Iesaki rakstu: 
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.
1. Māja ar 3335 kvadrātmetriem zemes Jūrmalā, Dzintaru prospektā: 1998. gadā iegādāta par 133 tūkstošiem latu, pašreizējā vērtība – vismaz 2 miljoni latu.
2. Māja ar 3107 kvadrātmetriem zemes Liepājā, Dzintaru ielā: 2003. gadā iegādāta par 175 tūkstošiem latu, pašreizējā vērtība – vismaz 5 miljoni latu.
3. 65 kvadrātmetru dzīvoklis Liepājā, Liepu ielā: 2001. gadā iegādāts, oficiāli samaksājot 2000 latu.
4. 185 kvadrātmetru dzīvoklis Liepājā, Liepu ielā: 1998. gadā iegādāts, oficiāli samaksājot 7596 latus.
5. Māja un 1219 kvadrātmetri zemes Liepājā, Baznīcas ielā: 2003. gadā iegādāta par 67 tūkstošiem latu.
6. Daļa no 5,8 hektāriem zemes Liepājā, Sliežu ielā: viss īpašums 2011. gadā iegādāts par 913 tūkstošiem latu.
7. Māja un 718 kvadrātmetri zemes Liepājā, Skolas ielā: 2004. gadā saņemta dāvinājumā.
8. 15 kvadrātmetru telpas Liepājā, M. Ķempes ielā: 2004. gadā saņemtas dāvinājumā.
9. 14,74 hektāri zemes ar 2010. gadā uzbūvētām ēkām Nīcas pagastā: 2000. gadā iegādāti par 4882 latiem.
10. 1,26 hektāri zemes Nīcas pagastā: 2003. gadā iegādāti par 1000 latiem.
11. 4,96 hektāri zemes Nīcas pagastā: 2003. gadā iegādāti par 5000 latiem.
12. 7,18 hektāri zemes Nīcas pagastā: 2003. gadā iegādāti par 7000 latiem.
13. 3,1 hektārs zemes Nīcas pagastā: 1998. gadā iegādāti par 380 latiem.
14. 1,04 hektāri zemes Nīcas pagastā: 2003. gadā iegādāti par 1500 latiem.
15. 4,24 hektāri zemes Nīcas pagastā: 2000. gadā iegādāti par 6300 latiem.
16. 17,5 hektāri zemes Pampāļu pagastā: 2005. gadā saņemti dāvinājumā.
17. 1,78 hektāri zemes Nīcas pagastā: 2007. gadā iegādāti par 91 365 latiem.
18. 1,92 hektāri zemes Nīcas pagastā: 2005. gadā iegādāti par 35 000 latiem.
19. 8,7 hektāri zemes Nīcas pagastā: 2004. gadā saņemti dāvinājumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
