Iesaki rakstu: 
Dzimušo skaits Latvijā turpina samazināties – 2023. gadā piedzima 14 121 bērns, kas ir par 11,5% jeb 1 833 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Kopš 2021. gada mirušo katru gadu ir divreiz vairāk nekā dzimušo. 2023. gadā mirušo skaits bija divas reizes jeb par 13 603 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits (vislielākā starpība bija 2021. gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo). Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada.
Tāda ir realitāte sausos skaitļos. Biedējoša, vai ne? Ejam tālāk.
Kopš 1991.gada no Latvijas ir aizbraukuši 600 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 1991.gadā Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 2,65 miljoni iedzīvotāju, savukārt pēc 26 gadiem – 2017.gadā – to bija vairs tikai 1,95 miljoni. Taču CSP dati ir tikai aptuveni, realitātē aizbraukušo skaits ir krietni vien lielāks. Un ir skaidrs, ka no tiem atgriezīsies tikai maza daļa vai neatgriezīsies neviens.
Gadus desmit Vācijā vai Portugālē dzīvojošs latvietis droši vien par atgriešanos dzimtenē nefantazē, ziņu portālos sekojot līdzi sistemātiskai valsts nozagšanai un tiesībsargājošo iestāžu impotencei. Starp citu, ir viedoklis, kāpēc KNAB jau ilgstoši nav ne atklājumu, ne rezultātu, - jo viss jau ir tiktāl sadalīts, izzagts, sarunāts un izshēmots, ka atklāt gluži vienkārši vairs nav ko. Viss, valsts jau ir nozagta.
Ir skaidrs, ka esam uz iznīcības robežas. Kam mums žogs uz austrumu robežas, ko tāpat nespējam uzcelt gadiem, ja ir drusku jāpagaida un te nebūs ne ko aizsargāt, ne kam aizsargāt? Pēc 100-150 gadiem šeit būsim minoritāte, un lielais jautājums ir tāds - vai to kāds šobrīd apzinās, kā to risināt un kas notiks tālāk? Raugoties uz mūsu valdības darbībām, es teiktu, ka Saeimā valda Francijas karaļa Luija XV gars ar lozungu "pēc mums kaut vai grēku plūdi".
Lai arī satiksmes ministrs Briškens stāsta daudz un dikti, ekonomisko pamatojumu Rail Baltica projektam es neesmu saklausījis. Cilvēki, protams, tur strādā melnām mutēm, saņemot padsmit tūkstošus mēnesī, bet Kitijai Gruškevicai melnu muti es tiešām neesmu redzējis. Tātad vai nu slikti strādā, vai nu nomazgā.
Pasakiet, kurš te brauks ar to vilcienu nevis pēc 100, bet jau 10-15 gadiem? Latvijas pensionāri aplūkot Varšavas vecpilsētu? Ja jau tagad nav skaidrs, vai pēc 15 gadiem būs tāda ekstra kā pensijas. Bet nē - tas ir projekts, kuram apakšā ir miljardi. Un, ja tur ir miljardi, tad Mārupē un Garkalnē ir vēl daudz neapbūvētu zemes gabalu, kā to nesaprast! Un tur viss būs tā sakārtots, ka VID vēstules īstos adresātus nesasniegs.
Rodas sajūta, ka paši zemapziņā ar sesto maņu saprotam, ka drīz būsim pašā dibenā, bet skaļi to neviens pagaidām neuzdrīkstas pateikt. Ja zinām, ka ejam uz iznīcību un tautas izmiršana ir neizbēgama, tad kāda jēga ir kaut ko darīt un censties sabiedrības labā, - varbūt tieši tā domā tie, kuri sēž augstos krēslos un lemj lielos jautājumus? Bet nē, viņi sēž un imitē, ka viņiem rūp, jo paši sev neko iesaldēt netaisās. Kas ar mums notiks tālāk?
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
