Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas galvenie un faktiski vienīgie banku uzraugi – Finanšu un kapitāla tirgus komisija pašlaik dara visu iespējamo, lai Latvijas Krājbankas krahā par vainīgajiem „nozīmētu” kādu citu, vienlaikus apliecinot, ka paši darījuši visu iespējamo, lai ko tādu nepieļautu. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē otro daļu no tām apgāda Atēna izdotās grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki nodaļām, kuras uzskatāmi parāda – pirms trim gadiem, pirms Parex krīzes un tās laikā banku uzraugi nodarbojās ar tieši to pašu un šajā laikā faktiski neko nav mācījušies.

Dīvainās divas nedēļas

Ir divas versijas par patieso lietu būtību pirms Parex krīzes sākuma. Pirmo mums sniedz abi nu jau bijušie Parex bankas saimnieki - visa nelaime tā, ka pēc Zviedrijas valdības paziņojuma par atbalstu savām bankām Latvijas valstsvīri nav gribējuši vai spējuši nākt klajā ar līdzīgu apliecinājumu. Savukārt uz otro norāda cilvēki, kas spēja uz situāciju paskatīties racionāli un parūpēties par savu noguldīto naudu, - Parex bankas līdzekļi bija ieguldīti tā, ka pēc Lehman Brothers bankrota kredītiestādes gaidāmās milzu problēmas bija acīmredzamas un diskutēt varēja tikai par to, cik lielas tās būs.

Neviena no šīm versijām gan nedod atbildi uz jautājumu - bet kas ar Parex banku būtu noticis, ja Lehman Brothers būtu izglābti un globālā finanšu krīze būtu izrādījusies daudz maigāka? Taču atbilde ir atrodama, turklāt pirmajā mirklī tā var šķist diezgan neticama - visticamākais, arī šādā situācijā Parex bankas dienas vismaz iepriekšējā veidolā būtu skaitītas.

Kāpēc tā? Te pirmām kārtām ir svarīgi saprast, cik profesionāli īsti strādāja Parex banka. Ar imidžu kredītiestādei viss bija kārtībā vismaz tajā ziņā, ka vispārējais viedoklis bija - ja neskaita tā sauktos „ietekmes kredītus”, kuri tika doti mazāk tiešas peļņas, vairāk ietekmes nodrošināšanas vārdā, visādi citādi pareksieši bija īsteni knīpstangas un superefektīvi finansiālie rīkļurāvēji.

Taču šis viedoklis, maigi izsakoties, tikai daļēji atbilda īstenībai. Bankas saimnieki joprojām lielā mērā dzīvoja tālajos deviņdesmitajos gados, un šī pasaules izpratne neizbēgami atsaucās arī uz biznesu - tiktāl, ciktāl bija runa par attiecībām ar nedaudz, bet reizēm arī pamatīgi ietekmējamiem ierēdņiem un politiķiem, kā arī uz otkatiem un „dāvaniņām” kāriem privātuzņēmumu vadības pārstāvjiem, tā bija gana efektīva. Jā, pat efektīvāka nekā arī gana agresīvajiem „zviedriem”, kuri līdz „dāvaniņām” tomēr parasti nespēja nolaisties.

Tiešām žēl, ka mums nav tiesību nosaukt tos tiešām desmitos skaitāmos uzņēmumu algotos darbiniekus (ne īpašniekus), kuri visi ir stāstījuši apmēram vienus un tos pašus stāstus: kā tas un tas bankas darbinieks uz konkrētu darījumu vai darbību - vai runa būtu par darījuma slēgšanu, piedāvājuma pieņemšanu vai konta pārcelšanu - viņus mudinājis ar milzīgu dāvanu tarbu, bet sekmīgam iznākumam sekojusi lielāka vai mazāka pateicība - visbiežāk kāda apmaksāta ārvalstu brauciena, bet reizēm vienkārši kādas naudas summas izskatā (īpatna nianse - bieži vien bankas darbinieki šo summu saņēmēja kontā ieskaitījuši... paša saņēmēja vārdā).

Šīs metodes strādāja pietiekami labi. Taču, tikko runa bija par patiesu efektivitāti, operativitāti un objektīvi labākiem piedāvājumiem un produktiem (kuri piedevām vēl spētu nest bankai pietiekamu peļņu), Parex banka gadu pēc gada kļuva tikai nekonkurētspējīgāka un nekonkurētspējīgāka. Bieži bija gadījumi, kad arī ļoti lielu klientu pārstāvji no bankas pat pilnīgi un galīgi iracionālu iemeslu dēļ izbaudīja, maigi izsakoties, ārkārtīgi īpatnu attieksmi, par ko priecāties, protams, varēja Parex bankas konkurenti.

