Iesaki rakstu: 
Ir sācies tiesas process, kurā būs jālemj, cik atšķiramas ir cilvēka tiesības no personas tiesībām, citiem vārdiem, jālemj tas, cik tālu amatpersonas ir tiesīgas iejaukties cilvēka, nevis personas dzīvē.
Tiesa ir par publikāciju, kas joprojām ir internetā pieejama jebkuram, līdz ar to tiesā atklātos vien dalībnieku viedokļi par to, kas tāpat visiem ir publiski pieejams, jo, lai cik banāli tas neizklausītos, cietušais nav iesniedzis iesniegumu un vēlas, lai publikācija ir pieejama, viņš sevi neuzskata par cietušo.
Iesniegumu ir iesnieguši ierēdņi kas pretēji viņa viedoklim uzskata ka noziegums ir "cietušā" gribas īstenošana - viedokļa paušana publiski. Slēgtu to vēlējās padarīt vien tāpēc, ka ierēdņi negrib, lai publika redz visai dīvainos viedokļus par acīmredzamām lietām, piemēram, to, ka cilvēkam (cietušajam), viņuprāt, pašam nav izvēles, ko darīt un ko nedarīt, un šādu izvēli ir tiesīgi viņa vietā izdarīt vien viņi, tajā skaitā - ko ēst, kur un kā dzīvot, ar ko gulēt un kas viņam ir labi, un kas slikti.
Tajā skaitā no ierēdņu pozīcijas slikti ir par to izteikt savu viedokli publiski, un slikti ir tas, ka publika redzēs aizkulises, kā tiek ceptas apsūdzības, kurām nav nekāda pamata no cilvēciskā viedokļa. Faktiski šis process ir precedents, kurā tiks spriests par cilvēka brīvībām, tajā skaitā tiesībām izteikt viedokli, un ierēdņu pilnvarojumu apmēriem, tajā skaitā to, vai ar pilnvaru var banāli pilnvarot kādu tavā vietā paēst, pārgulēt un izteikt viedokli par sajūtām un garšām Jūsu vietā, Jums neprasot.
Citiem vārdiem, šī tiesa ir Latvijā vēl nebijis precedents kurš parādīs ar ko atšķirt cilvēka tiesības no personas tiesībām, kā arī to, cik tiesīgi ir citi (amatpersaonas) par Jūsu dzīvi lemt Jūsu vietā.
Process tika pasludināts par slēgtu, nākamā tiesas sēde nozīmēta 21.augustā plkst. 10.00 Madonā, līdz sēdei, nepieciešams atrast aizstāvi (advokātu), kas grib aizstāvēt cilvēka tiesības pēc pārliecības un likumus izprot ne vien pēc burta, bet arī gara.
Interesentus lūdzu sazināties, rakstot man privāti - [email protected]. Visa lieta - "noziegums" ir zemāk publicētie videomateriāli, viss pārējais lietā ir vien amatpersonu viedokļi, kas transformēti papīrā.
https://www.youtube.com/watch?v=j2BctqZEWa4&t=313s
https://www.youtube.com/watch?v=TGxeavUlY1U&t=15s
https://www.youtube.com/watch?v=s4qmg4uY0qs
https://www.youtube.com/watch?v=D3ZQvg3V8ic
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
