, ka AzerbaidžÄna, Gruzija un UzbekistÄna nacionÄlÄs drošÄ«bas jomÄ vÄ“las iet savu - no Maskavas neatkarÄ«gu ceļu.
ASV iedeva kurvÄ«ti Krievijai, kad Putins zondÄ“ja par iespÄ“ju iestÄties NATO bez Krievijas demokratizÄcijas. Ak tÄ, nemÄ«lat mÅ«s?! Nu tad mums bÅ«s savs “NATO”! 2002. gada Maskavas sesijÄ sÄkÄs KDL pÄrveides process par starptautisku veidojumu - KolektÄ«vÄs drošÄ«bas lÄ«guma organizÄciju, kuras pamatlÄ«guma 4. pants tika definÄ“ts lÄ«dzÄ«gi NATO idejai, tomÄ“r nedaudz atšÄ·irÄ«gi: „Agresijas akta gadÄ«jumÄ, kurš bÅ«tu vÄ“rsts pret jebkuru no valstÄ«m - dalÄ«bniecÄ“m, visas pÄrÄ“jÄs valstis - dalÄ«bnieces sniegs tai nepieciešamo palÄ«dzÄ«bu, ieskaitot militÄro, kÄ arÄ« sniegs palÄ«dzÄ«bu ar tiem lÄ«dzekļiem, kuri atrodas to rÄ«cÄ«bÄ.”
Uzbeki te stÄjÄs iekšÄ (2006. g.), te lÄ“ca ÄrÄ (2012. g.), redzot, ka konfliktos ar citÄm CentrÄlÄzijas valstÄ«m Maskava nesteidzas atbalstÄ«t Taškentas pozÄ«ciju. KDLO pašlaik ir sešas dalÄ«bnieces: Krievija, Baltkrievija, ArmÄ“nija, KazahstÄna, KirgizstÄna un TadžikistÄna.
Armēnija
Karš par Kalnu Karabahu apliecinÄja, ka KDLO nevÄ“las (nespÄ“j) aizstÄvÄ“t savas dalÄ«bvalstis. Putinu joprojÄm valša solÄ« apdejo Aleksandrs Lukašenko, kurš skarbi sarÄja Pašiņanu TV kameru priekšÄ aptuveni šÄdi: beidz sÅ«dzÄ“ties par AzerbaidžÄnu! Vienojieties savÄ starpÄ, un tad jums bÅ«s miers! KÄda KDLO gar to daļa?!
Putina kavÄ“šanÄs ar palÄ«dzÄ«bu bija daļēji saistÄ«ta ar vÄ“lmi sodÄ«t Pašiņanu par demokrÄtisko reformu Ä«stenošanu. Ko vÄ“l neiedomÄsies, sarÄ«ko ielu revolÅ«ciju un nonÄk pie varas! Ja nu krievi seko tÄdam piemÄ“ram, ko tad? RezultÄtÄ Turcija ar AzrebaidžÄnas rokÄm nostiprinÄja savas pozÄ«cijas KaukÄza dienvidu pusÄ“. KÄ Putins, tÄ viņa runas vÄ«rs Dmitrijs Peskovs pÄ“c 23. novembra samita teica, ka svarÄ«gi bÅ«tu, lai ArmÄ“nija spÄ“tu rast mieru ar AzerbaidžÄnu. TÄdÄ“jÄdi ErevÄna tika atstÄta bez KDLO atbalsta arÄ« diplomÄtiskajÄ frontÄ“.
TÄdÄ situÄcijÄ ArmÄ“nijai bÅ«tu jÄiet prom, tikai kur tÄ ies, kas sniegs drošÄ«bas garantijas? Valsts energosektors jau sen ir Krievijas rokÄs, gandrÄ«z visi Ärpolitikas vektori iepriekš bija Maskavas virzienÄ. LÅ«k, tÄ iet tiem, kuri paļaujas uz krievu lÄÄa aizsardzÄ«bu. Pašiņanam atlika tikai protestÄ“t, kopbildes uzņemšanas laikÄ nostÄjoties izteikti tÄlu no Putina. ArmÄ“nija vÄ“l gan iepliÄ·Ä“ja Krieviju arÄ« ar to, ka atteicÄs no KDLO mÄcÄ«bu rÄ«košanas.