Bija laiks, kad par lielu Parex bankas biznesa stratēģijas priekšrocību tika uzskatīta kredītiestādes principiālā nodarbošanās ar tā saukto lombarda kreditēšanu, - banka, lemjot par kredīta piešķiršanu, vērtēja gandrīz tikai ķīlas vērtību un likviditāti: sak’, ja klients piedzīvos neveiksmi, banka nekādā gadījumā nepaliks zaudētājos. Vienā ziņā šī pieeja bija nevainojama, jo ļāva bankai nekādā gadījumā nepalikt zaudētājos, taču vienlaikus banka „aizmirsa” biznesa plānu un, kas svarīgāk, klientu stratēģisko risku analīzi kā tādu. Un tas nevarēja neatspēlēties.

Turklāt ap 2005. gadu banka strauji mainīja stratēģiju. Vēl 2002.-2004. gadā bankas vadītāji publiski stāstīja, ka Parex banka negatavojoties ļauties vispārējai tendencei un vērienīgi iesaistīties hipotekāro kredītu tirgū, jo ar peļņas procentu 1-2% apmērā tas nav ekonomiski pamatoti. Taču jau 2005. gadā tieši Parex banka nāca klajā ar faktiski visagresīvāko piedāvājumu Latvijas hipotekārajā tirgū - tā saukto Minimaksājumu, kas saskaņā ar Valērija Kargina un Viktora Krasovicka parakstīto bankas 2005. gada pārskatu kā „jauns unikāls produkts” sniedz „iespēju iegūt lielāku, labāku un dārgāku nekustamo īpašumu, vienlaikus veicot salīdzinoši nelielus ikmēneša kredītmaksājumus”.

Realitātē tas nozīmēja ko nedaudz citu - kredīta atmaksas laikā pakāpeniski tika atmaksāta kredīta pamatsummas daļa, bet 50% no īpašuma tirgus vērtības tika atstāti uz kredīta galīgās atmaksas dienu, savukārt visi pārējie noteikumi - kopējā kredīta summa 80-90% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības, procentu likme, atmaksas termiņi, kredīta brīvdienu iespēja - neatšķīrās no citiem tirgū piedāvātajiem hipotekāro kredītu nosacījumiem. Tā rezultātā aizņēmējs maksāja gandrīz par aptuveni 40% mazākus ikmēneša maksājumus nekā citās bankās un līdz ar to varēja atļauties krietni dārgāku īpašumu, savukārt bankai šāds kredīts faktiski bija īpaši riskants, jo aizdevuma un ķīlas summas attiecība samazinājās ļoti lēni.

Parex bankai piemita vēl viena īpatnība - saistībā ar bankas kredītkomiteju. Šāda institūcija, kas koleģiāli lemj par lielāku kredītu piešķiršanu, ir faktiski ikvienā bankā, taču Parex banka bija īpašs gadījums: cik zināms, šeit kredītkomitejas lēmumi bieži vien stājās spēkā tikai pēc tam, kad tos izskatīja kāds no „abiem VK”. Abiem bankas saimniekiem bija pilnas tiesības šos lēmumus pēc saviem ieskatiem mainīt, - kaut kas grūti iedomājams „ikdienišķā” bankā, kur neviens akcionārs, lai cik ietekmīgs arī būtu, tomēr nevarētu patvarīgi iejaukties profesionālas kredītkomitejas lēmumos. Viegli noprast, kā šāda situācija ietekmēja bankas algoto vadošo darbinieku atbildības sajūtu un iniciatīvas izrādīšanu. (Vēl jāpiebilst, ka sakarā ar abu kungu biežo braukāšanu pa ārzemēm lēmumu apstiprināšana reizēm kavējās nedēļām ilgi.)

Ar vārdu sakot, patiesībā banka tika pārvaldīta pietiekami nemākulīgi, neefektīvi un neprofesionāli - un gadu pēc gada situācija tikai pasliktinājās. To vēl vairāk veicināja situācija, kad abi Parex bankas lielie akcionāri bankā bija kungi un dievi, - diskusijas, viedokļu dažādība un iebildumi viņu viedoklim it kā tika pat veicināti, taču „it kā” bieži bija skaidri izjūtams. Šāds stāvoklis bez nopietnām sekām ilgstoši varētu būt turpinājies daudzās ekonomikas jomās, taču - ne superracionālajā, mobilajā un efektīvajā naudas pasaulē. Jautājums faktiski bija - kad pamazām pilošā nemākulība pēkšņi sāks plūst pāri kausa malām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārskatā par Parex bankas krahu var atrast divus interesantus fragmentus. Pirmais: „14.10.2008. FKTK atļāva Parex bankai iekļaut 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu 10 438 000 latu apmērā pirmā līmeņa kapitālā un iekļaut Parex bankas grupas 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu 11 608 000 latu apmērā Parex bankas konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitālā. Šis lēmums liecina, ka Parex bankas kapitāla pietiekamības stāvoklis vēl 2008. gada oktobra vidū bija relatīvi stabils.”

