Iesaki rakstu:

Ar ko varÄ“tu bÅ«t izskaidrojama pašreizÄ“jā ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa un partijas Jaunā VienotÄ«ba vadÄ«bas aizrautÄ«gā vÄ“lme izveidot „sev” jaunu Enerģētikas un klimata ministriju, kurai nodot pārraudzÄ«bu par divām trešdaļām no visiem Eiropas investÄ«ciju un saistÄ«tajiem lÄ«dzekļiem? Pietiek šodien ekskluzÄ«vi publicÄ“ četras nodaļas ar „caurcaurÄ“m izdomātiem” notikumiem no IndriÄ·a Latvieša jaunā romāna „Nāve 2”, kas varÄ“tu sniegt skaidrojumu pašlaik notiekošajam.

IV nodaļa. Normunds Mežmiets

Valsts drošuma dienesta priekšniekam Normundam Mežmietam jau sen nebija nekādu ilÅ«ziju par cilvÄ“ku dzimumu – katrs otrais viņa iestādes “klients” bija savtÄ«gs, pÄ“rkams, nodevÄ«gs, vairāk vai mazāk nekrietns, tikai par sevi vien domājošs, vienmÄ“r visu notirgot gatavs draņķis, kuram vajadzÄ“ja skatÄ«ties uz nagiem jebkurā dzÄ«ves situācijā. Jā, un pārÄ“jie pilnÄ«gi noteikti nebija ne par matu labāki – tikai nedaudz glumāki un izmanÄ«gāki.

TomÄ“r tas, kā kara apstākļi pat šÄ·ietamos godavÄ«ros lika atmosties gluži neiedomājamām lietām, vienalga bija pārsteidzoši – kaut arÄ« pats karš vÄ“l tikai vÄ«dÄ“ja komfortablā attālumā. Tāda nu bija Mežmieta vadÄ«tās iestādes specifika, ka tai kā faktiskajai politiskajai policijai neformāli nācās pieskatÄ«t arÄ« ministru, deputātu un ierÄ“dņu, un vÄ“l visādus kungus, un ziņojumi par pirmajām nedēļām pÄ“c kara sākuma bÅ«tu izgaisinājuši viņam jebkādas ilÅ«zijas par cilvÄ“ku godaprātu – ja, protams, tādas viņam vispār vÄ“l bÅ«tu aizÄ·Ä“rušÄs.

Laiku pa laikam, lasot kārtÄ“jo sarunu atšifrÄ“jumu vai slepenā ziņotāja atskaiti, viņam ienāca prātā – no tiem varÄ“tu sastādÄ«t tādus kopotos rakstus, kas kā BÄ«bele stāvÄ“tu ikviena, pat vismazāk lasošÄ Latvijas iedzÄ«votāja grāmatplauktā un pašreizÄ“jo valsts varas sistÄ“mu sagrautu pašos pamatos. Taču… tāpÄ“c jau viņam un viņa iestādei arÄ« maksāja no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem, lai valsts vara, kāda nu tā arÄ« bÅ«tu, paliktu savā vietā un turpinātu eksistÄ“t.

Šis bija jau dažas dienas atpakaļ saņemts ziņojums – bet gana nozÄ«mÄ«gs, lai to pārskatÄ«tu vÄ“lreiz.

“Ar šo daru zināmu, ka 20. februārÄ« piedalÄ«jos neformālā sapulcÄ“, kurā dalÄ«bu ņēma premjerministrs Krišjānis Knariņš, apsardzÄ«bas ministrs Artis Pabiriks, ārÄ“jo lietu ministrs Edgars ZilkÄ“vičs, iekšÄ“jo lietu ministre Marija Golubaja un budžeta ministrs Jānis Meirs.

Sapulce notika ļoti nervozā atmosfÄ“rā. Premjerministrs Knariņš paziņoja, ka ir saņēmis datus no budžeta ministra Meira un šie dati liecina par to, ka Latvijas valstij drÄ«z gaidāma pilnÄ«ga finanšu krÄ«ze, kas draud ar defoltu un varbÅ«t pat ārÄ“jas pārvaldÄ«bas ieviešanu no Eiropas SavienÄ«bas puses vai vismaz budžeta pārvaldÄ«bas autonomijas likvidÄ“šanu.

