Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?

1912. gadā ģeologs amatieris Čārlzs Dosons apgalvoja, ka netālu no savas dzīvesvietas Anglijā (cik neticami un cik ērti!) ir atradis "trūkstošo posmu" starp pērtiķiem un cilvēkiem jeb Piltdovnas galvaskausu. Tas bija sensacionāls atklājums, kas aizrāva elpu gan žurnālistiem, gan speciālistiem visā pasaulē līdz brīdim, kad 1949. gadā, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, tika pierādīta Čarlza apzinātā krāpšana.

Galvaskauss un žokļa fragmenti piederēja dažādām sugām, bet zobi bija izkalti tā, lai atgādinātu cilvēka zobus. Šādu stāstu profesionālajās aprindās ir ne mazums, tādēļ lielai daļai pētniecībai sekojošu amatu attiecībā uz publiskiem paziņojumiem ir saistoši ētikas kodeksa standarti: A) tos jāveido ar nolūku palīdzēt sabiedrībai veikt apzinātus spriedumus un izvēles; B) tiem jābūt apsvērtiem visaugstākajā profesionalitātes līmenī un saskaņā ar pašreizējiem datiem, kas saistīti ar konkrēto jautājumu [1].

Īpaši palīdzošajās profesijās, sekošana šiem diviem punktiem ir būtiska, jo var aizkavēt cilvēku laicīgu vēršanos pēc palīdzības vai apdraudēt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Tādi gadījumi mums ir bijuši jau līdz šim, kur apšaubāmu mediju pasludinātu ekspertu dēļ bērni ar autismu nesaņem vakcīnas [2] [3] vai kauna un vainas sajūtas dēļ ģimenes un bērni laikus nevēršas pēc psihiskās veselības atbalsta vardarbības un krīzes gadījumos [4].

Tādēļ citiem psihiskās veselības speciālistiem acīs krītoši ir gadījumi, kuros sabiedriskajos medijos izskan speciālista Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumi, kas potenciāli ir pretrunā ar šiem diviem uzstādījumiem. Uzskatām par savu pienākumu pārstāvēt ētisku un pašreizējajos datos balstītu viedokli, lai nodrošinātu sabiedrību ar iespēju veikt apzinātus spriedumus un izvēles, kā arī veicinātu ētiski korektu naratīvu parādīšanos publiskajā telpā.

Šīs gada 18. maijā žurnālā "Ir", atsaucoties uz Imantas gadījumu, konkrētais speciālists iepazīstināja ar maz dzirdētu pētījumu, kurā "[..] bērni ar problemātisku uzvedību visbiežāk piedzimst mammām, kurām bijušas vai ir grūtības adaptēties, ir mentālas vai cita veida grūtības".

Lai gan nenoliedzam, ka uzvedības problēmas VARĒTU veidoties arī bērniem, kuru mātēm ir psihoemocionālas grūtības, šāda cēloņsakarība nebūs zinātniskajā vienprātībā balstīta, jo neņem vērā biopsihosociālo psihiskās veselības modeli. Zinātnisko pierādījumu bāze liecina, ka bērna uzvedības problēmas ir komplekss biopsihosociāls fenomens, kuru ietekmē ne tikai iedzimtais attīstības potenciāls, bet arī kopējā ģimenes struktūra, kuru veido kā māte, tā tēvs. Piemēram, vecāku stress, bērna atstāšana novārtā, uzraudzība un disciplinēšana pamatskolas vecumā, fiziska un seksuāla vardarbība pret bērnu. Uzvedības problēmas vēlākā vecumā papildus ģimenes faktoriem var ietekmēt tādas jomas kā izglītības un nodarbinātības kvalitāte, antisociāli draugi, laicīga nevēršanās pēc psihiskās veselības pakalpojumiem un atkarību izraisošo vielu lietošana. Vecāku iesaistīšana, risinot vienaudžu vardarbību, protams, ir būtiska, taču vēl būtiskāk ir pielietot dažāda veida atbalstu, dažādās vidēs un risinājumos iekļaut visu ģimeni, ne tikai māti [5].