Baltkrievija
ArÄ« tuvajiem “brÄļiem” KDLO ietvarÄ ir gÄjis kÄ pa kalniem. Aleksandrs Lukašenko gandrÄ«z katrÄ strÄ«dÄ ar Kremli par dabasgÄzes cenÄm ir runÄjis Maskavas virzienÄ lieliem burtiem un skaļiem vÄrdiem. 2009. gadÄ viņš teica: “Ekonomika kalpo par pamatu mÅ«su kopÄ“jai drošÄ«bai. Bet, ja Baltkrievijas tuvÄkais KDLO sabiedrotais mÄ“Ä£ina sagraut šo bÄzi un de facto spiež baltkrievus uz ceļiem, kÄ mÄ“s varam runÄt par drošÄ«bas konsolidÄ“šanu KDLO telpÄ.”
TajÄ pašÄ gadÄ - pÄ“c atteikšanÄs apmeklÄ“t KDLO samitu - Lukašenko paziņoja: “KÄpÄ“c mÅ«su vÄ«riem vajadzÄ“tu cÄ«nÄ«ties KazahstÄnÄ? MÄtes varÄ“tu man vaicÄt, kÄpÄ“c es sÅ«tu viņu dÄ“lus karot tik tÄlu no Baltkrievijas? Par ko? Par vienotu enerģētikas tirgu? Tas nav tas, no kÄ dzÄ«vÄ«bas ir atkarÄ«gas. NÄ“!”
TiklÄ«dz vienošanÄs par cenu tika panÄkta, Baltkrievijas diktators atsÄka runÄt par brÄļu tautÄm, kuras 1945. gadÄ bija vienos ierakumos… 2015. gadÄ Lukašenko nepakļÄvÄs Putinam un nedeva iespÄ“ju Krievijai izveidot militÄro aviÄcijas bÄzi BaltkrievijÄ. Toreiz viņš vÄ“l ko tÄdu spÄ“ja, vairs ne.
2022. gadÄ redzam klusu Baltkrievijas militÄru okupÄciju, ko Ä«steno Krievija. Abu valstu bruņotie spÄ“ki de facto tiek lÄ“nÄm apvienoti; virsvadÄ«bu, protams, patur Krievija. LÅ«k, tik maksÄ palÄ«dzÄ«ba Lukašenko noturÄ“t (daļēju) varu BaltkrievijÄ! Tagad bijušais sovhoza direktors ir saaudzis ne tikai ar savas valsts varu, bet arÄ« ar Kremli. Nesen viņš teica, ka, Krievijai sagrÅ«stot, “mÄ“s paliksim zem tÄs drupÄm”.
KirgzistÄna un TadžikistÄna
CentrÄlÄzijas valstis savstarpÄ“ji plÄ“sÄs, dažas no tÄm cerÄ“ja, ka KDLO ļaus iegÅ«t Maskavu par palÄ«gu, bet šÄ« palÄ«dzÄ«ba maksÄ daļu suverenitÄtes. TurklÄt pÄ“dÄ“jie gadi ir parÄdÄ«juši kirgÄ«ziem, ka nav arÄ« pašas palÄ«dzÄ«bas.