Budžeta ministrs Meirs attiecÄ«go dokumentu neizsniedza, bet to nolasÄ«ja. Veicu pierakstus, no kuriem izriet: 959 miljoni eiro uz budžeta deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2021. gadā un 660 miljoni eiro uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina 2022. gadā – tas viss Covid-19 pandÄ“mijas apkarošanai.

Papildus tam klāt nāk 265 miljoni eiro investÄ«ciju projektiem un 360 miljoni eiro energoresursu cenu kāpuma kompensÄ“šanai – arÄ« tas uz budžeta deficÄ«ta pieauguma rÄ“Ä·ina 2022. gadā. VÄ“l šogad jāpieskaita papildu 116 miljoni eiro Ukrainas civiliedzÄ«votāju atbalstam, kuri bÄ“g no kara, un 230 miljoni eiro gāzes rezervju iepirkumam – arÄ« tas viss uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina.

Meirs stāsta, ka šÄdi izdevumi ietekmÄ“ Latvijas valdÄ«bas budžeta bilanci. Ja 2020. gadā Latvijas budžeta deficÄ«ts bija septÄ«tais zemākais starp ES valstÄ«m, tad 2021. gadā ar 7,3% no IKP Latvija jau ir bijusi trešÄ valsts ar lielāko budžeta deficÄ«tu, atpaliekot vienÄ«gi no Maltas un GrieÄ·ijas.

Latvijas budžeta deficÄ«ts 2021. gadā ir trÄ«s reizes lielāks par Igaunijas budžeta deficÄ«tu un septiņas reizes lielāks par Lietuvas budžeta deficÄ«tu. ArÄ« nupat Eiropas Komisijai iesniegtās stabilitātes programmas rāda, ka Latvijas budžeta deficÄ«ts 2022. gadā tiek prognozÄ“ts kā augstākais Eiropas SavienÄ«bā.

Knariņš ir ļoti nervozs un bÅ«tÄ«bā kliedz uz Meiru par to, ka viņš par šo situāciju laikus nav ziņojis un brÄ«dinājis par iespÄ“jamām sekām. Meirs uz to norāda, ka tā nav taisnÄ«ba un informācija ir sniegta laikus, taču tieši Knariņš esot bijis tas, kurš paziņojis, ka “naudas ir vairāk nekā jebkad”. Knariņš uz to neatbild.

ApsardzÄ«bas ministrs Pabiriks norāda, ka viņš nesaprotot, ko šie skaitļi nozÄ«mÄ“, un prasa, cik lielā mÄ“rā tas var ietekmÄ“t aizsardzÄ«bas budžetu. Uz to grib atbildÄ“t Meirs, bet Knariņš viņu pārtrauc un paziņo, ka par to ir jārunā Nacionālās drošuma padomes sÄ“dÄ“. Pabiriks negribot piekrÄ«t.

IekšÄ“jo lietu ministre Golubaja norāda, ka viņas partijas biedri un klāt neesošie ministri vÄ“lÄ“tos saprast, kā šÄ« situācija ietekmÄ“s lielos investÄ«ciju projektus, piemÄ“ram, vÄ“ja stacijas, sabiedriskā transporta atjaunošanu un citādi.

Golubaja Ä«paši uzdod jautājumu, vai gaidāmā finanšu krÄ«ze kādā veidā neaizkavÄ“s četrdesmit miljonu eiro kompensāciju izmaksu ebreju kopienai, un norāda, ka tas nav pieļaujams, jo var ietekmÄ“t nacionālo drošÄ«bu.

Transporta ministrs Pinkaits uzdod jautājumu par nepieciešamo finansÄ“jumu Rail Latvia projektam un min, ka gaidāmais nepieciešamā finansÄ“juma palielinājums pašlaik pārsniedz pusotru miljardu eiro, kuriem nav seguma. Pinkaits arÄ« uzdod jautājumu, vai nebÅ«tu laiks nopietni domāt par energoresursu situāciju nākamajai sezonai, jo signāli ir bÄ«stami.

