Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?
Pietiek lasītājs12.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Formāli pats Muižnieks ir paņēmis atvaļinājumu līdz pat 2020.gada februārim un nemaz neliekas ne zinis par Universitātes pārvaldību. Ja jau LU bez LU rektora var iztikt līdz 2020.gada februārim, varbūt var iztikt vispār?
Kamēr Muižnieks pats formāli atrodas atvaļinājumā, LU rosās citi darboņi, kā piemēram “sabiedrisko attiecību”, jeb patiesībā melnā PR darbonis, bijušais Aigara Kalvīša padomnieks Oskars Balodis.
Viņam par katru mēnesi tiekot maksāti 2000 EUR par Muižnieka oponentu nomelnošanu, lai arī LU šis zinošais speciālists uz vietas esot manīts reti. Šis aktīvists vairāk strādājot tā sauktajā Saskaņas melnajā kasē – Rīgas centrāltirgū. Tur tiekot saņemta vismaz tikpat liela alga.
Naudas pumpis esot pagriezts arī bēdīgi slavenās LU “stratēģiskās padomes” virzienā, un uz priekšu virzoties arī “Rakstu mājas” būvniecības projekts. Ja mēs atceramies, projekts tika apturēts tikai pēc KNAB iejaukšanās un nacionāļu „menedžeres” Baibas Brokas aizturēšanas.
Lai arī LU jau tā pazīstama ar superdārgiem būvniecības iepirkumiem, apetīte rodas ēdot, un „Rakstu mājas” projekts divos mēnešos jau pieaudzis par diviem miljoniem. Tādos tempos turpinot, īsā brīdi summas tuvosies astronomiskiem cipariem.
Vai tiesa izliksies, ka viss ir kārtībā un ļaus šim turpināties? Vai dzirdēs argumentus un neredzēs intrigas? Tas ir neatkarīgas tiesas rokās. Tomēr būtiskākais, šai visā intrigu un dzīru krustpunktā ir, vai LU ir cerības uz gaišāku nākotni un vietu starp TOP 500 pasaules augstskolām? Vai LU svarīgākais ir students, nevis iepirkumi un nauda? Vai LU beidzot kļūs par augstskolu, kura lepojas ar izcilību?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
