Kas biežāk saslimst ar COVID-19: vakcinētie vai nevakcinētie? Profesors ir kļūdījies vai nejauši sacījis taisnību?
Vladimirs Lindermans03.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Profesors Ģirts Briģis ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs. Komentējot portālam "Delfi" valdības ieviestos ierobežojumus sakarā ar COVID-19, Ģ. Briģis teica: "Pats sliktākais, kas iedzīvotājiem visvairāk nepatiks, būs tas, ka ierobežojumi būs nepieciešami arī vakcinētajiem cilvēkiem. Kā zināms, 15-17% vakcinēto iedzīvotāju inficējas."
I
Lūk, kompetents cilvēks mums paziņoja, ka 15-17% no tiem, kas izgājuši pilnu vakcinācijas kursu, inficējas ar COVID-19. Gribas teikt... nē, iesaukties – johaidī!
Lai būtu saprotams šīs informācijas skandalozuma līmenis, atgādināšu, ka inficēto daļa Latvijā, kas tiek konstatēta, veicot masveida testēšanu, pašlaik svārstās ap 4%. Par to regulāri ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Līdz ar to no profesora vārdiem izriet, ka vakcinētie saslimst 4 REIZES BIEŽĀK salīdzinājumā ar vidējo saslimstības līmeni valstī!
II
Pieņemsim, ka tā ir profesora vai redakcijas kļūda. Taču tad nav saprotams, no kurienes vispār ir paņemti šie 15-17 procenti? Ja ir domāta vakcinēto daļa no inficētajiem, tad tā saskaņā ar SPKC statistiku veido kādus 25%. No kurienes ir radušies 15-17%?
Visai ticami, ka tā ir nevis kļūda, bet profesora nejauši pausta taisnība. Ko cītīgi maskē oficiālā statistika.
SPKC katru dienu ziņo par vakcinēto un nevakcinēto attiecību starp saslimušajiem, bet NEKAD neziņo par tādu pašu attiecību starp testētajiem. Šīs manipulācijas būtību esmu detalizēti izskaidrojis šeit:
Ja profesora minētie procenti ir pareizi, tad tas ir pasaules mēroga skandāls. Sanāk, ka vakcinētie saslimst ievērojami biežāk nekā nevakcinētie. Vieglāk vai smagāk – tas ir cits jautājums, bet tomēr biežāk. Un kurš tad izplata infekciju?
Uzskatu, ka profesoram Ģ. Briģim būtu jāsniedz nepārprotami paskaidrojumi.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