Knariņš uz visiem šiem jautājumiem nervozi atbild, ka pašlaik nav Ä«stais laiks par to runāt. Viņa partijas biedrs ZilkÄ“vičs piebilst, ka viņa resors veic pārrunas, lai mÄ«kstinātu Eiropas Komitejas nostāju attiecÄ«bā uz Latvijas finansiālo stāvokli. Knariņš piebilst, ka situācija ir ārkārtÄ«gi dramatiska un lÄ“mumi jāpieņem nedēļas laikā. Vairāki klātesošie pret to iebilst, un tiek panākta vienošanās par darba grupas izveidi.

Knariņš uzdod jautājumu Pabirikam un Golubajai, vai viņiem nav kādas analÄ«zes par iespÄ“jamo notikumu attÄ«stÄ«bu Ukrainā. Golubaja atbild, ka viņai ar to nav nekāda sakara. Pabiriks atbild, ka nekas steidzams nav un to mierÄ«gi var apspriest Nacionālās drošuma padomes sÄ“dÄ“ pÄ“c divām vai trim nedēļām.”

 

XX nodaļa. Normunds Mežmiets

“OperatÄ«vā informācija. Sarunas ieraksts. Sarunas dalÄ«bnieki – apsardzÄ«bas ministrs Artis Pabiriks, veselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministrs Daniels Pāvuts, parlamenta deputāts Juris CÅ«ce, privātpersona Edgars Aunups. Sarunas norises laiks – 2022. gada 18. aprÄ«lis.

Juris CÅ«ce: – Veči, jÅ«s taču saprotat, ka ir ziepes, vai ne? Ka viss iet pilnÄ«gi nepareizā virzienā? VÄ“lÄ“šanas pÄ“c nepilna pusgada, tas ir jau tÅ«lÄ«t, tikmÄ“r ukraiņi…

Artis Pabiriks: – Kur ziepes? Viss taču virzās normāli. Ukrainā viss turas, mÄ“s palÄ«dzam, ar pīāru viss ļoti labi, ar reitingu… Budžetu gan jau savāksim, vismaz lÄ«dz vÄ“lÄ“šanām noteikti.

Daniels Pāvuts: – Nu, ar reitingiem varbÅ«t ne visiem, bet tikai atsevišÄ·i, taču vÄ“l ir laiks. Paskat, cik mÄ“neši. Budžets mums ir, vajag tikai iespringt. PiesaistÄ«sim visus iepriekšÄ“jos kadrus, un neko.

Edgars Aunups: – Klau, jÅ«s šito… izliekaties, ka neko nesaprotat, vai arÄ« tiešÄm?

Artis Pabiriks: – Ko tieši?

Edgars Aunups: – Doktor, noņem klapes, lÅ«dzu… Juri, tu izstāstÄ«si vai man? VarbÅ«t tu, man smaga diena.

Juris CÅ«ce: – Nu, kungi… vienkārši viss aprÄ“Ä·ins ir izrādÄ«jies… nu, nepareizs. GalÄ«gi. Visiem nepareizs – visvairāk, protams, Tutinam, bet arÄ« mums rezultātā ir milzÄ«gs risks.

Artis Pabiriks: – Tas ir kā?

Juris CÅ«ce: – Tas ir tā, ka vajadzÄ“ja bÅ«t lielam karam. Tas norakstÄ«tu visu. Vai te mÅ«s uz kādu brÄ«di okupÄ“tu vai vienkārši pašaudÄ«tos, tas cits jautājums, bet pamatā jau viss vienalga bÅ«tu labi. Karš visu norakstÄ«tu. I tavus bruņojuma pekstiņus un visus nejÄ“dzÄ«gos pirkumus, i Knariņa valdÄ«bai to, ka budžets tÅ«lÄ«t sabruks, i Danielam visu. BÅ«tu vÄ“l labāk nekā ar kovida krÄ«zi. Visu norakstÄ«tu. Bet tagad…

Daniels Pāvuts: – Nu tu gan esi ciniÄ·is, Juri…

Edgars Aunups: – Nevis ciniÄ·is, bet reālists. JÅ«s saprotat, kungi, ka mums tagad ir tikai divas izejas – vai nu tomÄ“r ir karš, vai mums ir par katru cenu jāuzvar vÄ“lÄ“šanās? DzÄ«vÄ«bas un nāves jautājums.

