Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Ko dara digitalizācija

Jāzeps Baško juniors
12.04.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai viedais pulkstenis, kas rāda jūsu pulsu un noieto soļu skaitu, ir atrisinājis kādu problēmu, kas eksistēja pirms pulksteņa iegādes? Vai dzīvojāt pastāvīgā diskomfortā, nezinot, cik soļus esat mērojis?

Protams, pulksteni var arī izmantot, lai “institucionalizētu” dienas veselības minimumu. Tā vietā, lai tērētu pašdisciplīnas ierobežoto kapacitāti normas ievērošanai, jūs nu varat to izmantot citiem sevis pieskatīšanas uzdevumiem. Bet vai tiešām tas ir tikai uz labu? Vai tad ar paļaušanos uz tehnisku soļu minimuma uzturētāju jūs nepalaidīsiet garām citus signālus, kas varbūt liecinās, ka soļu nostaigāšana šodien nav tas svarīgākais vai pat veselīgākais nākamais, piedošanu, solis?

Cilvēka priekšstats par lietām rodas uz saskarnes. Tas ir, uz tās “virsmas”, uz kuras cilvēks redz savu mijiedarbību ar lietu. Tātad, ne balstoties uz to, kas lieta “patiesībā ir”. Ja vien neesat īpaši apdāvināts, priekšstats par sarunas biedru klātienē un cilvēku kā tādu kopumā neveidojas, balstoties uz, piemēram, zināšanām par otra cilvēka smadzeņu uzbūvi vai zarnu trakta darbību (kuras balstītu, piemēram, jūsu bioloģijas, ķīmijas, fizikas utt. zināšanas).

Smarža, skaņa, izskats un fiziskais kontakts un to tulkojums vārdos un žestos ir tas, kas veido priekšstatu par otru klātienē atšķirīgu no jebkādas kontakta “digitalizācijas” formas. Tāpat kā akla vai kurla cilvēka prāts kompensē neuztveramo ar saasinātām visām citām maņām un tāpēc iegūst pavisam cita veida (relatīvi deformētu) priekšstatu par otru, tā jebkādi mēģinājumi pārcelt divu cilvēku kontaktu virtuālā vidē deformē to iespēju lauku, kurā mēs vispār varam otru redzēt.

Tas pats attiecas arī uz mūsu attiecībām ar sevi. Tādas veidojas tieši tāpēc, ka eksistē “virsma”, uz kuras redzam sava saprāta mijiedarbību ar kaut ko, kas nav saprāts. Ķermenis visā tā sensorajā pilnībā ir šī virsma, tātad tas, ko mēs uztveram kā to otru. Ieviešot pulsometrus un citus diagnostiskus aparātus it kā sava ķermeņa vērošanai, mēs nepaplašinām ieskatu nedz savā “patiesajā dabā”, nedz tajā, ko par cilvēka dabu uzskata dzejnieki, teologi un filozofi.

Tā vietā mēs būtiski sašaurinām to, jo samazinām virsmas laukumu. Matemātiski izsakoties, virsmas dimensiju skaitu. Viss, kas veido cilvēka pulsu, tagad tiek projicēts vienā dimensijā (divās, ja pavisam matemātiski) — pulsā. Bet cilvēks ar laiku jau neredz vairāk par jauno projekciju — tā kļūst par noteicošu virsmu jeb saskarni.

Cilvēks aprīko sevi ar arvien vairāk monitoriem, kas ļaus pārliecināties, ka sajūtas nemelo. Taču rezultātā nevis iegūst pārliecību par savām maņām, nevis tikai atbrīvo resursus citām nodarbēm, bet rada jaunu, skaitliski izteiktu ķermeni. Cilvēks ir sevi digitalizējis pirms vēl kiborgu programmētāji ir ķērušies pie darba.

Lai arī bezgalīga atgriezeniskā saite apdraud jebkuru domājošu cilvēku, ar jaunajām ierīcēm mēs par saprāta upuriem padarām arī tos, kas citādi ar destruktīvu pašrefleksiju nesirgst. Nopirkdams pulsometru (vai jebkādu citu šādu ierīci), cilvēks pats sevi saskalda divās šķietami autonomās vienībās: viena ir tramīgais pulsa rādītāja nolasītājs, otra ir miesa, kurai mēra pulsu. Vairums pārdevēju, kas izplata šādas cilvēku pārzāģējošas tehnoloģijas, atšķirībā no apskaņošanas iekārtu speciālistiem jūs nepabrīdinās, ka starp šiem diviem abstraktajiem ķermeņiem varētu veidoties signālu bezgalīgi pastiprinoša atgriezeniskā saite, līdzīga tai, kad mikrofonu pieliek pie tumbiņām.