Un otrais: „28.10.2008. FKTK rakstveidā informēja Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru par Parex bankas problēmām ar kapitāla pietiekamību un likviditāti. Parex bankas kapitāla pietiekamība bija 7,89%, kas ir mazāk nekā normālai bankas darbībai minimāli nepieciešamie 8%. Notiek kopīga Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un FKTK sēde. Sākot ar 2008. gada 28. oktobri, turpmāk Latvijas Bankai tiek nosūtīts FKTK iknedēļas ziņojums par Parex banku.”

Tātad, ja ticam FKTK oficiālajai informācijai, baisas izmaiņas - kam nekādi nevarēja būt nekā kopīga ar līdzekļu aizplūšanu no bankas - Parex bankas kapitāla pietiekamības rādītājā notika nieka divu nedēļu laikā. 14. oktobrī - viss „relatīvi stabili”, 28. oktobrī - kapitāla pietiekamība jau zem minimāli pieļaujamā līmeņa.

Kas tad tāds tik pēkšņi notika? Bet varbūt - arī ne pēkšņi? Interesanti, ka parasti tik striktā un cietā FKTK par šo tēmu sāk minstināties. „14. oktobrī pārbaudes rezultāti vēl nebija juridiski noformēti,” - tas būtībā ir viss, ko FKTK padomes loceklis Jānis Placis spēj atbildēt, kad viņam tiek jautāts, kas divās nedēļās no 14. vai 15. līdz 28. oktobrim tik kardināli ietekmēja bankas kapitāla pietiekamības rādītāju FKTK skatījumā. Vēl pēc atkārtotas taujāšanas J. Placis jau pavisam negribīgi atzīst - jā, tā varot teikt, ka faktiski par Parex bankas kapitāla nepietiekamību FKTK zināja jau 14. oktobrī, taču „šīs zināšanas nebija juridiski noformētas”...

Ar vārdu sakot, no FKTK amatpersonas atzītā faktiski izriet, ka divas nedēļas FKTK bez īpaša satraukuma un steigas noformēja pārbaudes rezultātus, kaut labi zināja, ka tai ir darīšana ar banku, kuras kapitāls neatbilst minimālajām pietiekamības prasībām. Līdz ar ko kā totāla nezināšana vai atklāti meli vērtējams toreizējā finanšu ministra Ata Slaktera laikrakstā Biznes&Baltija jau 2009. gada novembra vidū paustais apgalvojums, ka „visi Parex bankas rādītāji līdz novembrim atbilda prasībām”. Neatbilda - bet šī neatbilstība kopējām pūlēm tika rūpīgi slēpta.

Bet nu ieskatīsimies Parex bankas 2008. gada pārskatā, kurš tika sastādīts jau krietni pēc bankas kraha un īpašnieku maiņas. No šā pārskata skaidri un gaiši izriet, ka lielāko problēmu bankas kapitāla pietiekamībai 2008. gadā radīja 124 miljonu latu zaudējumi, kurus ietekmēja peļņas un zaudējumu aprēķina postenis ar nosaukumu „Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās izdevumi un uzkrājumu samazinājums” - vairāk nekā 146 miljoni latu pretstatā 2007. gada nieka 2,3 miljoniem latu.

Ejam tālāk. Tā paša bankas pārskata pielikums ar nosaukumu „Uzkrājumu finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem izmaiņas” rāda, ka lielāko daļu no pieminētā posteņa radījis uzkrājumu pieaugums nevis vērtspapīriem vai kam citam, bet tieši izsniegtajiem kredītiem - kopā vairāk nekā 104 miljoni latu. Tāpat pārskatā izlasāms, ka vislielākais kredītu vērtības samazinājums noticis kategorijā „Parastie kredīti” - gandrīz 94,5 miljoni latu.

