Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!
airBaltic03.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam (initial public offering – IPO). Gatavošanās procesā airBaltic vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, lai tā kļūtu pievilcīgāka investoriem.
airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss: “Sekojot veiksmīgai airBaltic attīstībai 2024. gada pirmajā pusē, šobrīd mēs kopā ar bankām un starptautiskajiem konsultantiem intensīvi gatavojamies airBaltic akciju kotācijai biržā.”
Ceļā uz IPO lidsabiedrība ir nolēmusi konsolidēt jeb apvienot četras esošās akciju kategorijas vienā. Šāds solis ir ierasta starptautiska prakse, lai padarītu akciju struktūru vēl caurspīdīgāku un pievilcīgāku tirgum. Turklāt pamatkapitāla samazināšana uzlabos paša uzņēmuma kapitāla struktūru. Līdz ar akciju konsolidāciju samazinās arī to nominālvērtība. Šādas darbības mērķis ir uzlabot lidsabiedrības kapitāla daļu, samazinot pamatkapitālu un to novirzot iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Tas ir tehnisks grāmatvedības process un nemaina ne lidsabiedrības vērtību, ne valsts akciju paketes vērtību.
airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss: “Mūsu šī brīža prioritāte ir nodrošināt airBaltic gatavību nākamajiem attīstības posmiem. Lidsabiedrības izaugsme sniegs augstu pievienoto vērtību Latvijas valstij, sabiedrībai un ekonomikai kopumā. Savukārt akciju struktūras vienkāršošana ir viens no mājasdarbiem, ko jāveic tagad, lai palīdzētu uzņēmumam īstenot IPO. Jāakcentē, ka IPO mērķis ir palielināt uzņēmuma kapitālu un piesaistīt jaunus investorus, kas citkārt palielinās uzņēmuma vērtību. Plānots, ka potenciālais IPO ļaus ne tikai finanšu investoriem, bet arī privātiem mazumtirdzniecības investoriem kļūt par airBaltic akcionāriem.”
“airBaltic ieņem svarīgu lomu reģiona IKP izaugsmē un savienojamības nodrošināšanā. Vienlaikus lidsabiedrība veicina investīciju plūsmu, atbalsta pakalpojumus, rada darbavietas un nodrošina nodokļu ieņēmumus, kas būtiski ietekmē daudz plašāku ekonomisko ainu,” piebilda Gauss.
Valdības sēdē skatīti arī citi izpildāmie priekšnosacījumi sekmīgai IPO un akciju kategoriju konsolidēšanai, to skaitā savienojamības (galamērķu) un lidojuma skaita un lidostas Rīga kā airBaltic pamata lidojumu bāzes saglabāšana.
airBaltic nodrošina lidojumus vairāk nekā 130 maršrutos no Rīgas, Tallinas, Viļņas, Tamperes un sezonāli no Grankanārijas piedāvājot ērtus savienojumus lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Kaukāza reģionā. Pilns airBaltic lidojumu saraksts un biļetes ir pieejamas uzņēmuma mājaslapā www.airBaltic.com.
airBaltic (Air Baltic Corporation AS) ir vadošā lidsabiedrība Baltijā un viens no visstraujāk augošajiem gaisa pārvadātājiem Eiropā. Kā hibrīda lidsabiedrība tā apvieno gan tradicionālo, gan zemo cenu pārvadātāju priekšrocības. Ar vairāk nekā 130 maršrutiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, Tamperes un sezonāli arī no Grankanārijas. airBaltic savieno Baltiju ar vairāk nekā 70 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Kaukāza reģionā. airBaltic dibināta 1995. gadā un šobrīd veic lidojumus ar vienu no jaunākajām flotēm Eiropā, kurā ir 48 Airbus A220-300 lidmašīnas, un nodarbina vairāk nekā 2600 profesionāļus. Galvenais uzņēmuma akcionārs ir Latvijas valsts ar 97,97% akciju, kamēr pārējiem akcionāriem pieder 2,03%.
airBaltic apņemšanās sasniegt izcilību ir novērtēta ar vairākiem prestižiem apbalvojumiem, tostarp Skytrax trīs gadus pēc kārtas ir atzinusi airBaltic par labāko lidsabiedrību savā reģionā. Turklāt Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA) 2022. gadā piešķīrusi airBaltic Daudzveidības un iekļaujošas komandas balvu. 2023. gadā tā saņēma APEX Pasažieru izvēles balvu par labāko apkalpošanu lidmašīnās Eiropā. Papildus tam 2024. gadā airBaltic tika apbalvota ar PROS AI Inovatora balvu par mākslīgā intelekta izmantošanu, lai optimizētu darbību.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