KirgizstÄna ir svarÄ«ga Krievijai no drošÄ«bas perspektÄ«vas. Krieviem tur ir aviobÄze KantÄ, kur dislocÄ“ti militÄrie iznÄ«cinÄtÄji SU-24, SU-25, SU-27, mÄcÄ«bu-treniņu lidmašÄ«nas L-39 un helikopteri Mi-8 u.c. Papildus tam vÄ“l ir sakaru centrs Kara-BaltÄ, kas nodrošina radiosakarus ar kuÄ£iem un zemÅ«denÄ“m. Ir seismiskÄs stacijas, kas seko zemestrÄ«cÄ“m un kodolieroÄu izmÄ“Ä£inÄjumiem. Nu un vÄ“l - FSB operatÄ«vÄ pierobežas grupa OšÄ. FSB sargÄ arÄ« TadžikistÄnas un Ķīnas robežu (430 km), jo Krievijai patÄ«k kontrolÄ“t kaimiņus.
TadžikistÄnÄ, drošs paliek drošs, ir krievu militÄrpersonas (ap 7000). Krievijas 201. karabÄzÄ“ DušanbÄ“ agrÄk ietilpa trÄ«s motostrÄ“lnieku pulki, 670. aviogrupa, 303. atsevišÄ·Ä helikopteru eskadriļa, 295. psiholoÄ£isko operÄciju vienÄ«ba, kÄ arÄ« sakaru, izlÅ«košanas, apgÄdes bataljoni. IespÄ“jams, ka Krievijas-Ukrainas kara dēļ šie skaitļi un dati jau ir mainÄ«jušies.
VÄ“l krievi pie tadžikiem izvietoja 1109. atsevišÄ·o optiski elektronisko centru „Nurek”. TajÄ ietilpstošais automatizÄ“tais komplekss „Okno” nodrošina kosmiskÄs telpas kontroli no 2000 lÄ«dz 40000 km augstumÄ. Ja Krievija ir klÄteoša TadžkistÄnÄ militÄri, tad Ķīna - ekonomiski. TadžikistÄnas lielÄkie importa un eksporta partneri ir Ķīna un Turcija, nevis Krievija.
KÄ šÄ«s divas visnabadzÄ«gÄkÄs NVS valstis jÅ«tas KDLO? Nesen notika TadžikistÄnas un KirgizstÄnas spÄ“ku savstarpÄ“ja apšaude uz valstu robežas, tika nogalinÄti aptuveni 100 cilvÄ“ki, bet KDLO neklapÄ“ja ne ar ausi. Starp abÄm valstÄ«m kopš PSRS sabrukuma ir domstarpÄ«bas gandrÄ«z par pusi no savstarpÄ“jÄs robežas.
KirgizstÄna, reaģējot uz Krievijas palÄ«dzÄ«bas trÅ«kumu robežsadursmju laikÄ, lÄ«dzÄ«gi kÄ ArmÄ“nija atcÄ“la liela mÄ“roga KDLO militÄrÄs mÄcÄ«bas, kas tai bija jÄrÄ«ko. TurklÄt kÄdÄ no tikšanÄs reizÄ“m KirgizstÄnas vadÄ«tÄjs Sadirs Japarovs lika Putinam uz sevi gaidÄ«t. AgrÄk tÄ nedrÄ«kstÄ“ja, tagad drÄ«kst.
Putins dabÅ«ja savu tiesu arÄ« no ilgadÄ“jÄ TadžikistÄnas vadoņa Emomali Rahmona, kad viņš uzrunÄja Vladimiru VladimiroviÄu Krievijas un VidusÄzijas samitÄ AstanÄ 2022. gada 14. oktobrÄ«. Sarkana seja, dusmÄ«gs tonis un septiņu minÅ«šu monologs, kurÄ Rahmons kritizÄ“ja Krieviju par investÄ«ciju trÅ«kumu TadžikistÄnÄ un Kremļa nenopietno attieksmi pret CentrÄlÄzijas valstu galvaspilsÄ“tÄm. AgrÄk tÄ nedrÄ«kstÄ“ja, tagad drÄ«kst.
