Kaut kāda tur valsts valoda mums nav svarīga – ja gribēsim rīkot debates Krievijas valsts valodā, tad arī rīkosim!
Latvijas Televīzija14.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts valodas centrs (VVC) 13. maijā publiskā paziņojumā norādījis, ka neatbalsta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Publisku spiedienu atcelt priekšvēlēšanu debates mazākumtautību multimediju platformā RUS.LSM savu priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros izvērsusi virkne politiķu. Latvijas Televīzija uzskata šīs aktivitātes ne tikai par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt redakcionālos lēmumos, bet arī mazināt sabiedrības uzticību sabiedriskajam medijam. Nepieļaujami, ka mazākumtautībām veidotā satura dēļ priekšvēlēšanu periodā sabiedriskais medijs tiek padarīts par valsts nodevēju.
Jo ir tieši pretēji – Latvijas Televīzija savā darbībā ievēro gan Satversmē, gan citos tiesību aktos noteiktās normas un pēc labākās gribas īsteno sabiedriskajam medijam uzticētos uzdevumus. Šobrīd, kad notiek Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Ukrainā un Latvija saskaras ar hibrīdkara apdraudējumiem, ir īpaši būtiski dažādām sabiedrības grupām nodrošināt objektīvu, uzticamu un kvalitatīvu saturu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Atbildot uz VVC paziņojumu, Latvijas Televīzija norāda, ka iestādei acīmredzami nav skaidrs, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. "Izvēlies nākotni!" priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Latvijas Televīzijas rīcības plāns Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ietver tās aktivitātes, kas saistītas ar politisko spēku tiešu līdzdalību, taču šie raidījumi nekādā veidā nav saistīti ar katram politiskajam spēkam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā atvēlēto bezmaksas aģitācijas laiku. Saskaņā ar likuma 10. pantu vēlēšanu gadā SEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros papildus valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam plāno finansējumu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās.
Latvijas Televīzija absolūti nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas RUS.LSM veidotās priekšvēlēšanu debates nozīmē nemotivētu svešvalodas lietošanu. Latvijas Televīzija saturu veido atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas RUS.LSM 2024. gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju. Sabiedrisko mediju portālā LSM vēlēšanu tematiskās sadaļas, t.sk., interaktīvie rīki "Kandidātu šķirotava" un Eiropas "Partiju šķirotava" būs pieejami ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodā.
VVC apgalvojums, ka priekšvēlēšanu debates krievu valodā "cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību" ir absurds. Latvijas Televīzijas mērķis, atspoguļojot valstiski nozīmīga notikuma – Eiropas Parlamenta vēlēšanu – saturu dažādās valodās, ir veicināt satura sasniedzamību un pilsonisko aktivitāti, palīdzot Latvijas iedzīvotājiem vēlēšanās izdarīt pārdomātu izvēli. Diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem, padziļināta programmu un partiju piedāvājumu analīze, kā arī dažādi digitālajā vidē pieejamie interaktīvie rīki ļaus vēlētājiem ērtā valodā izvērtēt piedāvājumu un noteikt sev piemērotāko. Informācija par plašo Latvijas Televīzijas un LSM Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu.
Visbeidzot, Latvijas Televīzija kategoriski noraida VVC apgalvojumu, ka priekšvēlēšanu debašu norise krievu valodā varētu būt "divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana". Atgādinām, ka Latvijas Televīzija kā sabiedriskais medijs ir brīvs no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā un var neatkarīgi pieņemt redakcionālus lēmumus, kā veidot saturu, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Latvijas Televīzija ir vērsusies Tieslietu ministrijā, aicinot skaidrot VVC paziņojumu, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumos.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
