Kas gaidāms

Zivis

Triju iepriekšējo prezidentu laikā no ASV uz citām valstīm pārcēlās vairāk nekā septiņdesmit tūkstoši rūpnīcu un dažādu ražotņu. Darbavietu skaita samazināšanos ASV skaidroja ar to, ka citās valstīs darbiniekiem maksā mazākas algas, tur ir lētāks darbaspēks, tur ir lētāka elektroenerģijas maksa un lētākas izejvielas, lētākas telpu īres un vispār citur viss ir lētāks, tāpēc uzņēmējs izvēlas, kur labāk, un zivis, kur dziļāk.

Tika skaidrots, ka tāda ir lietu kārtība un realitāte, ka tur neko nevar mainīt. Papildus tam arodbiedrības, kas bieži nav nekas cits kā organizēta izspiedēju grupa ar lielu ietekmi organizētās noziedzības pasaulē, ražotājus terorizēja, un tie bija spiesti doties turp, kur valstis vēl neļauj arodbiedrībām diktēt: tev ir jāmaksā, kur ņemsi, nav svarīgi. Maksā, un viss! Strādniekiem jādzīvo cilvēka cienīga dzīve, viņiem pienākas!

Rezultātā tie, kuriem paveicās dabūt darbu, salīdzinot ar citām pasaules malām, saņēma milzīgas algas, labu sociālo nodrošinājumu, un uz citiem noteikumiem amerikāņi nebija ar mieru strādāt. Toties labprāt par zemāku samaksu un mazākām sociālām garantijām, pat nelegāli bija gatavi strādāt migranti, kas veicināja migrāciju un amerikāņu dzīvošanu no pabalstiem.

Problēma

Vidējā un minimālā alga pieauga, uz papīra, bet realitātē to, kuri šīs algas saņem, palika aizvien mazāk. Šāda sistēma, lai būtu dzīvotspējīga, lika aizvien palielināt algas, lai no tām iekasētu nodokļus un no šiem nodokļiem uzturētu bez darba palikušos. Ar nodokļiem to nevarēja nodrošināt, tāpēc ASV aizņēmās naudu. Pieauga ASV ārējais parāds, par kura esamību tā īsti ASV neviens neuztraucas. Tas ir stāsts par banku un aizdevuma ņēmēju. Ja tu esi bankai parādā tūkstoti, tad tā tev ir problēma, bet, ja tu esi bankai parādā miljonu, tad tā jau ir bankas problēma, kā atgūt.

Līdz Donalds Tramps nāca pie varas, ASV spītīgi nemeklēja izeju no apburtā loka. Palielināja algas, un aizņēmās naudu, lai valsts nebankrotētu. Rezultātā aizvien vairāk rūpnīcu vai nu slēdza vai pārvietoja uz Meksiku vai Ķīnu. D. Trampam kļūstot par valsts prezidentu, izrādījās, ka ir arī kāds cits risinājums, kā nesamazinot algas palielināt ražošanu.

Jaunā kārtība

Lai to panāktu, bija jāatceļ aizliegumi iegūt izejvielas, tas ir dažāda veida degvielas, dabīgus vai mākslīgus jebkura veida enerģijas avotus, jāatceļ liels skaits dažādu normu, regulu un nodokļu, kuri ierobežo uzņēmējdarbību, jāiegūst jauni ASV ražotā un iegūtā pārdošanas tirgi, un bezdarbs samazinās, labklājība pieaug, kas izraisa ticību rītdienai un piešķir dzīvei citu jēgu.

Augstāko izglītības iestāžu absolventi nu spēj atrast darbu. Tā nebija pēdējos desmit gadus. Augstskolas beigušie sēdēja mājās, saņēma pabalstus un neveiksmīgi meklēja darbu.

Prezidents Baraks Obama pat bija pieņēmis speciālu likumu, ka šādu bērnu vecāki drīkst iekļaut savā veselības apdrošināšanā savus bērnus līdz divdesmit sešu gadu vecumam, (iepriekš bija līdz astoņpadsmit), jo viņi paši sevi apdrošināt nespēja. Cik bezcerīga situācija bija, bet dažu gadu laikā viss ir mainījies.

Iepriekšējās kārtības piekritēji nevēlas samierināties ar izmaiņām, jo aizvien vairāk cilvēku atzīst, ka iepriekšējās varas bija darbojušās nevis ASV interesēs, bet pret. Un tagad tas kļūs acīmredzams. Tāpēc bijušie varneši ir tik agresīvi pret D. Trampu un viņa administrāciju.

Darbs

Latīņamerikas izcelsmes un afroamerikāņu bezdarbs ir būtiski samazinājies. Nu vecāko klašu skolēni spēj atrast īslaicīgu darbu, brīvdienās.

