Iesaki rakstu: 
Kopš šī gada sākumā atbrīvojās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora vieta, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir centusies šajā amatā iekārtot līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku. Izskatās, ka aizkulisēs ieplānotais mērķis tiks sasniegts tuvākajā laikā.
Portāls Pietiek.com jau iepriekš ziņoja par I.Jaunzemes februārī parakstīto rīkojumu iecelt A.Prusaku par NMPP direktora vietas izpildītāju. Tikai pēc šīs publikācijas mūsu valsts specdienesti un citi sliņķi attapās, ka šādas metodes tomēr nav piemērotas svarīgas tiesībsargājošās iestādes vadītāja amata aizpildīšanai, kad kandidātu bez izvērtēšanas izvēlas iestādes vadītāja, kura pazīstama ar savu nekompetenci un ietekmējamību.
Tādēļ I.Jaunzeme ar steigu atcēla un noslepenoja pašas iepriekš parakstīto lēmumu un paziņoja, ka uz VID NMPP direktora vietu tiks izsludināts konkurss. Vienlaikus viņa nenoturējās un vairākkārt norādīja, ka par piemērotāko kandidātu uzskatot tieši A.Prusaku.
Konkursa komisija, kurā tikai nezinātājiem neskaidru iemeslu dēļ netika uzaicināti, piemēram, KNAB pārstāvji, šobrīd ir apkopojusi otrās kārtas rezultātus un izvēlējusies trīs kandidātus.
Viens no tiem ir jau pieminētais A.Prusaks, par kura sadarbību kopā ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu, aizdomām par iespējamu regulāru kukukuļņemšanu un grūti izskaidrojamu turīguma pieaugumu ir ziņojuši vairāki avoti.
Otrs ir caurkritušais politiķis Juris Rancāns, kurš pirms iesaistes J.Juraša un Jāņa Bordāna saimnieciski politiskajā projektā Jaunā konservatīvā partija strādāja VID par izmeklētāju.
Trešo kandidātu, respektējot viņam jau paredzamo nepieciešamību turpināt darbu Iekšlietu ministrijai pakļautajā Iekšējās drošības birojā (IDB), nesauksim vārdā.
Tā kā konkursa uzvarētājs bija zināms jau pirms šī "konkursa", par kandidātiem interesantāks ir tas, ka I.Jaunzeme ar saviem politiskajiem aizstāvjiem cenšas panākt, lai par uzvarētāju jau šobrīd tiek pasludināts A.Prusaks, nemaz negaidot trešās kārtas rezultātus.
Kāpēc tāda steiga, un kāpēc I.Jaunzemei ir tik svarīgi iecelt amatā tieši A.Prusaku?
Steiga galvenokārt ir saistīta ar to, ka šobrīd notiek aktīva VID reorgnanizācijas plāna izstrāde. Tā rezultātā, iespējams, jau jūlijā tiks paziņots, ka VID vietā tiek izveidota Nodokļu un muitas administrācija, NMPP tiks nošķirts no VID, savukārt VID IDP tiks likvidēta un tās funkcijas un darbiniekus pārņems vai nu IeM IDB vai KNAB.
Tādējādi jau tagad zināms, ka A.Prusaks zaudēs savu pašreizējo amatu, bet atrast vietu, kurā var nopelnīt tikpat daudz kā līdz šim ar līdz šim izmantotām metodēm, būs gandrīz neiespējami, tāpēc ir saprotama viņa vēlme iesēsties vakantajā amatā.
Bet kāpēc I.Jaunzeme, zinot, ka NMPP un A.Prusaks drīzumā nebūs viņas pakļautībā, tik ļoti cenšas pēdējā brīdī tur iekārtot tieši viņu?
Izskan divas versijas. Vieni apgalvo, ka A.Prusaka vadītais IDP ir atklājis shēmu vai shēmas, kurā iesaistīti gan I.Jaunzeme, gan viņai tuvi cilvēki. Samaksa par šīs informācijas neizmantošanu ir vairāku prasību izpilde, un viena no tām ir A.Prusaka iekārtošana NMPP direktora amatā.
Citi apgalvo, ka I.Jaunzeme tikai pilda ausgtākstāvošu cilvēku norādījumus, kuri izmanto viņas nekompetenci un aklo pakļaušanos. Savukārt A.Prusaka iebīdīšana konkrētajā amatā ir tikai daļa no plašāka plāna ietekmes sfēru sadalījumā.
Jebkurā gadījumā Latvijā šobrīd norisinās kārtējā konkursa parodija, kura rezultātā valstiski svarīgā amatā tiek bīdīts nevis labākais, bet dažiem izdevīgākais kandidāts.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