KazahstÄna
ImpÄ“risti nemÄk draudzÄ“ties. 2020. gadÄ Krievijas Valsts domes deputÄts VjaÄeslavs Å…ikonovs KazahstÄnas teritoriju nosauca par "lielu dÄvanu no Krievijas". Lai situÄciju padarÄ«tu vÄ“l ļaunÄku, 2022. gada augustÄ Dmitrijs Medvedevs Krievijas sociÄlo mediju vietnÄ“ VK publicÄ“ja ierakstu, nosaucot KazahstÄnu par “mÄkslÄ«gu valsti”.
Prezidents Kasims Ž. Tokajevs nepalika maskaviešiem parÄdÄ; kopÄ«gÄ diskusiju paneļa laikÄ ar Putinu SanktpÄ“terburgÄ viņš pauda, ka KazahstÄna neatzÄ«s t.s. Doņeckas un Luhanskas tautas republikas par neatkarÄ«gÄm valstÄ«m. Nez, ko tajÄ brÄ«di domÄja netÄlu sÄ“došais Putins? ArÄ« tu, Brut?
Krievi ir klÄtesoši KazahstÄnÄ militÄri; GuļšadÄ ir Krievijas radiotehniskais centrs „Balhaš -9”, kurÄ ietilpst radiolokÄcijas stacija „Dņestr” un divas radiolokÄcijas stacijas - „Dņepr” (pretraÄ·ešu brÄ«dinÄšanas sistÄ“ma ar darbÄ«bas rÄdiusu - 3000 km). VÄ“l plašÄ KazahstÄna dod iespÄ“ju Krievijai izmantot vairÄkus pretraÄ·ešu aizsardzÄ«bas sistÄ“mu un lidmašÄ«nu izmÄ“Ä£inÄjumu poligonus un Baikonuras kosmodromu.
Kazahi ir bijuši cieši Krievijas sabiedrotie NVS integrÄcijas projektos, jo sevišÄ·i EirÄzijas EkonomiskajÄ savienÄ«bÄ. Bet kopš Krimas nelikumÄ«gÄs aneksijas mÄ«lestÄ«ba strauji atdziest. 2022. gada 6. janvÄrÄ« KDLO (lasi - Krievija!) atsaucÄs uz aicinÄjumu un izvietoja karaspÄ“ku Almati.
Bet jau 11. janvÄrÄ« savÄ runÄ parlamentÄ KazahstÄnas prezidents Tokajevs apgalvoja, ka KDLO misija ir pabeigta, un jau lÄ«dz 19. janvÄrim Krievijas spÄ“kiem bija jÄdodas mÄjup. Vai bez Ķīnas mÄjiena kas tÄds, turklÄt tik Ätri bÅ«tu noticis? KazahstÄna joprojÄm mÄ“Ä£ina lavierÄ“t starp Krieviju un Ķīnu, bet Pekina sÄk ņemt virsroku. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, viesojoties KazahstÄnÄ, 14. septembrÄ« pauda: "NeatkarÄ«gi no tÄ, kÄ mainÄ«tos starptautiskÄ situÄcija, mÄ“s turpinÄsim apņēmÄ«gi atbalstÄ«t KazahstÄnu tÄs neatkarÄ«bas, suverenitÄtes un teritoriÄlÄs integritÄtes aizsardzÄ«bÄ.” Kremļa tehnologi no šÄ« brīža lai aizmirst par separÄtisma kÅ«dÄ«šanu KazahstÄnas ziemeļos!
Neilgi pÄ“c Krievijas lielÄ iebrukuma UkrainÄ, 3. martÄ no KazahstÄnas uz Ukrainu izlidoja lidmašÄ«nas ar humÄno palÄ«dzÄ«bu. Divas dienas pirms tam Tokajevs, uzstÄjoties valdošÄs partijas kongresÄ, teica par karu UkrainÄ: “Cita ceļa nav. Slikts miers ir labÄks par labu karu. Bez miera nebÅ«s attÄ«stÄ«bas. SavukÄrt KazahstÄna ir gatava sniegt visu iespÄ“jamo palÄ«dzÄ«bu, tostarp starpniecÄ«bas pakalpojumus, ja, protams, tie bÅ«s nepieciešami.”