Par kādiem tieši „parastajiem kredītiem” ir runa? Tajā pašā gada pārskatā izlasāms, ka no kopējā 2008. gada beigās izsniegto kredītu apjoma - 1,25 miljardiem latu - 437 miljoni izsniegti nozarē „Nekustamā īpašuma iegāde un apsaimniekošana”, bet 35 miljoni - nozarē „Celtniecība”. (Un te nevar nepieminēt banku nozares pārstāvju norādīto - Parex banka bijusi faktiski vienīgā, kas patērētājiem masveidā piedāvājusi hipotekāro kredītu ar 50% pamatsummas maksājuma atlikšanu uz kredīta atmaksas termiņu, ar to samazinot aizņēmēja regulāros kredīta maksājumus, bet pati acīmredzot cerot, ka termiņa beigās, ja nu kas, tā piespiedu realizācijas vērtība noteikti nebūs mazāka par šiem 50%.)

Turklāt uzkrājumu palielināšanas nepieciešamība acīmredzami tika attiecināta tieši uz kredītiem un nevis uz kādiem citiem finanšu aktīviem - ieguldījumiem vērtspapīros utml. (uz ko norāda arī FKTK oficiālā informācija par pārbaudēm bankā 2008. gada novembrī, kuru rezultātā ticis konstatēts uzkrājumu iztrūkums par kopā vēl 33 miljoniem latu, - arī vismaz šīs summas lielākā daļa, ļoti iespējams, būtu bijusi attiecināma uz gada pirmajiem trim ceturkšņiem, jo lielākais vērtspapīru vērtības kritums globālajā tirgū bija vērojams tieši 2008. gada septembra otrajā pusē).

Kas izriet no šīs skaitļu rindas? Tas, ka tieši šiem te Valērija Kargina un Viktora Krasovicka vadītās Parex bankas izsniegtajiem „parastajiem kredītiem” nepieciešamo uzkrājumu izveidošana noveda pie katastrofālā kapitāla pietiekamības rādītāja. Un arī tie vēl ir tikai ziediņi - jo, bankai rīkojoties godīgi un FKTK strādājot pietiekami uzmanīgi (pretējs termins apzīmējumam „nolaidīgi”) un operatīvi, šāda pēkšņa kapitāla pietiekamības sabrukuma vienkārši nevarēja būt.

Kāpēc ne? Pirmkārt, tāpēc, ka FKTK bija un ir skaidri noteikusi, kādas ir to kredītu pazīmes, par kuriem bankai nepieciešams izveidot dažādu apjomu uzkrājumus (uzraugāmajiem - vismaz par 10%, zemstandarta - par 30%, šaubīgajiem - par 60% un zaudētajiem - par 100%). Katrai kredītu kategorijai ir vesela virkne pazīmju, un tās neiestājas vienā dienā - un arī divās nedēļās ne. Bet šajā gadījumā - ņēma un iestājās.

Tiesa, tas būtu iespējams, ja maksātnespējīgs pēkšņi būtu izrādījies kāds milzīgs Parex bankas parādnieks, - taču tādā gadījumā tam sekotu tiesvedība un plaša publicitāte, savukārt informācijai par šādu nozīmīgu tiesvedību, kas ļautu būtiski atjaunot pašu kapitālu, būtu obligāti jāatklājas gada pārskatā. Nekā tāda tur nav.

Tad kas patiesībā tik pēkšņi notika ar bankas kapitāla pietiekamību? Versijas ir vairākas, bet kopējs tām ir viens - neviena no tām neliecina neko labu ne par FKTK darbu, ne par Parex bankas vadības godīgumu.

Viena - bankai bija pēkšņi jāatzīst iepriekšējā desmitgadē zaudētie, taču iepriekš veiksmīgi „nomaskētie” kredīti. Kā zināms, Parex banka bija viena no retajām, kas izspruka no lieliem zaudējumiem 1998. gada Krievijas krīzē, un nav izslēgts, ka reālie zaudējumi tādā vai citādā veidā tika „iemesti” kādā Parex bankas kontrolētā ārzonas kompānijā, lai tos norakstītu kādā periodā ar izcili augstu peļņu vai kādreiz iepumpētu šajā ofšorā no citiem avotiem nākušus līdzekļus. Taču - neizdevās, kaut FKTK visus šos gadus šādu shēmu nebija pamanījusi vai vismaz izlikās nemanām.

Otra - iespējams, Parex bankas saimnieki savas vajadzības pēc ievērojamiem papildu līdzekļiem iepriekšējos gados bija apmierinājuši, naudu no bankas izņemot caur ārzonas kompānijām, kuras savukārt to bija aizņēmušās pašā Parex bankā, - un tagad pienāca brīdis, kad nevarēja neatzīt reāla seguma trūkumu šiem aizņēmumiem. Jau atkal - saimnieku blēdības summējušās ar FKTK nolaidību un nevērību.

