Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
02.01.2025.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules (un Latvijas) ekonomika ir mainījusies uz visiem laikiem; taču šobrīd 2020. gads uz labklājības pieauguma grafika izskatās vien kā neliela aizķeršanās. Tomēr, pat paturot prātā šo ilūzijas efektu, reti kurš apšaubīs, ka 2025. gads pasaules ekonomikai tiešām var atnest būtiskas pārmaiņas – valstīm arvien skaidrāk sadaloties ģeopolitiskajos blokos, jaunievēlētam ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot ar tirdzniecības kariem, bet lielākajās Eiropas Savienības (ES) ekonomikās Vācijā un Francijā ieilgstot politiskai nestabilitātei. Ko 2025. gads sola tieši Latvijas ekonomikai?

Patēriņa cenu straujš pieaugums1 2023. gada nogalē tika apturēts2, un 2024. gadā inflācija bija zema3. Arī 2025. gadam inflācija prognozējama līdzīgi zema – nedaudz virs 1%. Neskatoties uz ģeopolitisko nenoteiktību, globālās cenas naftai un kviešiem tagad ir pat nedaudz zemākas nekā pirms gada, tādēļ pārtikas un enerģijas cenu lēcienu gaidīt pašlaik pamata nav. Savukārt starptautisko elektrokabeļu bojājumi vēlreiz apliecina nepieciešamību audzēt iekšējās elektrības ražošanas jaudas.

Inflācijas kritums deva iespēju centrālajām bankām mazināt procentu likmes. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome kopš 2024. gada jūnija procentu likmes ir mazinājusi četras reizes – kopumā par vienu procentpunktu. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem – esošo kredītu procentu maksājumi kļūst lētāki, arī jaunus kredītus saņemt ir vieglāk. Inflācijas stabilizācija zemā līmenī 2025. gadā ļaus procentu likmes mazināt tālāk4. Kredītus padarīs pieejamākus arī banku pievienotās likmes mazināšana. Zemākas procentu likmes veicinās gan investīcijas, gan patēriņu, balstot Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Bezdarbs saglabājas tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un turpmākajos dažos gados no pašreizējiem 7% var mazināties līdz 6%. Pat Latgalē, kur bezdarbs ilgstoši pārsniedza 20% (bet pēc globālās finanšu krīzes atsevišķās pašvaldībās pat 30%), tagad ir ap 10% līmenī. Kaut arī vidējās algas ikgadējā kāpuma temps no pašreizējiem 8-12% var piebremzēties līdz 6-7%, zemās inflācijas apstākļos algas pirktspēja tāpat augs par iespaidīgiem 5% gadā, kas, pēc Eiropas valstu standarta, ir daudz. Reģionālās atšķirības bija, ir un būs vienmēr, taču pārtikusī Rīga no pārējiem Latvijas reģioniem neko neatņem; tieši otrādi – galvaspilsētas arī daudz kur citur ir dzinēji reģionu attīstībai.

Latvijas ekonomikas apjoms 2024. gadā saglabājās tuvu 2023. gada līmenim. Par ekonomikas stagnāciju es to nenosauktu, jo uzņēmēju gars ir stiprs un inovāciju potenciāls daudzsološs. Drīzāk varam kārtējo reizi apbrīnot ekonomikas noturību pret vairākiem izaicinājumiem vienlaikus – Latvijas tirdzniecības partneru vājo ekonomisko sniegumu, lielu investīciju projektu kavējumiem, kā arī iedzīvotāju lielāku tieksmi papildināt uzkrājumus, kuros nesenā inflācija izgrieza caurumu. Turpmākajos gados iekšzemes kopprodukts var pieaugt par 2-3% gadā.

Risku, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsme neatjaunosies, vērtēju ar krietni zemāku varbūtību nekā risku, ka valsts budžeta deficīts izrādīsies par lielu. Taču tā būtu tikai atgriešana pie ierastā ekonomikas izaugsmes tempa5 – bez ambīcijām pārskatāmā nākotnē panākt ES vidējo (vai vismaz Lietuvas un Igaunijas) labklājības līmeni.

Latvijas ekonomika noteikti var augt arī straujāk par ierastajiem 2-3% gadā. Ekonomikas attīstības balsti ir skaidri – cilvēkkapitāls, investīcijas, inovācijas. Piemēram, spēcinot cilvēkkapitālu – konkrēti, mazinot priekšlaicīgu mirstību darbspējas vecumā, aktivizējot iekšējās darbaroku rezerves, veicinot izglītības kvalitāti un iedzīvotāju veselību, kā arī piesaistot augsti kvalificētus migrantus – var palielināt ekonomikas izaugsmes tempu par diviem procentu punktiem gadā6.

Tikpat lielu pienesumu ekonomikas izaugsmei (vēl divus procenta punktus gadā) radītu lielākas investīcijas un inovācijas. Kā Latvijai ar to veiksies, atkarīgs no mums katra – skolotāja un ārsta, kuri savā darbā iegulda vairāk nekā prasīts amata aprakstā, uzņēmēja, kurš pēc vairākām neveiksmēm atrod spēku sākt no jauna, valsts pārvaldes darbinieka, kurš prot ne tikai sasteigti risināt īstermiņa jautājumus.