Pirms gadiem divdesmit bija normāli, ka vecāko klašu skolēni un studenti strādā ātrās ēdināšanas uzņēmumos, tad darbavietu tur vairs nebija un nu atkal ir.

Valsts ar nodokļu piemērošanas izmaiņām ir panākusi, ka kara veterānus un invalīdus darba devēji ņem darbā. Tā iepriekš nebija. Vairākkārtīgi ir samazinājies gaidīšanas laiks, lai saņemtu medicīnisko palīdzību un medicīniskās procedūras kara veterāniem.

Ienākumi

68% strādājošo ASV 2018. gadā paaugstināja algas, un 85% ASV iedzīvotāju aptaujās apgalvo, ka uz rītdienu skatās optimistiski, kas izpaudās un tika apliecināts Ziemassvētku pirkumos. Par 20% palielinājās pirkumu daudzums interneta veikalos, un gandrīz par septiņiem procentiem vairāk cilvēki šogad Ziemassvētkos iepirkās veikalos. Pirmo reizi ASV vēsturē Ziemassvētku pārdošana pārsniedza triljonu ASV dolāru.

Vidējie ģimenes ienākumi gadā izauga gandrīz līdz 62 000 dolāriem. Ja iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas laikā ēdināšanas talonus saņēma četrdesmit četri miljoni amerikāņu, tad D. Trampa laikā šis skaits ir krities par četriem miljoniem un turpina samazināties.

Nauda

Veicot izmaiņas nodokļu politikā, tika panākts, ka ASV atgriezās vairāk nekā četri simti piecdesmit miljardu dolāru. Līdz šim šī nauda bija ārpus ASV, jo pastāvošie likumi neveicināja to ieplūšanu ASV. Līdz šim uzņēmēji, kuri bija pārcēluši savas ražotnes ārpus ASV, peļņu glabāja ārpus ASV, investēja ārpus, bet tagad šī nauda ir atgriežas ASV.

Vairāk ne kā desmit tērauda lējuma ražotnes ir sākušas savu darbību ASV, bet tās rūpnīcas, kuras darbojās līdz šim, paaugstināja ražošanas apjomus.

Vairāk nekā simts dažādas kompānijas, kuras ražo elektrību, piegādā ūdeni, gāzi, un tamlīdzīgi samazināja savu piegādāto ražojumu un pakalpojumu cenas. Amerikāņiem, un ne tikai, tā ir neierasta prakse. Cilvēki pieraduši, ka cenas strauji vai pakāpeniski ceļas, bet to pazemināšana ir reti piedzīvota. Tirgus ir tik atdzīvojies, ka uzņēmēji var atļauties samazināt cenas, lai vēl vairāk pārdotu enerģiju un sniegtu pakalpojumus.

Iespēju zonas

Valsts nelabvēlīgos reģionos (izrādās, tādi ir arī ASV) tika izveidotas iespēju zonas, tas ir - vietas, kur ir daļēji atcelti nodokļi. Automātiski šais apvidos nevis papildus pulcējas meksikāņi vai ieceļotāji no Dienvidamerikas valstīm, bet uzņēmēji tur sāka atvērt uzņēmumus un investēt esošajos.

Tehnoloģijas

Ķīnas uzņēmumi ASV rada lielus zaudējumus, zogot tehnoloģijas un pēc šīm tehnoloģijām ražojot preces, kuras pārdod ASV, tā radot ASV no piecdesmit līdz simt miljardiem dolāru zaudējumus. Turklāt Ķīna neļauj daudzas preces ievest Ķīnā no Eiropas un ASV, bet tai pašā laikā šīs preces ražo un tirgo ES un ASV.

Iepriekšējās administrācijas bijīgi un bailīgi par to Ķīnai aizrādīja, bet stingri uzstāt izbeigt neuzdrošinājās. ASV ir parādā Ķīnai daudz naudas. Aizņēmumi bija nepieciešami gan sociālām programmām un īpaši dažādiem kariem Afganistānā, Irākā, Sīrijā un citur, kuros piedalījās ASV. Naudu aizņēmās arī, lai palīdzētām trešajām valstīm.

Nodevas

D. Tramps, kļūstot par ASV prezidentu, daudzos gadījumos ieviesa muitas nodevas divdesmit piecu procentu apmērā. Tas nepalīdzēja, tad divsimt miljardu preču apjomam no Ķīnas uzlika vēl desmit procentu muitas nodevu, un Ķīna kļuva pielaidīgāka, jo Ķīnā strādājošiem uzņēmumiem samazinājās peļņa un tie sāka meklēt par Ķīnu lētākas zemes.

