Ķemeru sanatorijas privatizētāji izzuduši no biroja, aiz sevis atstājot tikai dokumentu blāķus
PIETIEK20.08.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Arābu investoriem piederošā SIA Ominasis Latvia, kas pazīstama kā Ķemeru sanatorijas privatizētāja, bez pēdām pazudusi no tās ieņemtā biroja Rīgā, Vaļņu ielā 3, aiz sevis atstājot tikai apjomīgus dokumentu blāķus, par kuriem ēkas saimniekiem nav skaidrības – kur tos likt. Šis ir pēdējais nepatīkamais jaunums saistībā ar uzņēmumu, kas tā arī nav spējis pabeigt sanatorijas rekonstrukciju un pēdējā laikā piedzīvot vienu maksātnespējas pieteikumu un tiesvedību pēc otras.
Ominasis Latvia, kas līdz šim piederēja Saūda Arābijas investoram Omāram Saleham Al Hamdi, Ķemeru sanatoriju iegādājās jau pirms 14 gadiem un visu šo laiku regulāri izpelnījies pārmetumus par privatizācijas nosacījumu nepildīšanu, pārāk lēniem rekonstrukcijas darbiem un nepietiekamu investīciju ieguldīšanu. Tāpat uzņēmums regulāri bijis iesaistīts dažādās tiesvedībās par saistību nepildīšanu.
Taču Privatizācijas aģentūra līdz pat 2009. gadam nekādus stingrus lēmumus saistībā ar Ominasis Latvia tā arī nepieņēma un nu arī vairs uz tādiem nav tiesīga, jo pirms trim gadiem tika saņemts auditoru atzinums, ka investīcijas – 10 miljoni latu - ar kavējumiem ir veiktas, un Privatizācijas aģentūras valde pieņēma lēmumu par investīciju noteikuma izpildi.
Neko nav varējušas pasākt arī citas Latvijas valsts institūcijas, - lai gan rekonstrukcijas darbi tā arī nav pabeigti, nekādas sankcijas investoriem piemērot nevar, jo nekādi redzami bojājumi ēkai nav tikuši nodarīti, ziemās tiek nodrošināta apkure utt. Var apstrīdēt faktu, ka tiešām ieguldīti deklarētie 10 miljoni latu, taču nav apšaubāms, ka ieguldījumu summa ir miljonos latu.
Taču pēdējos mēnešos, kā rāda virkne faktu, Ominasis Latvia (uzņēmuma faktiskais saimnieks tagad ir Al Hamdi ģimenes jaunās paaudzes pārstāvis Ali Hasans Al Hamdi) ir, iespējams, galīgi zaudējusi interesi par savu Latvijas objektu, ko apliecina arī uzņēmuma paslepu aiziešana no līdzšinējā biroja.
„Pāri palikušas tikai kastes ar dokumentiem – daudzi no tiem ir vēsturiski, piemēram, ir Pirmās Republikas laiku viesu grāmatas un līdzīgi. Būs jādomā, ko ar tiem darīt,” Pietiek stāstīja ēkas saimnieku pārstāvis.
Uzņēmums, kura manta ir ieķīlāta Rietumu bankā, arī vairs nav iesniedzis darbības pārskatu par 2011. gadu.
Savukārt 2010. gada pārskatā vēl tika apgalvots, ka Ominasis regulāri komunicējot ar „viesnīcu operatoru Kempinski, kurš turpina nodrošināt ikdienas tehnisko kontroli sanatorijā Ķemeri” un ka jau 2011. gadā noteikti tikšot „pabeigta topošās viesnīcas Ķemeri rekonstrukcija” un nekavējoties sākšoties sagatavošanas darbi Kempinski ķēdes viesnīcas atvēršanai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.