Ir maldīgi domāt, ka kārtējā jaunā tehnoloģija risina iepriekš cilvēku nomākušu problēmu, nepārformulējot to un neradot jaunu, ar kuru tikt galā var izrādīties vēl sarežģītāk nekā ar sākotnējo. Ir tiesa, ka visa cilvēka dzīve sastāv no apstākļu pārformulēšanas ar vārdiem un praksēm. Arvien jauni un nezināmi izaicinājumi padara dzīvi dzīvu. Tomēr nevar noliegt, ka liela daļa cilvēka gandarījuma veido sajūta, ka pasaulē valda nosacīta kārtība, kosmoss, un ka cilvēkam ir savs nopelns tā uzturēšanā. Lai cilvēka pūliņi būtu saprātīgi un rastos pārliecība, ka jaunais stāvoklis ir viņa rīcības rezultāts, ir jābūt vismaz aptuvenai pārliecībai par no cilvēka neatkarīgo lietu faktisko kārtību.

Psihiskās veselības traucējumu un “traucējumu” epidēmiju var skaidrot arī citādi, taču viens pierādīts faktors ir strauji mainīgā un nenoteiktā vide, kurā mūsdienu cilvēkam nākas operēt. Spēles noteikumi nepārtraukti mainās, un cilvēks vairs nevar paļauties uz drošiem ceļa rādītājiem. Haosu rada ne vien neizbēgamās cilvēku interešu sadursmes, lielam skaitam koncentrējoties apdzīvotības centru un virtuālajos laukumos, bet regulāras jaunu tehnoloģisko viesuļvētru sezonas.

Simttūkstoš un vairāk gadu evolūcijas rezultātā nostiprināti realitātes uztveres mehānismi un simtiem gadu evolūcijas rezultātā ģenerētas interpretācijas programmas nemainās vienā taktī ar interneta vai tam sekojošo socmediju ienākšanu mūsu dzīvēs. Mums piemīt zināmas adaptācijas spējas, taču nevajag tās pārvērtēt. Galu galā arī psihiskās veselības traucējumu simptomu epidēmija un to risinājumu tirgus ir sava veida pielāgošanās. Bet vai nevaram izvēlēties arī citādāku ceļu?

Šī transformācija notiek ne tikai ar fizisku ierīču, bet arī ar konceptuālu ierīču palīdzību. Jau minēto psihiskās veselības jautājumu aktualizāciju var vismaz daļēji skatīt arī kā cilvēka dabiskas reakcijas uz anomālu apkārtējo vidi pārformulēšana medicīniskā valodā. Ja esat pietiekami pieredzējis, lai zinātu, ka nevarat ar pārliecību runāt par jautājumiem, par kuriem ļoti gribas publiski runāt, to var norakstīt kā “viltvārža sindromu”. Ja darbā esat pārāk akli sekojis profesionālajam soļu skaitītājam, jums draud “izdegšana”.

Ja no visām pusēm viss vienlaicīgi gāžas virsū un nejaudājat atzīties nespējā imitēt multitāskingu, tad jūs varat paslēpties zem “panikas lēkmes”. Ja jums ir kauns vai vainas sajūta, iespējams, jums ir “trauksme”. Ja nomirst radinieks, tad nevis jūs sērojat, bet jums pēc divām nedēļām, vismaz Lielbritānijā, sākas “depresija”. Ja jūsu vecāks kļūst apkopjams, saņem terminālu diagnozi un jūs bez pārējo radinieku palīdzības netiekat ar to visu galā, tad jums arī piemeklē kaut ko no medicīniskā vokabulārija.

Viss, kas nepieciešams, lai tikai nevajadzētu samierināties ar to, kas ir. Morāli stāvokļi, kuriem neeksistē apkārtceļu, kuri vēl nesenā pagātnē bija jāpiedzīvo vai kuri bija jārisina saknēs vai jāpiedzīvo kā samaksa, nu ir nomaskēti ar jaunu saskarni — ar atbilstošākā psihiskās veselības “pulsametra” izvēli. Psihiskā veselība, protams, nav nekas jauns. Cilvēka mēģinājumi izvairīties no patiesības ir leģendāri. Bet jaunās metodes ir īpašas ar savu sofistikācijas līmeni. Iepriekš, lai izvairītos no sastapšanās ar realitāti, vajadzēja izmantot fizisku vardarbību vai vismaz nāves draudus. Gudrāki prāti varēja, piemēram, draudēt ar pašnāvību vai atsaukties uz sirds aritmijas risku, ja sāksiet runāt par lietām, par kurām neklājas runāt. Mūsdienās to visu var darīt bez nāves piesaukšanas. Man ir psihiskās veselības traucējums — lūdzu, pielāgojieties!

Pulsometrs, soļu skaitītājs vai asinsspiediena mērītājs var šķist ļoti vienkārša, nevainīga un pat pozitīva ierīce. Taču tā nav tāda. Skaitlisks rādītājs nav neitrāla stāvokļa konstatācija. Tas ir uzmācīgs paziņojums, ka rādītājam ir nozīme. Ka rādītājs ir realitāte. Jūs esat mašīna, kura atrodas nepārtrauktā tehniskā uzdevumā.

Digitalizāciju var salīdzināt ar topogrāfisku karti, taču analoģija ātri nobrūk, jo karti parasti neuzskata par pašu realitāti. Karti — aptuvenu realitātes attēlojumu — izmanto, lai operētu reālajā pasaulē. Digitalizācija ir process, kurā karte pati kļūst par realitāti. Par nabadzīgu, atcilvēciskotu realitāti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...