Uzņēmumi no Ķīnas sāka pārvākties uz Vjetnamu, Dienvidkoreju, Mazāziju un citām. Lai nezaudētu savu ekonomiku, Ķīnai nācās piekāpties. Ķīna apzinājās, ka no šīm valstīm daudz brīvāk varēs ASV ievest preces un uzņēmumi pārvāksies uz šīm valstīm. Rezultātā Ķīnas varas iestādes ir spiestas apturēt vai vismaz samazināt ASV tehnoloģiju zādzību.

Bailes

D. Tramps atšķirībā no iepriekšējiem ASV vadītājiem un daudziem Eiropas valstu vadītājiem nebaidās rīkoties, nebaidās teikt, ko domā, nebaidās aizrādīt. Viņš arī neuztraucas, ka viņu var atkārtoti neievēlēt par ASV prezidentu. Iespējams, ka izliekas, ka nebaidās, bet tas nemaina būtību.

Viņam rūp panākt uzstādītos mērķus, nevis izpatikt vēlētājiem. Viņš, manuprāt, ir vienīgais Rietumu valstu vadītājs, kurš ne tikai reaģē uz notikumiem, bet tos arī plāno un pieskaņo savu rīcību ilgtermiņa darbībai.

Tā rīkojās arī daudzas stiprās Āzijas valstis, un nu tā rīkojas arī ASV. Pavērojiet Āzijas valstis, kam ir ilgtermiņa attīstības programmas, kuras veiksmīgi attīstās. Šīm valstīm varētu piepulcināt arī dažu arābu zemi. Šīs valstis faktiski nekur nekaro un neiesaistās militāros konfliktos. Vienīgais gadījums laikam ir, kad Ķīna okupēja Tibetu.

Ķīnai ir mērķis atkalapvienot arī citas, kā viņi uzskata, savas provinces un arī tās, kuras ir Sibīrijā. Jo Ķīna nekad nav atzinusi tās par Krievijas teritorijām, bet definē kā īslaicīgi zaudētās teritorijas. De iure vēl šīs teritorijas nav atgūtas, bet de facto atgūšanas process iet lieliem soļiem.

Parīzes nolīgums

ASV pagājušajā gadā izstājās no Parīzes nolīguma (ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām), kura būtība ir atņemt bagātajām valstīm un iedot nabadzīgākām. Izmantojot dažādas vides un dabas glābšanas koncepcijas, apķērīgi cilvēki jau sen ir iemanījušies to pārvērst par izdevīgu biznesu. Atņemt un pārdalīt to, ko paši nav ražojuši, celt degvielas cenas, ieviešot jaunus, ceļot esošos nodokļus, un citādi labi iekārtoties uz bagāto valstu rēķina.

Pārmaiņas

Līdz pie varas nāca D. Tramps, ziņās bieži dzirdēja pieminam Ziemeļkoreju. Te viņi izšāva kādu raķeti vai veica kodolizmēģinājumus. Nu Ziemeļkorejas aktivitātes ir beigušās.

D. Trampa valdīšanas laikā Meksika, Turcija, Ziemeļkoreja un citas valstis sāka atbrīvot ASV pilsoņus, kuri bija ieslodzīti šais valstīs. Atbrīvot bez izpirkuma naudas – pretēji tam, kā tas notika Obamas laikā.

D. Trampa prezidentūras laikā ASV sāka piegādāt ieročus Ukrainas armijai, ko atteicās darīt iepriekšējais ASV prezidents.

Bruņotie spēki

D. Tramps modernizē bruņotos spēkus, padarot tos par divdesmit pirmā gadsimta armiju. Izveidojis arī kosmiskos spēkus. Liels darbs tiek ieguldīts datortehnoloģijās un speciālistu sagatavošanā, lai ASV nedraudētu uzbrukumi kiberjomā.

Divdesmit pirmajā gadsimtā aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē, ražošanā, pārtikas apgādē, tirdzniecībā un citur ieņem datori. Pietiek ievainot atbildīgu datoru, piemēram, enerģētikas nozarē, un var kādu valsts daļu vai pat visu valsti atstāt bez elektrības. Ja nav elektrības, tad mūsdienās nedarbojas pat tualetes.

D. Tramps panāca, ka NATO valstis palielināja tēriņus aizsardzības vajadzībām. Viņš arī rosina, lai ASV izstātos no NATO, jo tas ir dārgi un, Trampaprāt, ASV NATO nav nepieciešams. Vienalga vienīgā kaujas spējīgā armija NATO ir ASV bruņotie spēki, un pārējie tur piedalās tikai kompānijas pēc.

Pagājušā gada nogalē D. Tramps paziņoja, ka izvedīs ASV karaspēku no Sīrijas (aptuveni divi tūkstoši karavīru) un no Irākas (deviņi tūkstoši karavīru). Jaunos militāros konfliktos ASV vairs neiesaistās. Cenšas lietas vērst par labu ar ekonomiskām metodēm.

