KNAB atrod iemeslu, kāpēc neizmeklēt politiskās shēmas ap „airBaltic”, „Latvijas Krājbanku” un vagonu iepirkumu
L. Lapsa20.12.2011.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Pietiek novembra beigās publicētais pārskats par oligarhu sarunu noklausīšanos Rīdzenē un to nopludināšanu, diskusijām par AirBaltic nākotni, Pasažieru vilciena skandalozo pasūtījumu un mēģinājumiem to pārtraukt un Krājbankas it kā negaidīto krahu, kas varētu viena milzīga apjoma shēmu mudžekļa ar „politisko jumtu” sastāvdaļas, ir „anonīma informācija”. Šāds formulējums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) devis pamatojumu izvairīties no kriminālprocesa sākšanas. Interesanti, ka par „anonīmu informāciju” KNAB izmeklētāja atzinusi arī Pietiek publiskoto vienošanos par airBaltic privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas daļu un prasību pārdošanu.
„Informēju, ka šī gada 14.decembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369. panta 3. daļu, kurā noteikts, ka „kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija”, un 373. panta l. daļu, tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu,” – šāds skan KNAB izmeklētājas Agneses Indriksones oficiālais paziņojums, kurā vēl īpaši norādīts – Pietiek pārstāvim, kurš bija vērsies ar oficiālu iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, „nav tiesību pārsūdzēt augstāk minēto lēmumu”.
Pirms tam no nepieciešamības pieņemt lēmumu saistībā ar Pietiek iesniegumu jau atbrīvojās LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Iesniegumu, kurā bija norādīts uz Pietiek rīcībā nonākušu nezināmu personu sastādītu dokumentu, kas, iespējams, norāda uz apjomīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī ar 2011. gada 3. oktobri datētu „Vienošanos”, kas, kā izriet no dokumenta, varētu apliecināt minētos iespējamos noziedzīgos nodarījumus, ģenerālprokurors bija nekavējoties pārsūtījis KNAB.
Šis dokuments, kas saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju bija kāda pašmāju advokātu biroja sagatavots neoficiāls pārskats, kas sūtīts ar Latvijas reālijām ikdienā nesaistītām amatpersonām ārvalstīs, detalizēti aprakstīja, kā tieši notikusi airBaltic akciju pārdale un cīņa par pasažieru vilcienu pasūtījumu, kā šajos procesos piedalījušies Latvijas politiķi un oligarhi, kā Latvijas Krājbankas krahs bijis ieprogrammēts jau mēnešus iepriekš, utt.
Pietiek 28. novembra publikācija par šo pārskatu lasāma šeit: http://bit.ly/tRl42M
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.