Kas ir un kas nav seksuālā uzmākšanās: pieredzējuša eksperta padomi
Edmunds Cepurītis29.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
14. novembrī Saeima lēma noteikt administratīvu atbildību par seksuālu uzmākšanos. 10. decembrī šie grozījumi stājas spēkā. Tas nozīmē – turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu līdz 700 EUR.
Pilnā seksuālās uzmākšanās definīcija likumā. Par nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, varēs piemērot naudas sodu.
Seksuāla uzmākšanās likumā ir definēta plaši, izšķirošs būs situācijas konteksts. Kā norāda Tieslietu ministrija, nav iespējams likumā uzskaitīt visas darbības, kā seksuāla uzmākšanās var izpausties. Bet šāds risinājums sevi labi apliecinājis citās valstīs - un arī Latvijā policija paudusi pilnu gatavību to piemērot.
Man likās vērtīgi arī pievienot vienkāršas atbildes uz dramatiskākajiem kritiskajiem komentāriem par šiem grozījumiem, ko pamanīju sociālajos tīklos. Varbūt tie noder šo grozījumu skaidrošanā paziņām.
"Vairs nevarēs flirtēt, iepazīties, izteikt komplimentus"
Uzmanības izrādīšana cieņpilnā, otram cilvēkam vēlamā veidā un atbilstošā kontekstā nav seksuāla uzmākšanās. Uzspiesti pieskārieni, intīma rakstura fotogrāfiju sūtīšana bez saņēmēja piekrišanas, seksuālas dabas komentāri darba vietā ir kas pilnīgi cits. Uzmanības izrādīšanu un vēlamas rīcības no seksuālas uzmākšanās atšķir otra cilvēka piekrišana.
"Arī vīriešiem mēdz uzmākties"
Seksuāla uzmākšanās būs sodāma neatkarīgi no veicēja un upura dzimuma. Tomēr īpaši jāizceļ sieviešu aizsardzība no seksuālas uzmākšanās, jo sievietes no tās cieš daudz biežāk.
"Sievietes nepamatoti apsūdzēs vīriešus"
Tāpat kā ar jebkuru citu pārkāpumu seksuāla uzmākšanās būs jāpierāda. Policija lems, vai ir pamats ierosināt lietu, vērtējot pierādījumus.
"Tad jau vairs nevarēs iet uz pirti vai pie ginekologa - vīrieša"
Atkailināšanās, kuras mērķis nav aizskart otra cilvēka cieņu vai pazemot, kontekstā, kas nav seksuāls, nav seksuāla uzmākšanās.
"Sodīs arī par nejaušu pieskaršanos sabiedriskajā transportā"
Seksuāla uzmākšanās ir tīša nevis nejauša darbība.
"Vairs nevarēs arī lamāt politiķus"
Politiķa nolamāšana rupjā vārdā savā sociālo tīklu ierakstā nav seksuāla uzmākšanās. Tomēr arī attiecībā pret politiķiem nav atļauts viss – vardarbība un draudi joprojām nav atļauti. Līdzīgi arī seksuāla uzmākšanās pret politiķiem gan fiziskā gan digitālā vidē tiks sodīta pēc tādiem pašiem kritērijiem, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem.
Kāpēc svarīgi likumā definēt seksuālo uzmākšanos?
Šie grozījumi Administratīvo sodu likumā pavisam reāli ietekmēs Latvijas sieviešu ikdienu. Nesamērīgi liela daļa sieviešu savas dzīves laikā ir pieredzējušas seksuālu uzmākšanos. Jau no pavisam agra vecuma meitenes māca būt piesardzīgām, nestaigāt tumsā, vienatnē, noteiktos rajonos. Meitenes un sievietes publiskajā telpā bieži saskaras ar pazemojošiem komentāriem, nevēlamu vīriešu uzmanību, ko nevar apturēt ar “nē”. Un arī ar nevēlamiem svešu cilvēku pieskārieniem.
Sociālajos tīklos var lasīt par gadījumiem, kuros seksuāla uzmākšanās cietušie (un pārsvarā tās ir sievietes) nesaņem valsts aizsardzību. Taksists pasažierei parāda savus dzimumorgānus. Strādnieki izkliedz pazemojošas seksuāla rakstura piezīmes pusaugu meitenei. Vīrietis uz ielas apgrābsta sievieti, vainīgo izdodas apturēt, bet policija pasaka, ka šāda darbība nav sodāma. Pārkāpējiem nesaņemot sodu, viņi tiek iedrošināti šādu rīcību turpināt pret citām sievietēm.
Visi šie gadījumi parāda, ka publiskā telpa, iela, darba vieta, mācību iestādes nav vietas, kurās sievietes tepat Latvijā var justies tikpat droši kā vīrieši. Viņām ir jāsamierinās ar nedrošu vidi un pazemojošu attieksmi, ja vēlas īstenot savus mērķus mūsu sabiedrībā.
Šie grozījumi neizmainīs Latviju vienā dienā. Tomēr tie ir solis ceļā uz vienlīdzīgu un drošu vidi, kurā sievietes var justies kā pilnvērtīgi, novērtēti un aizsargāti sabiedrības locekļi. Tas ir solis, kas bija Saeimas atbildības jomā, un man bija liels lepnums to atbalstīt.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
