Iesaki rakstu: 
Esam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi. Taču nupat Kariņa valdība iezīmē jaunu robežu – tie kļūst arī nelietīgi un amorāli.
Valdība nolēmusi piecus mēnešus dalīt 20 eiro pabalstu vakcinētiem Latvijas iedzīvotājiem vecuma grupā 60+. Ar šo dāsnumu iecerēts sasniegt divus mērķus – ļaut senioriem kaut kā savilkt galus elektrības, siltuma, gāzes un pārtikas cenu astronomiska pieauguma apstākļos un vienlaicīgi motivēt viņus doties pēc potes.
Vai gaisma un siltums mūsu valstī pienākas ne visiem veciem cilvēkiem? Nevakcinētie vecīši lai paliek tumsā un aukstumā?
Vai idejas autors - mūsu zaļoksnais labklājības ministrs, liels banānu cienītājs, jūtas tiesīgs pazemot cilvēkus? Vai viņš domā, ka izdarījis visu, lai dzīvību sargājošās vakcīnas sasniegtu ikvienu senioru, un nu pienācis laiks sodīt tūļīgos un neizlēmīgos?
Ko valdība, relaksēti vadot vasaru, paveica, lai uzrunātu tieši šo, pret vīrusu visneaizsargātāko sabiedrības daļu? Baidos, ka no amerikāņiem “aizlienētie” reklāmas plakāti ar atsegtiem pleciņiem nebija tas pārliecinošākais arguments…
Cik izbraukuma brigāžu iegriezās attālās lauku sētās? Kā un kad tika stiprināta ģimenes ārstu kapacitāte? Un vai tā ir pietiekama pat tagad, kad ūdens jau smeļas mutē?
Vasarā bez apmeklētājiem skuma lielie vakcinācijas centri, bet tagad, kad gribētāji atradušies, viņiem dažviet jānīkst rindā uz ielas pat piecas stundas. Valdība domā, ka tieši šādā veidā var motivēt arī pensionārus iestāties tās rindas galā? Vai arī tai liekas, ka visiem 70 – 80 – 90 gadus veciem cilvēkiem ir tādas datoriemaņas, kas ļauj pieteikties elektroniski? Ka viņi ir tik mobili, lai pie daktera nokļūtu, kad vien vajag?
Mūsu valdībai acīmredzot cilvēki ir ekseļa tabulas: labie pa labi, sliktie pa kreisi. Vakcinējies, bet, ja nevari aizkļūt līdz potei, tad… nu, pats vainīgs, ekselī būs ietaupījums.
Šodien saslimušo skaits pārsniedza 2200 cilvēku. No rīta žurnālisti premjerministram jautāja, kādi, viņaprāt, šajā situācijā mums visiem gaidāmi Ziemassvētki? “Balti un jauki!” ar sirsnīgu smaidu atbildēja K.Kariņš.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
