Kas notiek frontē, mani neinteresē, es tik turpināšu veco dziesmu par drīzo uzvaru

Tuvojas pilna apmēra iebrukuma trešā gadadiena. Kara sekas Ukrainā ir redzamas un jūtamas visur. Agresora taktika ir katru dienu kāpināt necilvēcības un terora līmeni. Ja citās valstīs pirmo sniegu sagaidām ar siltām domām par Ziemassvētkiem, tad Ukrainas civiliedzīvotāji to gaida ar nemieru un satraukuma, jo šī ziema būs īpaši smaga, salta un trauksmaina.

Ukraina – kara plosīta, bet nesalaužama

Karš turpina atstāt brūces, kuras ukraiņi dziedēs vēl desmitgadēm. Ir sabombardētas elektrības apgādes un energosistēmas. Cilvēki nekad nepieradīs pie nakts sirēnām, aukstuma un iztukšotām pilsētām. Eiropas Savienībai jāgatavojas uzņemt jaunus bēgļus no Ukrainas.

Mīnēta, līdz ar to dzīvošanai un lauksaimniecībai nepieejama, ir 139 000 km² plaša teritorija – tās ir divas Latvijas. No tā Ukraina zaudē 11 miljardus eiro gadā. Ukrainā milzīgs skaits nereģistrētu ieroču, kas atrodas frontē. Varasiestādes daudz strādā, lai ieroči neizkļūtu no kara zonas. Vienlaikus to nevarēs novērst pilnībā un tas radīs problēmas visai Eiropai.

Ja pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā bija 500 000 veterānu, tad pašlaik jau ir miljons. Liela daļa ir invalīdi un arī cīnās ar kara atstātajām psiholoģiskajām sekām. Tas rada arī milzīgas sociālās problēmas. Veterāniem nepieciešams atbalsts – šeit var iesaistīties gan Latvija, gan citas valstis.

Reģistrēti jau 140 000 kara noziegumu, vidēji 700 nedēļā. Ukraina ir ļoti efektīva kara noziegumu konstatēšanā un izmeklēšanā. Tā zina okupantu zvērības pastrādājušās armijas vienības līdz par karavīra līmenim. Jaucot pierādījumus, krievi sākuši sūtīt raķetes uz tām pašām koordinātām pāris stundas pēc uzbrukuma – lai nogalinātu arī izmeklētājus un glābējus.

Rietumi – bailēs no uzvaras

Neviens negrib mieru vairāk nekā paši ukraiņi. Vienlaikus viņi labi apzinās, ka mieru var panākt tikai ar militāriem līdzekļiem, nevis padošanos. Uz spēles ir pasaule, kādu to pazīstam. Šis sen nav "Krievijas-Ukrainas karš", tam ir globāls mērogs – okupantu armiju atbalsta vai karā atklāti iesaistās Ziemeļkoreja, Baltkrievija, Irāna un citi. Ukraiņi aicina Rietumus vienoti nostāties pret diktatoriem, kas ir izveidojuši šo ļaunuma asi pret pasaules kārtību.

Diemžēl neizpratne un vilšanās dzirdama par rietumvalstu rīcību, neļaujot Ukrainai izmantot tālās darbības raķetes pret militāriem mērķiem Krievijā. Ja tevi apšauda ar bultām, tad ir nevis jāmeklē patvērums, bet jālikvidē strēlnieks – tā ir elementāra militārā loģika. Viss, ko lūdz Ukraina: ļaujiet mums ar Krieviju karot uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Un mēs uzvarēsim.

Pašlaik izšķiežam laiku – šķiet, ka Ukrainā pulkstenis tikšķ divreiz ātrāk nekā Eiropas Savienībā un ASV. Apmēram puse solīto ieroču vēl nav piegādāti un daži kavējas pat gadu. Tikmēr Ukraina ir investējusi miljardus savā militārajā industrijā, un ir gatava būtiski kāpināt ražošanas jaudas. Ja kavējamies ar ieroču piegādēm, tad Eiropas Savienībai jāfinansē Ukrainas militārā industrija, lai valsts vairāk ieroču ražotu pati.

Jaunos pasaules kārtības noteikumus rakstīs šī kara uzvarētājs. Ja uzvarēs Krievija, tad arī turpmāk lielas kodolvalstis varēs nesodīti okupēt savus kaimiņus kamēr pārējie uz to bezpalīdzīgi noskatīsies. Ja uzvarēs Ukraina, tad uzvarēs arī starptautiskās tiesības un likumi, kas Latvijai ir tik svarīgi. Ekonomiski un militāri rietumvalstis ir spēcīgākas. Tāpēc Eiropas Savienībai ir nepieciešama skaidra uzvaras stratēģija, nevis pasīva noskatīšanās. Rietumi nedrīkst nobīties no šīs uzvaras, kas ir sasniedzama.

Novērtē šo rakstu: