Klusēšana nav miers
Vilors Eihmanis, Latvijas pilsonis, domātājs un brīvības aizstāvis13.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Šodienas pasaule – eleganta, tehnoloģiski spoža, taču garīgi nogurusi – atkāpjas no patiesības, kad tā prasa drosmi. Mēs nosaucam nodevību par diplomātiju, gļēvumu par pragmatismu un varas pielūgsmi – par mieru.
Taču miers bez taisnības nav miers. Tas ir tikai pārtraukums starp diviem kariem. Tā ir draudzība ar varmāku, kas nāk ar klusuma cenu – citu tautu asinīm, saplosītām ģimenēm, izpostītām baznīcām.
Taisnība nav abstrakta ideja.
Kad viena tauta tiek ielenkta, bombardēta, padzīta no savām mājām, mēs nevaram runāt par "neitralitāti".
Jo neitralitāte netaisnības priekšā ir līdzdalība ļaunumā. Pat, ja nesperam nevienu soli, mēs piedalāmies ar savu klusēšanu.
Svētais Gars nav neitrāls. Viņš ir liesma, kas necieš melus, pat ja tie ir rūpīgi noformēti politiskās runās. Kad Dieva Gars pieskaras cilvēka sirdij, tā nevar vienaldzīgi noskatīties, kā tiek samīts tas, kas ir svēts – cilvēka dzīvība, brīvība, mājas, zeme.
Brīvība ir svēta.
Es nāku no tautas, kas pati ir bijusi pakļauta. Es nesu sevī to sajūtu, ko nozīmē zaudēt dzimteni, valodu, cieņu.
Tāpēc man nav vajadzīgs eksperts, lai izskaidrotu, kurš kuram uzbrūk un kādi ir “reālie iemesli”. Es dzirdu kliedzienu, kas paceļas pāri informācijas troksnim.
Un tas kliedziens ir taisnības sauciens.
Kad tauta aizstāvas pret agresiju, tā pilda savu svēto pienākumu. Kad viņa stāv pretī lielvarai, neskatoties uz zaudējumiem, viņa kļūst par pravietisku zīmi. Ne tikai sev, bet visiem.
Latvija, mosties.
Es uzrunāju savējos. Ne valdību. Ne struktūras. Bet cilvēka sirdsapziņu.
Latvija, vai tu neatceries, kā ir būt noklusētiem? Kā ir būt atstātiem vieniem? Kā ir lūgt palīdzību un saņemt tikai skatus un bažas?
Tad kāpēc šodien, kad netālu no mūsu robežām deg uguns, mēs runājam par "nogurumu" vai "kompleksitāti"? Kad mēs sākām uzskatīt, ka patiesība ir atkarīga no apstākļiem?
Nav cita miera kā tas, kas dzimis no patiesības.
Svētais Gars neliek mierā manu sirdi. Viņš saka: "Liec par to, ko redzi. Un nestāsti, ka neesi redzējis."
Tāpēc es saku:
Ja tauta tiek aplenkta un izdzīta, tā ir agresija.
Ja viņi pretojas, tas ir godpilns karš.
Ja mēs to ignorējam, mēs neesam labāki par tiem, kas to atļāva mūsu vēsturē.
Un tagad – rīkojies. Dvēseliski un praktiski.
Ko jādara Latvijas pilsoņiem un pilsonēm šodien, lai klusēšana nepārvērstos līdzdalībā ļaunumā?
1. Runā skaidri: neizpludini patiesību ar vārdiem "abi vainīgi" vai "tā ir ģeopolitika". Netaisnību drīkst un vajag nosaukt vārdā. Patiesība nav neitrāla.
2. Atbalsti cietušos: ziedo, palīdzi, pieņem bēgļus, sūti aizsarglīdzekļus, raksti vēstules karavīriem, iestājies par palīdzību Ukrainai un citām apdraudētām tautām.
3. Audzini bērnus taisnīgumā: māciet viņiem ne tikai faktus, bet sirdsapziņu. Stāstiet par gaismas un tumsas cīņu vēsturē un šodien.
4. Nepielūdz varu: kad ierēdņi klusē, kad masu mediji spēlē "objektivitāti", kad eksperti samazina traģēdiju – neseko. Ieturi sirdsapziņu augstāk par lojalitāti statusam.
5. Lūdz un mosties: ne tikai sociālā līmenī, bet garīgā. Jo bez atgriešanās pie Dieva pat vislabākā politika kļūst par tukšu mehānismu. Mūsu tautas glābšana sākas garīgi.
Mēs vēl būsim.
Es ticu, ka nāks diena, kad taisnība atkal celsies. Ne ar zobenu, bet ar patiesības spēku.
Es ticu, ka arī Latvijā ir cilvēki, kas noliec galvu tikai Dieva priekšā, ne cilvēku priekšā.
Es ticu, ka patiesība ir spēcīgāka par jebkuru imperiālu sapni.
Un tāpēc es rakstu.
Neklusē. Rīkojies. Atver acis un sirdi.
Mēs vēl būsim.
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