Savā ziņā pretēju apgalvojumu, kas savā disonansē ar iepriekšējo šķiet pat komisks, varam dzirdēt jau nākamajā dienā – 19. maijā TV3 ziņās. Tur konkrētais sevi par psihoterapeitu dēvējošais "eksperts" nāk klajā ar vēl vienu atklājumu: "Tagad mēs redzam, ka šī uzvedība pārņem pusaudžus, kuri iepriekš problēmas nav sagādājuši. [..] Pandēmijas bērni, kas izgājuši cauri pandēmijas ierobežojumiem. [..]." No vienas puses, vardarbību piedzemdē, bet no otras, to ir radījusi pandēmija. Covid-19 vainošanu pie visām pasaules likstām esam dzirdējuši jau iepriekš, taču gan Covid-19 laikā veiktie pētījumi, gan 2022. gada Valsts policijas pārvaldes dati šādus sensacionālu apgalvojumus neapstiprina. Jau pandēmijas laikā visizteiktākās problēmas piedzīvoja bērni, kuriem jau bija kādas grūtības, nevis tās sākās pēkšņi [6].

Papildus tam 2021. gadā tīšus miesas bojājumus izdarījuši 38 bērni, bet 2022. gadā 43 bērni. Vai tiešām šie 5 jaunieši nosaka to, kā mēs runājam un aplūkojam pusaudžu situāciju Latvijā un ka mūs ir pēkšņi pārņēmusi vardarbība, kuru radījušas pēc pandēmijas sekas? Salīdzinājumam 2016. gadā šis skaits bija 56. Kādas sekas mūs bija pārņēmušas tad [7]? Vienaudžu vardarbība patiesi ir aktuāla lieta, jo arī 2022. gada 43 bērni ir vismaz 43 bērni par daudz. Kā jau augstāk tika minēts, palīdzība bērniem, kuri iesaistās problemātiskā, vardarbīgā uzvedībā, ir kompleksa, un tai jānāk no dažādiem līmeņiem. Jau izsenis mēs runājam par atbalsta programmām, kas būtu piemērotas kompleksiem pusaudžiem un strādātu ar visu ģimeni, terapeitisko māju pakalpojumu tiem specifiskajiem gadījumiem, kuros bērnu būtu nepieciešams izņemt no vides, lielāku sociālo pakalpojumu klāstu, darbu skolās ar efektīvām un kvalitatīvām programmām, kas ņem vērā bērnu individuālās vajadzības.

Tas, par ko mēs nerunājam, bet Nils Sakss-Konstantinovs gan runā, ir zēnu skolas kā risinājums agresijas mazināšanai [8]. UNESCO 2022. gadā izdeva ziņojumu "Neatstāt nevienu bērnu novārtā: globāls ziņojums par zēnu atteikšanos no izglītības". Tajā šādas, esenciālismā balstītas idejas tiek asi kritizētas un īpaši uzsvērts, ka tās ir pretrunā ar veselīgu attīstību veicinošām skolu praksēm un politikām [9]. Lai gan darbs ar agresīviem bērniem terapeitiskā kontekstā ir vajadzīgs, kādēļ šādas idejas tiek atbalstītas, paliek miglā tīts, taču pret zēniem konkrētajam speciālistam varētu būt kādas īpašas antipātijas.

Piemēram, ierosinājums, ka katrai LV meitenei vajadzētu iemācīt pašaizsardzības prasmes, jo pieaugs vīriešu vardarbība un agresija [10] (tādēļ, ka LV it kā neesot zēniem piemērotas ģimenes un pakalpojumu). Savukārt meklējot, kāda tad būtu zēniem piemērota audzināšana, speciālists Latvijas Universitātes studentu žurnālā "Avantūra" Aprīļa rakstā pamet vēl vienu ētiski apšaubāmu ideju. Zēniem vajagot iemācīt saprast, ko nozīmē sociāli adekvāti uzvesties, un "viens no veidiem, kā puiši to saprot, ir ar fizisko kontaktu un to, ka viņi paši arī var saskarties ar fizisku vardarbību no citu puses". Domāju, ka šeit mūsu komentāri ir lieki. Vardarbība pret bērniem ir ar likumu aizliegta.

Vēl viena acīs krītoša sabiedriskās domas virzīšana ir paralēlo pakalpojumu un programmu diskreditēšana. Satori 28. martā publicētajā rakstā Nils Sakss-Konstantinovs raksta: "Mums ir valsts mēroga programmas pusaudžiem, kuri pārāk daudz lieto mobilo telefonu. Mums nav nevienas programmas pusaudžiem, kuri dzird balsis", lai gan pāris mēnešus iepriekš savā privātajā Facebook kontā ir nopublicējis sarakstu ar iemesliem, kādēļ dzirdēt balsis pusaudža vecumposmā ir normāli. Ņemot vērā, ka esošie pakalpojumi strādā gan ar pusaudžiem, kas balsis dzird un nesēž telefonā, gan ar tiem, kas nedzird un telefonā sēž, šāda, kolēģu un citu pakalpojumu nievājoša attieksme, nav saprotama. Vai šis varētu būt gadījums, kur, izmantojot sensācijas, pārspīlējumus un virspusējību, eksperts rada situāciju, kurā grūtību gadījumā jaunietis ir spiests domāt, ka bezmaksas pakalpojumi viņam nav pieejami?