Artis Pabiriks: – Nu, uzvarÄ“t vÄ“lÄ“šanās… tas vienmÄ“r ir labi. Bet kāpÄ“c uzreiz dzÄ«vÄ«bas un nāves jautājums?

Edgars Aunups: – Klau, Arti, vai tavus pirkumus kaut reizi kāds ir tā kārtÄ«gi pārbaudÄ«jis, ko? Nu, tā pa Ä«stam un ieinteresÄ“ti?

Artis Pabiriks: – Kā to ņem… (Apklust. Iestājas ilgāka pauze.)

Edgars Aunups: – Nu, kaut ko teiksi? Sāk pielÄ“kt?

Artis Pabiriks: – Bet kāpÄ“c lai pÄ“kšÅ†i…?

Edgars Aunups: – KāpÄ“c, kāpÄ“c. Pie Knariņa un pašreizÄ“jās koalÄ«cijas, protams, ne. Neviens un neko. Bet tu saproti, kas bÅ«s rudenÄ«, ja mÄ“s netiekam? Kaut vai tad, ja mÄ“s paliekam opozÄ«cijā? Tu zini, kādas ziepes gaidāmas?

Juris CÅ«ce: – MilzÄ«gas… Es vakar Meira jaunos datus redzÄ“ju.

Edgars Aunups: – NebÅ«s vienkārši dirsā. BÅ«s pilnÄ«gā dirsā un vÄ“l trÄ«sreiz šurpu turpu. Viss izbeigsies. Tas, ko tev Knariņš saka, ka iedzÄ«votājiem gāze bÅ«s. Ja arÄ« bÅ«s, tad par trÄ«skāršu cenu un ziemā izbeigsies. Degviela bÅ«s par trÄ«s eiro un vairāk, un arÄ« tad tās var nebÅ«t. Budžeta iestādÄ“s var neizmaksāt algas. KartÄ«tes ir pilnÄ«gi reālas. Un tad vajadzÄ“s atrast reālos vainÄ«gos. Tur viss bÅ«s asiņaini. Pa Ä«stam asiņaini.

Daniels Pāvuts: – Nu, mÄ“s tur ko? Tā taču Knariņa un Meira atbildÄ«ba. Un nacionāļu ar savu TautsaimniecÄ«bas ministriju.

Juris CÅ«ce: – Tu ko, Daniel, tagad? Joko, ja? Paskaties uz Knariņa un “VienÄ«bas” reitingiem. Viņi visu ir sastrādājuši, bet viņiem vÄ“lÄ“šanās viss bÅ«s kārtÄ«bā. Viņi kontrolÄ“ televizoru, viņi maksā visiem lielajiem medijiem – atbalsta, hahaha. Un, kad viņi veidos jaunu valdÄ«bu un bÅ«s sÅ«di, viņiem vajadzÄ“s vainÄ«gos.

Artis Pabiriks: – Nu, politiskā atbildÄ«ba… MÄ“s taču zinām…

Edgars Aunups: – Neko tu nezini. Nekāda politiskā. Viņiem Ä«stus vainÄ«gos vajadzÄ“s par to, ka naudas nav, ka enerģētika beigusies, ka algu nav. Un, ja mÄ“s un vÄ“l “KonservÄ“tāji” nebÅ«sim tikuši parlamentā, uzmini nu, kurus pa Ä«stam paņems priekšÄ. “KonservÄ“tājiem” taču tik vien ir kā Liepupes cietuma projekts un vÄ“l gāzes terminālis, par ko viņi nemaz nav atbildÄ«gi. Sevi knariņi nevainos, un tad mÄ“s esam pa rokai – visa veselÄ«bas budžeta nauda izpļekarÄ“ta, vakcinācija-šmakcinācija, armijas iepirkumus pārbaudām… un sÄ“dÄ“siet, mīļie. Tu, Daniel, vÄ“l Piņķeli apskaudÄ«si… VarÄ“si nevis rapša laukā vai pludmalÄ“ bildÄ“ties, bet gan blaktis spaidÄ«t. Nu vai blusas.

