Kasems vai Spolītis: "Vienotības" lokomotīvju pseidodemokrātija?
Kasimezade, Denīze Gaja*16.06.2013.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Saskaņas centra Salaspils pašvaldības deputāta kandidāts un nu jau arī Saeimas deputāta kandidāts** Marats Kasems bija nedaudz stipri rupjš vārdos, no Maskavas sauca domes priekšsēdētāju Čudaru par "pid*****ru", vēlētājus - par "čur*****m" un līdzīgi. Taču lieku reizi jāpadomā: kas ir būtiskāks vēlētāju tiesību pārkāpums - zaudētāja rupja runa vai uzvarētāja rupji darbi?
Salaspils pilsētā runā, ka uzvarējusī partija Vienotība pret vēlētājiem šajās vēlēšanās esot izmantojusi lokomotīvju principu, tādējādi tos mazlietiņ, bišķiņ, pa savam piekrāpjot.
Jāatgādina lokomotīvju principa būtību. Tas ir, kad populārs politiķis startē apgabalā, no kura faktiski netiek ievēlēts vai noliek deputāta mandātu ievēlēšanas gadījumā, šādi vienkārši izmantojot savu popularitāti, lai savāktu balsis citiem, bet faktiski nestrādā to darbu, ko vēlētāji uzticējuši. Pēc būtības - piekrāpj pilsoņus, kas balso.
2009. gada 1. septembrī pašreizējā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne t.s. lokomotīvju principu uzskatīja par cinisku un nepieņemamu***. 2010. gada 2. jūnijā Vienotības vārdā par vēlmi ielikt sarakstos lokomotīves runā Solvita Āboltiņa: "Ievēlēšanas gadījumā tomēr nekļūt par deputātiem, ir mēģinājums veidot pseidodemokrātiju, krāpt vēlētājus un ieviest viltus "lokomotīvju principu" vēlēšanās."
Līvzemes ielas soliņu tantītes šoreiz baumo, ka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Veiko Spolītis, kas stāv pāri sīkām jezgām un ir populārs Vienotības politiķis, arī universitātes pasniedzējs, ir izmantojis tikai savu popularitāti, visādi izrādījies, lai tik vāktu balsis Salaspils domē, bet nekad tajā nav grasījies strādāt. Proti, klasiski izspēlējis "lokomotīvju principu".
Centrāleiropas un Ženēvas universitāšu maģistrs Spolītis ir arī Vēlēšanu reformu biedrības valdes loceklis! Vai nav smalka darboņa cienīgi - slavināt vēlēšanu reformas, bet pašam darboties tieši pretēji? Ja ziņa, ka Spolītis noliks mandātu, atbilst patiesībai, tad kādu piemēru viņš rāda Vēlēšanu reformu biedrības kolēģiem? Ko par šo Salaspils lokomotīvju principu saka Vēlēšanu reformu biedrības priekšnieks, Saeimas deputāts Valdis Liepiņš? Un ko par Spolīša skaļo un spalgo universālo metodi saka Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne?
Bet nu droši vien, ka šīs ir vien pašjūsmināto bļaustoņu tenkas; nomierināsimies un turpināsim brangi korī lamāt lāga zēnu Maratu, aizmirstot par lāga zēnu Veiko.
* Raksta autores literārais pseidonīms.
** http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/10256-marats-kasems-sc-ir-nevelams-vins-gatavojas-saeimas-velesanam
*** "Latvijas avīze", Ģ.Zvirbulis, "Atkal grib lokomotīves" 2009. gada 1. septembrī
**** http://www.vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotiba-ar-saeimas-velesanu-likuma-grozijumiem-megina-piekrapt-veletaju--/
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.