Trešā versija - banka bija izvēlējusies laikus neatspoguļot kādus citus lielus sākotnēji „normālu” kredītu zaudējumus: piemēram, sākotnējais zaudētais parāds tiek pārdots kādam citam uzņēmumam, darījumam izsniedzot kredītu, kam par nodrošinājumu kalpo pārdotais kredīts vai sākotnēja aizņēmēja, visticamāk, nevērtīgais nodrošinājums; tad gadu vēlāk līdzīgs kredīts tiek izsniegts jau citam uzņēmumam, kurš pārpērk sākotnējo kredītu no pirmā uzņēmuma, samaksājot saņemtā kredīta summu par šo darījumu, un pirmais uzņēmums laikus parādu atdod Parex bankai - un uz papīra viss izskatās labi. Shēma turklāt veca kā pasaule - tādu izmantoja jau Bankas Baltija laikos.

Vēl ceturtā versija, kura tāpat kā iepriekšējā jau atkal neko labu nevēsta ne par Parex bankas bijušajiem saimniekiem, ne par FKTK vērību, - bankai vienkārši jau sen bija jāveic uzkrājumi par milzīgu daudzumu maza un vidēja apjoma kredītu, taču līdz 2008. gada oktobrim tas nenotika, jo banka bija veiksmīgi manipulējusi ar datiem, bet banku uzraugi to nebija pamanījuši vai uz šo rīcību skatījušies caur pirkstiem.

Jebkurā gadījumā faktiski nav šaubu, ka Parex bankas kapitāla pietiekamības rādītāja 2008. gada rudens straujās pikēšanas pamatā bija novēlota uzkrājumu izveidošana - iespējams (un tas būtu ne tikai Parex bankas saimnieku, bet arī FKTK un pat bankas auditoru Ernst&Young interesēs), mēģinot iepriekšējās blēdības un/vai nolaidību maskēt ar globālās ekonomiskās krīzes ietekmi.

Tātad - ne zviedru paziņojumiem, ne Lehman Brothers kraham nebija nekā kopīga ar to, ka Parex bankas saimnieki iepriekšējos gados bija nepārdomāti un azartiski izdāļājuši naudu, bet pēcāk acīmredzot - turklāt, kā šķiet, roku rokā ar FKTK vai vismaz ar tās klusējošu piekrišanu - bija darījuši visu iespējamo, lai šos zaudējumus nomaskētu. Taču tas vienalga būtu nācis gaismā krietni ātrāk, ja ne jau Krimināllikuma gaismā skatāmas bankas vadības un tās pašas FKTK darbības. Bet par to - tālāk.

Liela muiža – 40 miljoni...

Atkal ielūkosimies FKTK oficiālajā informācijā: „18.08.2008.-03.10.2008. FKTK veica Parex bankas pārbaudi ar mērķi - izskatīt un novērtēt Parex bankas kreditēšanas procesu. Pārbaudē tika konstatēti būtiski trūkumi kreditēšanas procesā - mainoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasaulē un pasliktinoties aizņēmēju maksātspējai, Parex banka nebija izveidojusi kredītportfeļa kvalitātei atbilstošu uzkrājumu apjomu (uzkrājumu iztrūkums 40 miljoni latu), kā arī tika konstatēti trūkumi kredītriska vadības jomā.”

Tātad - 3. oktobrī FKTK bija beigusi pārbaudi Parex bankā un konstatējusi, ka banka nav izveidojusi 40 miljonus latu lielus uzkrājumus. Šie uzkrājumi acīmredzami bija jāizveido līdz 2008. gada 30. jūnijam (ko faktiski atzīst arī FKTK padomes loceklis Jānis Placis), jo saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskats bankai ir jāsagatavo četrreiz gadā - par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī - un jāiesniedz FKTK līdz nākamā mēneša 15. datumam. Tieši šis pārskats tad arī ietver informāciju par izveidoto kredītu uzkrājumu kustību.

Taču... Parex bankas gada trešā ceturkšņa publiskajā pārskatā šādi 40 miljonu uzkrājumi netika uzrādīti, jo uz 30. septembri norādītais „Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts” bija nedaudz vairāk kā mīnus seši miljoni latu.

Kāpēc mēs varam būt par to tik droši? Tāpēc, ka, lai sasniegtu 3. ceturkšņa peļņas un zaudējumu pārskatā minētos sešus miljonus un šajā summā būtu iekļauti 40 miljonu papilduzkrājumi, uz 2007. gada 31. decembri izveidotais uzkrājumu atlikums būtu jāsamazina vismaz par nepilniem 34 miljoniem latu, taču, kā rāda Parex bankas gada pārskats, patiesībā 2007. gada beigās izveidoto uzkrājumu atlikums bija tikai 10,55 miljoni latu, - un nekādiem 40 miljoniem „vietas” te nebija.