Artis Pabiriks (satraukti): – Nu… labi… nÄ“, nav labi… Un ko tad tu iesaki darÄ«t? Tas taču nozÄ«mÄ“… Tas taču nozÄ«mÄ“…

Edgars Aunups: – Jā, politikas zinātņu doktor, tas nozÄ«mÄ“ vienkāršu un skaidru izvÄ“li. Es nevienam neko tagad nemÄ“Ä£inu ieskaidrot vai uz kaut ko aÄ£itÄ“t. Pasargi, Dievs. Es vienkārši izstāstu, kā tas bÅ«s. Padomājiet paši, kungi. JÅ«s paši esat lieli un gudri. Lai jÅ«s nepaņemtu priekšÄ, ir tikai divas izejas. Un tad izvÄ“rtÄ“jiet – cik katra no šÄ«m izejām ir reāla. Paskatieties uz reitingiem, paskatieties, kā tauta jÅ«s mÄ«l… Un padomājiet, kungi, padomājiet.

Artis Pabiriks: – Bet mÄ“s taču nevaram… mÄ“s taču nevaram… tas Ä«sti nav iedomājams.

Juris CÅ«ce: – Redz, Arti, tāda ir situācija. Tu taču zini, kā Šerloks Holmss teica: atmetiet visas pilnÄ«gi neiespÄ“jamās versijas, un tad pāri palikusÄ« bÅ«s tā Ä«stā, lai cik traka tā izklausÄ«tos. Tu saproti, vai ne…?”

Valsts drošuma dienesta priekšnieks Normunds Mežmiets izjuta nelielu derdzÄ«gumu, bet ne mazāko izbrÄ«nu. ŠÄ« bija publika, kas sava personiskā labuma vārdā bija gatava pārdot pat savu māti – un nevis vienkārši pārdot, bet paši ar savu, nÄ“, ne ar savu, bet dienesta auto aizvest uz desu kombinātu. Un galvenais, ka neko jau ar šo sarunas ierakstu izdarÄ«t nevarÄ“ja. Pat ne tās statusa dēļ: nekāda noziedzÄ«ga nodarÄ«juma jau nebija, bija tikai politiskas konsultācijas, savukārt Ä·erties pie “SviÄ·es metodÄ“m” un ierakstu kaut kur noplÅ«dināt – tas bija zem Mežmieta goda.

 

XXI nodaļa. Juris Sūkāns

Šis deputāts Ivars Sariņš bija kā tāda riktÄ«ga suņanagla pÄ“cpusÄ“, Ä«gni nodomāja Ä£enerālais prokurors Juris SÅ«kāns. BÅ«tu mierÄ«gi aprÅ«pÄ“jis savus krievu vÄ“lÄ“tājus, kā to viņa partijas pārstāvim pienācās darÄ«t, bet nÄ“ – ņēmās ar procentiem, tarifiem, kvintilÄ“m, enerģētiku, valsts iepirkumiem un ko tik vÄ“l ne. Lai kā arÄ« visi censtos uzmācÄ«go deputātu aizsÅ«tÄ«t tā patālāk, viņš atkal un atkal no turienes atgriezās – un atkal un atkal nelikās mierā.

Divus gadus pÄ“c tam, kad veselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministres Ilzes Piņķeles vadÄ«bā Latvijas valsts bija ar labi pazÄ«stamā “AlkatÄ«bai/Par” lietu kārtotāja Aunupa gādÄ«bu histÄ“riski un par milzÄ«gu naudu iegādājusies miljonu nekur nederÄ«gu respiratoru, Sariņam kaut kādā mistiskā veidā bija izdevies policijā panākt kriminālprocesa sākšanu par šo faktu.