Tiem, kuri no 2025. gada sagaida ekonomikas uzrāvienu, novēlu pacietību – ekonomikas attīstība notiek maziem solīšiem katru dienu ilgtermiņā – viena gada laikā pat teorētiski nevar panākt ne ES, ne pat Lietuvas vai Igaunijas ienākumu līmeni. Savukārt tiem, kuri katru gadu gaida "pasaules galu", novēlu uzdrošināties uzlabot savā un savu tuvinieku dzīvēs tās lietas, kuras var mainīt. Pārāk uztraucoties par lietām, kuras nevaram ietekmēt, varam lieki zaudēt savas dzīves laiku.

Un mums visiem, arī Latvijai, – drošu, mierīgu un panākumiem bagātu 2025. gadu!

1 Inflācijas uzliesmojuma iemesli bija pārtikas un energoresursu globālo cenu kāpums Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, kā arī piegāžu ķēžu pārrāvumi un liels atliktais pieprasījums pēc Covid-19 pandēmijas. Turklāt augstās inflācijas specifiskie faktori Latvijā bija liela pārtikas un energoresursu daļa Latvijas patēriņa grozā, straujš algu kāpums un zema konkurence produktu tirgos (sk. šeit).

2 Augstām inflācijas gaidām neļāva noenkuroties centrālo banku īstenotā procentu likmju celšana. Piemēram, ECB Padome laika periodā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim cēla procentu likmes desmit reizes.

3 Zema inflācija nozīmē nevis to, ka visu produktu cenas ir vienlīdz stabilas, bet gan to, ka dažu produktu cenu kāpums tiek kompensēts ar citu produktu cenu kritumu. Cenu stabilitāte arī nenozīmē, ka visas cenas kādreiz atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī – tas nav ne reāli, ne labi.

4 Taču noteikti ne līdz nulles līmenim, tāpēc, ieguldot naudu valdības krājobligācijās vai komercbanku termiņdepozītos, joprojām būs iespēja nopelnīt.

5 Periodā no 2013. līdz 2024. gadam Latvijas ekonomika auga ar vidējo ātrumu 2.2% gadā.

6 Piemēram, samazinot priekšlaicīgu mirstību darbspējas vecumā līdz attīstītāko ES valstu līmenim, Latvija var izglābt vairāk nekā 4000 dzīvību katru gadu – šis virziens man šķiet daudzsološāks par dzimstības pieaugumu, jo dzimstība ir zema visā Eiropā. Savukārt ceļot nodarbinātības līmeni katrā vecumgrupā līdz attīstītāko ES valstu līmenim, nodarbināto skaits Latvijā būtu par aptuveni 70 000 lielāks. Attiecībā uz imigrāciju – tikai ļoti kvalificēto darbinieku (un studentu) piesaistīšana var celt vispārējo dzīves līmeni valstī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...

Foto

Tieši to dara uzņēmumu vadība pirms prognozējama bankrota

Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms...

Foto

Diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala

Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala....

Foto

11 mazākumtautību valodas?

Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes...

Foto

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības...

Foto

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram...

Foto

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk...

Foto

Kas šogad gaidāms

Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!...

Foto

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot...

Foto

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad...

Foto

Anda Čakša un bērnu slīkšana

Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas...

Foto

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis...

Foto

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis,...

Foto

„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli

Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas...

Foto

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar...

Foto

Vai jums tas “bērnudārzs” liekas normāls?

Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to,...

Foto

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju:...

Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules...

Foto

“Naida runa” un vārda brīvība

2021. gada 23. aprīlī Londonas policija aizturēja 71 gadu veco protestantu mācītāju Džonu Šērvudu (John Sherwood), uzlika viņam roku dzelžus un...

Foto

Vai „Latvenergo” patiešām ir jāšķērdē saules un vēja parkos?

AS "Sadales tīkls" vadītājs ir publiski paziņojis, ka ar saules ģenerācijas attīstību esam nonākuši "no viena grāvja...

Foto

Tauta valsts kantoru ērtībām jeb ar Grinča smīnu Ziemassvētkos

Ziemassvētku laiks atnācis ar pelēcīgu drūmumu un “sidrabiņa lietiņu”, kas smidzināja daudzviet Latvijā. Kad aiz loga tik...

Foto

Evikas Siliņas valdība ir stabilāka nekā jebkad agrāk

Uzreiz jāteic, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz...

Foto

Novēlu jums uzticību tai misijai, kuras piepildīšanai jūs esat nākuši šajā pasaulē!

Jēzus, šķiroties no mācekļiem, teica: „Es jums atstāju mieru, Savu mieru es jums dodu....

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2024. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, šajās dienās mēs svinam Kristus dzimšanu. Cilvēcei tas ir tikpat liels notikums, kāds mums katram ir mūsu pašu piedzimšana....

Foto

Pašam nekļūt par muļķi

“Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! — tas sodāms augstā tiesā; bet, kas...