Tomēr - kas ļoti būtiski - Parex bankas pienākums (un nevis brīvā gribēšana vai negribēšana) bija uzrādīt 2008. gada 3. ceturkšņa publiskajā pārskatā 40 miljonus latu lielo agrāk neuzrādīto uzkrājumu.

Kāpēc? Banku publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanu stingri regulē FKTK padomes 2006. gada 15. septembra noteikumi Nr. 145 Banku publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi un FKTK padomes 2006. gada 24. februāra noteikumi Nr. 46 Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi.

Tie skaidri nosaka, ka „finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Šie standarti savukārt tikpat skaidri nosaka - „finanšu pārskatiem patiesi jāuzrāda uzņēmuma finansiālais stāvoklis, darbības finansiālie rezultāti un naudas plūsmas. Patiesai uzrādīšanai nepieciešama precīzi sniegta informācija par darījumu rezultātiem, citiem notikumiem un apstākļiem saskaņā ar aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu definīcijām un atzīšanas kritērijiem, kas izklāstīti pamatnostādnēs”.

Arī attiecībā uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā un ceturkšņu pārskatos ietveramo informāciju viss noteikts pilnīgi precīzi, - un tikpat skaidri bija noteikts, ka uzkrāšanas princips un ceturkšņa pārskatu forma ir stingri ievērojami. Tāpat pilnīgi skaidri noteikts, ka pārskata sastādīšanā ir jāņem vērā visi zaudējumi, kuri kļuvuši zināmi pēc datuma, uz kuru tiek sastādīts pārskats, ja tas notiek līdz pārskata sastādīšanas (parakstīšanas) datumam.

Iztrūkstošie uzkrājumi Parex bankai bija jāiekļauj 3. ceturkšņa pārskatā nevis tāpēc, ka tie bija neparedzētie zaudējumi vai bija saistīti ar ārpusbilances posteņiem, bet gan tāpēc, ka tie viennozīmīgi bija izdevumi, kas attiecināmi uz 2008. gada pirmā pusgada periodu, kuri tika atklāti līdz 2008. gada 3. oktobrim - tātad pirms 3. ceturkšņa pārskata sastādīšanas datuma.

FKTK noteikumi un starptautiskie grāmatvedības standarti skaidri noteica, ka pārskatā bija gan jāņem „vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata ceturksnis noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem”, jāatspoguļo „ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu (ceturksni), neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips)”, bet, ja starp pārskata ceturkšņa beigām un „dienu, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, ir saņemta informācija, kura sniedz pierādījumus par apstākļiem, kuri pastāvējuši bilances datumā, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu”.

Papildus tam kredītu atlikumu novērtēšanu regulē FKTK apstiprinātie „Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi”, no kuriem izriet, ka FKTK nebija un nevarēja būt likumīgu tiesību noteikt Parex bankai kādu pašu iedomātu termiņu milzīgo papildu uzkrājumu atspoguļošanai. Ar vārdu sakot, Parex bankas valde bija atbildīga par bankas gada 3. ceturkšņa pārskata pareizību, šajā pārskatā noteikti bija jāparādās 40 miljonu latu uzkrājumiem, bet FKTK nebija nekādu tiesību atļaut šos uzkrājumus neuzrādīt.

Un tas jau ir ļoti nopietni: mūsu acu priekšā ir apzināta un mērķtiecīga likumdošanas normu pārkāpšana ar skaidru mērķi - publiski uzrādīt nesalīdzināmi labākus Parex bankas finanšu datus, nekā tie bija patiesībā. Faktiski sanāk, ka bankas 2008. gada trešā ceturkšņa pārskata saturs tika viltots, un jautājums - vai bankas vadība to darīja patvaļīgi vai arī šādu pretlikumīgu atļauju tai deva FKTK pārstāvji (kam līdz ar to šajā kriminālnoziegumā būtu bijusi līdzdalībnieku, uzkūdītāju vai pat organizētāju loma).

Un tas nav viss. Atgriezīsimies pie FKTK oficiālā apskata: „14.10.2008. FKTK atļāva Parex bankai iekļaut 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu 10 438 000 latu apmērā pirmā līmeņa kapitālā un iekļaut Parex bankas grupas 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu 11 608 000 latu apmērā Parex bankas konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitālā. Šis lēmums liecina, ka Parex bankas kapitāla pietiekamības stāvoklis vēl 2008. gada oktobra vidū bija relatīvi stabils.”