Migrācija

D. Tramps cenšas samazināt nelegālo migrāciju uz ASV. Viņaprāt, ASV nav nepieciešami vairāki miljoni neizglītotu migrantu gadā. D. Tramps negrib sekot tolerantās Eiropas pēdās, kur ir skaidrs, ka pēc divdesmit gadiem daudzas Eiropas valstis būs musulmaņu valstis. Tas būs Eiropas kultūras noriets un beigas.

Labs piemērs šai ziņā ir Benito Musolīni. Reiz pie viņa atnāca arābu delegācija un lūdza iecietības vārdā atļaut Romā uzcelt mošeju. Benito laipni piekrita, tikai ar vienu noteikumu, ka Mekā tiks uzcelta kristiešu baznīca. Arābi aizgāja neatbildējuši...

Pretinieks

Paredzu, ka šogad notiks varena grūstīšanās starp ASV un Krieviju. ASV Krievija nav vienīgais pretinieks, jo arvien varenāka kļūst Ķīna. Atšķirībā no Krievijas Ķīna Amerikas Savienotajām Valstīm ir vairāk sāncensis vai konkurents nekā ienaidnieks. Krievija ir pretinieks pilnā šī vārda nozīmē un arī ienaidnieks.

Krievija nav spējīga konkurēt. Vienīgais, kas Krievijai ir tās, ir milzīgas zemes dzīles ar visu Mendeļejeva tabulu. Krievija nav spējīga masveidā pat uztaisīt kaut vienu atbilstošu pasaules līmenim vieglo automašīnu. Tehnoloģiski ir atpalikusi un nav izredžu tai panākt ASV, kaut N. Hruščovs solīja, ka panāksim un apsteigsim...

Vienīgais, kas Krievijai ir prātā, tas ir provocēt, saasināt, konfliktēt, terorizēt, iejaukties, ietekmēt un ja iespējams arī sagraut. Tā teikt, Sibīriju jums, Krimu mums!

Krievijas devīze ir vienkārša - jo sliktāk citiem, jo labāk mums. Paredzu, ka šo triju valstu spēku mērošanās beigsies ar vājākā galu. Ķēdes stiprumu nosaka pēc vājākā posma. Vājākais posms šai gadījumā ir Krievija.

Ķēdes posms

2020. gads ASV ir vēlēšanu gads, tas nozīmē, ka attiecības ar Krieviju saasināsies un noskaidrosies, kurš ir vājākais ķēdes posms 2019. gada vidū.

ASV ar Ķīnu vienosies un noslēgs vienošanās, kuras abas puses pildīs, ko nedarīs Krievija, un D. Trampam nāksies uz to reaģēt. Kāda būs šī reakcija, nezinu. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir daudz spēcīgāku un ietekmīgāku līdzekļu nekā bruņotie spēki. Bruņotie spēki ir pēdējais arguments tad, kad pārējais nedarbojas. ASV ir tik daudz iedarbīgu «argumentu», ka būs vien jāklausa.

Ķīna jau sākusi atgūt savas īslaicīgi zaudētās zemes, tas ir tagadējos Krievijas austrumus. Tā nav tikai teritorija, bet tur ir milzīgas dabas bagātības, saliekot kopā ķīniešu čaklumu un dabas bagātības, ar tām Ķīna kļūs par varenāko valsti pasaulē. To D. Tramps nevēlējās pieļaut un mēģināja atrast kopēju valodu ar V. Putinu. Ne tāpēc, ka Krievija viņam būtu mīļa, bet tāpēc, ka pašlaik ir tāds spēku samērs pasaulē un Ķīnas varenībā nav ieinteresēta nedz ASV, nedz Krievija. Tas izskaidro D. Trampa līdzšinējo draudzēšanos ar Krieviju.

Māla kājas

Krievijas rīcības Sīrijā, cilvēku indēšanas Anglijā, iejaukšanās ASV vēlēšanās, agresija Ukrainā padara bezjēdzīgus un bezcerīgus līdzšinējos D. Trampa mēģinājumus. Kas atliek? Atmest naivo cerību un meklēt kopēju valodu ar Ķīnu. Tā arī būs, Ķīna paņems Sibīriju, konkurēs ar ASV, un šo sacensību rezultātā iegūsim mēs visi.

Krievija zaudēs visu, jo sit parasti vājo un gulošo. Drīz milža māla kājas drups. Mainīsies Krievijas vadītāji, D. Trampam līdzīgie cerēs, runās, ticēs, vienosies, bet viss atkārtosies kā iepriekšējos gadsimtos. Tā atkal sarausies izmēros, kaimiņi uzelpos, un pēc kāda laika atkal kaut kur kaut kas tiks noindēts un Latvija Masļenkos Krieviju apdraudēs...

Novērtē šo rakstu: