Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par klimata jautājumiem vēl ne reizi neesmu izteicies, taču, redzot, cik politizēta šī tēma kļuvusi, kādas ir iespējamās “klimatneitralitātes” sekas un, svarīgākais, kādi argumenti izmantoti, izteikšu dažas, protams, zinātnē balstītas domas.

Pirmkārt, iesaku izlasīt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas zinātņu doktora Ojāra Āboltiņa grāmatu “No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai”. Ja nav laika vai citu iemeslu dēļ nevarat izlasīt grāmatu, uzrakstīšu galveno secinājumu – cilvēka ietekme uz globālās sasilšanas izraisīšanu ir krietni pārspīlēta! Protams, ietekme uz vidi ir neapstrīdama, piemēram, plastmasas atkritumi ūdenī utml. gadījumos, taču tam nav saistības ar globālo sasilšanu un CO2 izdalīšanu.

Otrkārt, daži fakti, kam vajadzētu mazināt pašreizējā klimata politikā valdošo paniku, - cilvēki regulārus meteoroloģiskus novērojumus veic tikai aptuveni pēdējos divsimt gadus. Pasaule ir krietni senāka, attiecīgi nevar izdarīt secinājumus par tās sasilšanu, balstoties tik īsā laika nogrieznī. Salīdzinājumam – pirms aptuveni 45 miljoniem gadu Zemes virsmas vidējā temperatūra bija 24-28 grādi, taču šobrīd tie ir 14-15. Vai novērojama sasilšana?

Labi, ne viss ir “melns” vai “balts”, jo varētu teikt, ka sasilšana sākās pirms kādiem 20 tūkstošiem gadu, kad 3,5km biezs ledājs, kas klāja Skandināviju un lielāko daļu Latvijas teritorijas, sāka kust, atkāpties, jo cēlās vidējā gaisa temperatūra. Bet cik daudz rūpnīcu, kas kurinātu ogles vai kūdru, TEC, automašīnas, lielpilsētas, lidmašīnas, liellopu fermas, kas izraisa globālo sasilšanu, varētu nosaukt progresīvo aprindu pārstāvji, kas ļoti mīl atsaukties uz šiem argumentiem?

Un vēl – pirms 7000 gadiem vidējā gaisa temperatūra bija par 2,5 grādiem augstāka nekā šobrīd. Nav jēgas turpināt, jo secinājumi ir skaidri, proti, ilgtermiņā zeme atdziest, taču ir dabiski, ka novērojama klimata mainība, periodiski temperatūrai kāpjot, pēc tam atkal krītoties.

Treškārt, tikai nepārzinot šādas elementāras patiesības, var rasties aplamas idejas par cilvēka “ļauno klimata pēdu”, no kā izriet pat tik absurdas idejas, ka jaunajiem pāriem vajadzētu divreiz padomāt pirms otrā bērna dzemdēšanas, jo katrs cilvēks ir slogs planētai. Varbūt Ķīnā un Indijā, kur cilvēki cieš pārapdzīvotības dēļ, šādas idejas būtu pieļaujamas, taču ne Latvijā, kas saskaras ar demogrāfisko krīzi. Protams, radikāls piemērs, taču mani vairāk uztrauc klimatneitralitātes ideju iespaidā veidotā valsts enerģētikas politika jeb t.s. “Zaļais kurss”.

Nolūkā līdz 2030.gadam samazināt CO2 izmešu apjomu par 55% notiek strauja, pāragra atteikšanās no fosilās enerģijas, nezinot, kā to aizvietot. Kūdra, kas ir dabisks, atjaunojams resurss un spētu nodrošināt Latvijas energoneatkarību, atbilstīgi ES direktīvām vairs nav atjaunojams resurss, attiecīgi nevaram būvēt TEC (tā vietā mums ir neskaitāmas mazās, privātās HES, kas sabojājušas 1200km upju ūdensceļu, traucē zivju migrācijai, bet nodrošina tikai 1% saražotās elektroenerģijas).

Lai katlu mājās, kas nodrošina apkuri pilsētām, dedzinātu kūdru, jāpērk izmešu kvotas. ES drīzumā lems, vai pat šķelda atbilst atjaunojamā resursa prasībām, kas atkarīgs no tās ieguves veida. Katrai ES valstij tiek piešķirtas CO2 kvotas, kas katru gadu sarūk, attiecīgi tiek lobēta vēja un saules enerģija, uz ko nevar paļauties, jo, kā zināms, dažkārt iestājas bezvējš un saule naktīs nespīd. Tas nedrīkst būt enerģētiskais pamats. Savukārt sekas izraisa enerģijas krīzi, cenu pieaugumu un nogremdētu tautsaimniecību, jo ierēdņiem svarīga ir klimatneitralitāte, nevis alūksnieša, rēzeknieša vai talsenieka iespējas uz mājas jumta uzstādīt saules paneli, nevis kurināt savā mežā zāģēto malku.

Nav izprotama dažu politiķu atrautība no realitātes, ja tie nesaprot elementāras cilvēku pamatvajadzības. Kāda jēga no viņiem, ja apstiprina visas ES direktīvas? Protams, ne visi. Tāpēc aicinu domāt. Reti kurš to dara.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...