Iesaki rakstu: 
Pasaules vēsturē ir personības, kuru valdīšanas stils kļūst par simbolu noteiktam varas modelim. Viena no spilgtākajām šādām figūrām īpaši jau Krievijas vēsturē ir Katrīna II Lielā, kura ar politisku aprēķinu, varas konsolidāciju, spēcīgu retoriku un mērķtiecīgu publiskā tēla veidošanu kļuva par vienu no ietekmīgākajam imperatorēm.
Tieši tādēļ vēsturiskas paralēles bieži tiek izmantotas arī mūsdienu politiskajās manipulācijās - lai radītu dramatisku fonu stāstiem, kuru mērķis nav fakti, bet iespaids. Laiks, kad Latvija politiskās ķeizarienes vadībā piedzīvo vienu fiasko pēc otra, ir izcila platforma dažādiem darboņiem, kuru galvenais instruments ir spēja iecirst pildspalvu mugurā arī kādreizējiem sabiedrotajiem.
Ginta Federa vārds nevienam, kurš kaut virspusēji kaut ko dzirdējis par PRistu metodēm Latvijā, nav noslēpums. Viņa pamata arsenālā ietilpst – vispirms klienta apmaksāts rēķins, tad pāris rakstiņi no viņa līmeņa “žurnālistiem”, tad vēstulītes iestādēm un ierosinātas izmeklēšanas pret oponentu.
Taču apbrīnojama ir viņa spēja vienmēr atgriezties un piesaistīt arvien jaunus klientus. Federu neapturēja ne bankrots un tiesa, ne šķiršanās no viņa personīgajam PR tik izdevīgās sievas. Taču izskatās, ka tagad viņa laimīgā kārts ir brālis Roberts ar Vācijas vārdā piesaukto klīniku un siržu glābšanu, par ko tik ļoti patīk ziņot visiem propagandistiem, kā arī Gobzema kanāls, kurā tieši Feders esot aktīvākais pasūtījumu veicējs.
Pēc tam, kad Feders nonāca uz apsūdzēto sola un viņa metodes izgaismojās publiski, šķita, ka Federgeitas metodes pierimstas un arī pieprasījums pēc tam noplok. Taču Feders nevaid miris. Viņš ir atgriezies. Un arvien vairāk izgaismojas arī viņa sekotāji.
No mirušā pērkamā amerikāņu žurnāla pelniem atdzimusi ir arī Katrīna, kura savai popularitātei un ienākumiem uz sārta dedzinās pat savus kādreizējos sabiedrotos. Arī tos, kuri viņu publiski aizstāvēja, kad viņa tika padzīta no ministrijas. Labākajās Federgeitas tradīcijās tad viņa kļuva par cietošo, gaismas un patiesības nesēju par notiekošo ministrijas galmā, ieguva jaunu atbalstītāju masu X , kas tagad lieti noder biznesā. Blogos un viedokļos fakti nav svarīgi, jo to vienmēr var pasniegt kā viedokli, un nav jau svarīgi, kas tālāk sekos.
Nauda nesmird, īpaši, ja draud kārtējais bankrots. Sponsora atteikums viņai ir uzdevums. Ja iecerētais sponsors neprotas samaksāt uzreiz, tad Feders brunčos parūpēsies par ļembastu, kurā ar izlases kārtībā izvēlētām vadu cenām būs skandāliņš, kurā noteikti pievienosies arī vēl pārītis samaksā ieinteresēto “draugu”. Fakti nav svarīgi, jo, kā labi zinām, papīrs jeb Katrīnas III blogs panes visu.
Tieši šādu scenāriju šobrīd piedzīvo daži uzņēmēji, kuru oponentiem nav iepaticies zaudējums iepirkumā. Viss kā pēc shēmas – sākumā tendenciozs rakstiņš, Katrīnas III sašutuši ieraksti soctīklos, tad disciplinārlietiņas, un darbiņš darīts. Pasūtījumu galds esot gana garš, kur duncītis tiek gatavots arī agrākajiem draugiem ventspilnieku pārvaldītajos medijos, īpaši atceroties sirsnīgās atvadas no skolasbiedra V.
Tagad Latvijai ir pašai sava Katrīna III Lielā. Viņas fanus arī no ieredzēto uzņēmēju LTRK un LDDK vadītāju rindām aicinu atcerēties, ka tāpat vien nekas viņas uzmanībā un rakstu darbos nenonāk. Uzmanība tiek virzīta tur, kur tā ir politiski vai finansiāli izdevīga. Atriebība, finansiāla motivācija, uzmanība un konkrētsuzdevums ir Katrīnas III motivācija. Tieši tāpēc ikvienam, kurš sajūsmā reaģē uz Katrīnas III publiskajām izpausmēm, būtu īpaši rūpīgi jāvērtē, kas ir fakti un kas rūpīgi veidots troksnis konkrētam mērķim. Citiem vārdiem, bieži vien īpaši kritizēti tiek tie, kas atteicās kādā brīdī samaksāt.
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