Attiecībā uz Nila Saksa-Konstantinova ekspertīzes līmeni ir vēl daudz jautājumu. Piemēram, kāda ir šī speciālista kompetence runāt par psihosomatisko medicīnu un psihiatriju, brīdinot uzmanīties un apšaubot citu speciālistu kompetencē esošo ārstēšanu [11]? Un kādēļ tiek apzināti apšaubīta Latvijas veselības sistēmas kārtība, kurā psihiatrs ir pirmās pieejas ārsts, un veicināta klientu nevēršanās pēc palīdzības, sējot nepamatotas bailes no medikamentozas terapijas [12]?

Ikviena speciālista galvenais uzdevums ir rūpēties par sabiedrības veselību, apzinoties, ka ne tikai rīcība, bet arī katrs pateikts vai uzrakstīts vārds ir atbildība, kas var radīt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Sabiedrība paļaujas un uzticas speciālista viedoklim, jo īpaši, ja tas izskan apgalvojuma formā. Ja pēc žurnāla Ir publikācijas un Nila Saksa-Konstantinova paustā kāda mamma, kuras bērnam ir problemātiska uzvedība, sevi vaino vai saņem apkārtējo pārmetumus, tad tas ir mūsu profesionālais un cilvēciskais pienākums un atbildība skaļi pateikt un vērst sabiedrības un mediju uzmanību, ka ne vienmēr ekspertam ir ekspertīze.

* Šis teksts atspoguļo Latvijas Bērnu psihiatru asociācijas, Latvijas Psihiatru asociācijas, Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas, Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas, Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas un Bērnu un pusaudžu resursu centra viedokli.

[1] Latvijas Psihoterapeitu biedrība, "LPB Ētikas kodekss". https://psihoterapija.lv/lpb-etikas-kodeks/.

[2] "Medmāsa maldina par vakcīnām, autismu un Covid-19". https://rebaltica.lv/2022/10/medmasa-maldina-par-vakcinam-autismu-un-covid-19/.

[3] Diena, "Melu tvertne: Vecā dziesma par vakcīnām un autismu". .

[4] Latvijas Psihoterapeitu biedrība, "Psiholoģiskā palīdzība ģimenēm – nepieciešama, bet bieži vien nepieejama", 2021. https://psihoterapija.lv/category/prese/.

[5] M. Basto-Pereira a D. P. Farrington, "Developmental predictors of offending and persistence in crime: A systematic review of meta-analyses", Aggress. Violent Behav., roč. 65, s. 101761, 2022, doi: https://doi.org/10.1016/j.avb.2022.101761.

[6] B. Martinsone et al., "Adolescent social emotional skills, resilience and behavioral problems during the COVID-19 pandemic: A longitudinal study in three European countries", Front. Psychiatry, roč. 13, 2022, doi: 10.3389/fpsyt.2022.942692.

[7] Valsts Policija, "Publikācijas un pārskati". https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati.

[8] "Zēnu skolas". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1655112323550281728?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[9] S. and C. O. O. des N. U. pour l'éducation United Nations Educational la science et la culture Organización de las Naciones Unidas para la Educación, la Ciencia y la Cultura Организация Объединенных Наций по вопросам образования, науки и культуры منظمة الأمم المتحدة للتربية والعلم والثقافة 联合国教育、科学及文化组织 United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization et al., "Leave no child behind: global report on boys' disengagement from education". [Online]. Available at: https://unesdoc.unesco.org/notice?id=p::usmarcdef_0000381105.

[10] "Pašaizsardzība", [Online]. Available at: https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1648597354289692674?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[11] "Zāļu apšaubīšana". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1613836186576998400?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[12] "Izdegušās māmiņas". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1610284960866533376?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[13] "UNIVERSAL SCREENING GUIDANCE". https://ride.ri.gov/sites/g/files/xkgbur806/files/Portals/0/Uploads/Documents/Students-and-Families-Great-Schools/Health-Safety/Mental-Wellness/Universal-Screening-Guidance.pdf?ver=2021-12-20-120814-030.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...