No vienas puses - gludi un diplomÄtiski par mieru. No otras - iedomÄsimies, ka Latvija karo ar Krieviju, un Igaunija kopÄ ar Lietuvu stÄsta, ka ir gatavas bÅ«t par vidutÄjÄm sarunÄs... Tas ir neiedomÄjami vienas Ä«stas alianses ietvaros, bet tÄ ir realitÄte fiktÄ«vajÄ - KDLO, kur Maskava nevar pasaukt palÄ«gÄ pat tuvÄkos sabiedrotos... KDLO 4. panta algoritms nedarbojas.
NobeigumÄ: Solovjovs atkal dusmojas
BÅ«tu pÄragri teikt, ka EES un KDLO jau jÅ«k ÄrÄ, bet centrbÄ“dzes tendences ir labi redzamas. PÄ“c 2008.-2009. gada ekonomiskÄs krÄ«zes Krievijas un KazahstÄnas rÄ«cÄ«bÄ bija ievÄ“rojami finanšu resursi, lai mazinÄtu krÄ«zes negatÄ«vÄs sekas reÄ£ionÄ (tostarp izveidojot PretkrÄ«zes fondu (tagad - EirÄzijas StabilizÄcijas un attÄ«stÄ«bas fonds). 2023. gadÄ tÄdu iespÄ“ju nav, tÄpÄ“c EirÄzijas EkonomiskÄs savienÄ«bas integrÄcija neizbÄ“gami vÄjinÄsies. KazahstÄna regulÄri komunicÄ“ ar ES un ASV, lai nenokļūtu zem sekundÄrajÄm sankcijÄm dēļ tirdzniecÄ«bas ar Krieviju.
SavukÄrt KDLO ir pÄrvÄ“rtusies par KolektÄ«vas nedrošÄ«bas organizÄciju; tÄs dalÄ«bnieces nesaņem pat to atbalsta minimumu, uz ko bija cerÄ“jušas. KDLO lÄ«dere nevis vairo mieru un drošÄ«bu, bet neizprovocÄ“ti uzbrÅ«k kaimiņvalstij, Ä«steno kara noziegumus, slepkavo civilos iedzÄ«votÄjus. NATO alianses formÄlÄs lÄ«dzinieces - KDLO - jÄ“ga strauji zÅ«d. MÄkslÄ«gi radÄ«tas organizÄcijas, kurÄm nav reÄlu un visÄm to dalÄ«bniecÄ“m vienotu mÄ“rÄ·u, nav spÄ“jÄ«gas pastÄvÄ“t ilgtermiņÄ.
Ja NATO pÄ“c Krievijas agresijas pret Ukrainu uzsÄkšanas 2014. gadÄ strauji pamodÄs un no jauna sÄka apzinÄties savas pastÄvÄ“šanas jÄ“gu, tad KDLO dalÄ«bvalstis pat pÄ“c Hersonas pilsÄ“tas zaudÄ“šanas nepakustinÄja uzacis. No Kremļa perspektÄ«vas tÄ taÄu ir Krievijas teritorija, kurai uzbrÅ«k Ukrainas spÄ“ki!
Kad propagandists Vladimirs Solovjovs savÄ naida šovÄ centÄs šo domu attÄ«stÄ«t, tad viņam nepiekrita pat 2014. gada hibrÄ«dkara aktÄ«vs Ä«stenotÄjs - krievu imperiÄlists, NVS valstu institÅ«ta direktors un Valsts domes deputÄts KonstantÄ«ns Zatuļins. Solovjovs, šÄ·iet, neko tÄdu nebija gaidÄ«jis, tÄpÄ“c iedegÄs dusmÄs. Nez, kas ir noticis? KÄpÄ“c KDLO dalÄ«bvalstis nenÄk palÄ«gÄ un nekaro par nabadzÄ«ti Krieviju, kurai uzbrÅ«k ļauns naidnieks?