Patiesībā šis lēmums rāda kaut ko pavisam citu - to, ka FKTK pārstāvji ar savu lēmumu neņēma vērā pašas FKTK 2007. gada 2. maijā pieņemto „Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumu” prasības. Faktiski FKTK pārkāpa šos noteikumus un pieļāva faktiski neeksistējošas (ja būtu veikti nepieciešamie 40 miljonu latu uzkrājumi) peļņas iekļaušanu bankas kapitālā, - kaut tiešām grūti iedomāties, ka jebkurš finanšu jomas profesionālis, ja vien viņš neatrodas „abu VK” izmisīgajā situācijā, varētu akceptēt bankas peļņu, ja viņa rīcībā ir būtībā paša saražotā informācija par pārskatā neiekļautiem zaudējumiem.

Jau atkal - uz šo darbību tikpat labi attiecas kā Krimināllikuma 197. pants par nolaidību, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam, organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, tā Krimināllikuma 217. pants par uzņēmumam, iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu (jo faktiski tika viltota publiski sniedzamā informācija par bankas pašu kapitālu).

Un šis nav nekāds nekaitīgs un formāls sīkums: pēc būtības, ja trešā ceturkšņa pārskatā būtu atspoguļoti minētie dati (kas skaidri parādīja, ka banka ir pamatīgi iepuvusi arī bez pasaules globālās krīzes palīdzības), ne mazums ļaužu, kuri, uzticoties mūsu banku uzraugiem, naudu Parex bankā atstāja, to, ļoti iespējams, vēl pirms naudas izņemšanas ierobežojumu uzlikšanas būtu pārcēluši uz kādu drošāku vietu. Nu, varbūt arī nebūtu, taču jebkurā gadījumā aprakstītie fakti tagad dod viņiem lielisku iespēju tiesas ceļā pieprasīt radušos zaudējumu kompensēšanu - kura, protams, jau atkal var notikt tikai uz Parex banku pārņēmušās valsts rēķina.

Pie tā tikai jāpiebilst, ka pati FKTK joprojām cilvēkus no malas faktiski uzskata... nu, spriediet paši, par ko. „FKTK nebija juridiska pamata 14.10.2008. neatļaut iekļaut 2008. g. 1. pusgada peļņu Parex bankas pašu kapitāla aprēķinā. Jāņem vērā arī tas fakts, ka Parex bankas oktobra pārbaudes rezultāti vēl nebija līdz galam apkopoti un juridiski noformēti. [..] Bez tam vēršam uzmanību, ka neatkarīgi no tā, deva vai nedeva FKTK atļauju Parex bankas kapitāla pietiekamības aprēķinā iekļaut pusgada peļņu, tīri tehniski rezultāts abos variantos būtu viens un tas pats,” - šādi skan FKTK padomes locekļa Jāņa Plača visā nopietnībā sniegtā atbilde uz jautājumu, uz kāda juridiskā pamata FKTK atļāva iekļaut bankas pusgada peļņu pašu kapitāla aprēķinā, bet neiekļāva tajā 40 miljonu latu nepieciešamos uzkrājumus. Tos pašus, par kuriem, kā liecina pašas FKTK dati, bija zināms jau krietni pirms un kuru iekļaušana automātiski parādītu bankas patiesos zaudējumus - nevis „sacerēto” peļņu...

Protams, FKTK ir arī sava loģika: uz ceturkšņa pārskatiem, lūk, nemaz neattiecoties gada pārskatu sastādīšanas noteikumi, un arī Starptautiskie grāmatvedības standarti nemaz nenosakot, ka bilances un peļņas/zaudējumu posteņu korekcijas par uzraudzības iestāžu noteiktajiem uzkrājumiem bankai būtu obligāti jāuzrāda ceturkšņa pārskatā (un tas nekas, ka gada un ceturkšņa atskaites tiek sagatavotas pēc vienādiem principiem saskaņā ar FKTK noteikumiem par gada pārskatu sagatavošanu, kas ir noteikts FKTK noteikumos par ceturkšņa pārskatiem). Pati banka nemaz neesot vērsusies FKTK ar prasību atļaut Parex bankai neiekļaut 2008. gada 3. ceturkšņa pārskatos pārbaudē aprēķināto papildus uzkrājumu uzrādīšanu, - līdz ar ko FKTK šādu atļauju neesot devusi. Savukārt gada pārskatā gan esot iekļaujams kapitāla pietiekamības aprēķins, un to banka tiešām izdarījusi.

Taču šī ļoti izskatās tikai un vienīgi pēc izlocīšanās no atbildības: faktiski „banku uzraugi” mēģina visu vainu novelt uz pašu Parex banku - „abi VK”, lūk, dīvainā kārtā nelūdza atļauju uzrādīt bankas reālos zaudējumus, un tad nu FKTK arī šādu atļauju nevarēja izsniegt... Tikmēr patiesība, pēc visa spriežot, ir nedaudz cita: vērīgie „banku uzraugi” nolaidības vai savdabīgas „pretimnākšanas” dēļ izvēlējās „nepamanīt” Parex bankai steidzami nepieciešamo 40 miljonu latu uzkrājumu izveidošanu, bet tagad mēģina aizbildināties, te jaucot ceturkšņa atskaites grafisko formu un tā sagatavošanas principus, te savdabīgi manipulējot ar starptautisko grāmatvedības standartu izpratni, te vienkārši piemirstot pašas FKTK noteikumus par aktīvu posteņu novērtēšanu, kas cita starpā paredz, ka FKTK bija jānosaka termiņš (ne ilgāks par 30 dienām) papildu uzkrājumu iegrāmatošanai. Ar vārdu sakot, atliek tikai aizdomāties, cik bieži „banku uzraugi” šādu „radošo grāmatvedību” viņu pārraudzītajā jomā pieļauj arī pēc Parex bankas kraha.

Kurš vainīgs un par ko

Atbildīgās valsts amatpersonas kā sāka, tā vēl joprojām vienbalsīgi turpina apgalvot - globālo finanšu krīzi neviens nespēja paredzēt, tā ka Parex bankas problēmu risināšana un kredītiestādes pārņemšana notika labākajā iespējamā veidā. Taču, kā parādījis mūsu pētījums, gan pirms Parex bankas pārņemšanas, gan tās norisē ir virkne konkrētu faktu, ko nevar izskaidrot citādi kā ar ļoti konkrētu amatpersonu... nē, pat ne muļķību un tuvredzību, bet noziedzīgu un valstij ārkārtīgi dārgi izmaksājušu neizdarību un nolaidību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzēja ne tikai monitorēt likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītājus un pieklājīgi lūgt baņķieriem nedaudz palielināt Parex bankas kapitālu, bet pēc ASV bankas Lehman Brothers bankrota 15. septembrī no tās rīcībā esošās plašās informācijas pirmajai dot trauksmes signālu par neizbēgamajām Parex bankas problēmām sakarā ar tās milzīgo vērtspapīru portfeli.

Pašlaik gan komisija skaļi apgalvo, ka „Latvijā ir izveidota vadības sistēma, kas spēj darboties finanšu krīzes situācijās, nodrošinot kredītiestāžu sektora stabilu darbību” un ka „FKTK darbības pārņemšanas procesā tika veiktas pietiekami ātri, tās tika balstītas uz vienotu uzraudzības plānu un nepieciešamo piespiedu instrumentu realizāciju.”, taču tad komisija vienkārši noraudzījās notiekošajā un trauksmi cēla tikai tad, kad Parex bankas problēmas tai kļuva acīmredzamas.

(Vēl vairāk, FKTK pietiek nekaunības, lai apgalvotu, ka „atbildīgajām institūcijām bija kopīga stratēģija par atbalsta sniegšanu Parex bankai, kas tika realizēta starp Latvijas Banku, Finanšu ministriju un FKTK kopīgās sēdēs (2008. gada oktobrī un novembrī notika piecas sēdes) un Ministru kabineta sēdēs (sešas sēdes - 2008. gada 3., 4., 8., 20. novembrī un 1. un 3.decembrī) pieņemtajos lēmumos, tāpat arī noslēgtajā Ieguldījuma līgumā. Šī stratēģija vairākkārt ir tikusi papildināta, ņemot vērā straujo notikumu attīstību pasaules finanšu tirgos”. Un tas jau nekas, ka nekādas šādas uz papīra uzliktas stratēģijas vienkārši nav.)

Par šo valstij ārkārtīgi dārgi izmaksājušo bezdarbību pirmām kārtām vajadzētu atbildēt komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei (2008. gada atalgojums Latvijas valsts darbā - 89 tūkstoši latu): ja FKTK būtu laikus novērtējusi situāciju un par tās nopietnību informējusi valdību un Latvijas Banku, Parex bankas krīzi būtu bijis iespējams arī nepieļaut vai reāli vadīt, valstij ciešot daudz mazākus zaudējumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...