ProkuratÅ«ra pÄ“c SÅ«kāna neformāla norādÄ«juma gan bija centusies šo iesniegumu noairÄ“t, bet kaut kas policijā bija aizgājis greizi, un kāds bija izrādÄ«jis nevajadzÄ«gu entuziasmu. SÅ«kāna ieskatā tā bija smaga kļūda – atlika tikai dažas reizes publikai ierādÄ«t, ka tās viedoklim likumÄ«bas jautājumos ir kāda praktiska nozÄ«me, lai pavÄ“rtu vaļā slūžas un rezultāti bÅ«tu neprognozÄ“jami.

To lieliski apliecināja kaut vai šis pats deputāts Sariņš: ne pa jokam sapriecājies par sākto kriminālprocesu, kas ar viņa iesniegumiem tā gadÄ«jās pirmoreiz, un nesaprotot, ka vÄ“l pÄ“c pāris gadiem tas paklusām tiks izbeigts, no dzÄ«ves realitātes tālu stāvošais kungs jau klauvÄ“ja pie prokuratÅ«ras durvÄ«m ar nākamo iesniegumu – viņam, lÅ«k, esot nopietnas aizdomas par jaunu milzÄ«gu afÄ“ru, ko paklusām gatavojot partiju apvienÄ«bas “AlkatÄ«bai/Par” pārstāvji.

LoÄ£iski, kas viņiem, nabagiem, cits atlika, bez mazākā žēluma nodomāja SÅ«kāns. VÄ“lÄ“šanas jau pÄ“c dažiem mÄ“nešiem, un bija jānotiek brÄ«numam, lai šos kungus, dāmas un citādi domājošos ievÄ“lÄ“tu. Lai cik simpātiska Ä£enerālajam prokuroram personisku apsvÄ“rumu dēļ bÅ«tu viņu attieksme pret LGBT un visu pārÄ“jo kopienu, SÅ«kāns nevarÄ“ja neatzÄ«t – šÄ« kompānija bija visalkatÄ«gākā, visstulbākā un visblÄ“dÄ«gākā no visām, pat “KonservÄ“tāji” bÅ«tiski atpalika. Skaidrs, ka arÄ« viņi paši apzinājās savas perspektÄ«vas – un centās sakārtot lietas vÄ“l pirms oktobrÄ« gaidāmās atraušanas no siles.

Nu ko tad mums šis te aizrautÄ«gais Sariņa kungs ir sarakstÄ«jis, – SÅ«kāns pārlaida acis iesniegumam. ““PÄ“kšÅ†i” parlamentu ir sasniedzis valdÄ«bas virzÄ«tais likumprojekts “Likums par atviegloto kārtÄ«bu vÄ“ja elektrostaciju bÅ«vniecÄ«bas enerģētiskās drošÄ«bas un neatkarÄ«bas veicināšanai”. Runa ir par 1000 megavatu kopÄ“jo uzstādāmo vÄ“ja elektrostaciju jaudu, uz kuru tas attieksies. Sākot iepazÄ«ties ar šo likumprojektu, rodas virkne pamatotu jautājumu un pamatotas bažas par šÄ« likumprojekta patiesajiem mÄ“rÄ·iem.

Vispirms – kāpÄ“c šo likumprojektu kā savÄ“jo ir sagatavojusi un virzÄ«jusi Vides attÄ«stÄ«bas un reÄ£ionālās aizsardzÄ«bas ministrija, lai gan atbildÄ«gā par enerģētikas un bÅ«vniecÄ«bas nozari ir TautsaimniecÄ«bas ministrija! Tāda nebijusi centÄ«ba no ierÄ“dņu puses! Parasti ir tieši otrādi – tie cÄ«nās par savas atbildÄ«bas jomas sašaurināšanu un novelšanu uz citu pleciem. Bet te – vispār ielien citas ministrijas atbildÄ«bas lauciņā, turklāt bezmaz vai peklÄ“!”

Jā, nevarÄ“ja noliegt – šis tiešÄm izskatÄ«jās dÄ«vaini. Vai, patiesÄ«bu sakot, ja uz lietām raudzÄ«jās reālistiski, – pilnÄ«gi loÄ£iski un likumsakarÄ«gi, nodomāja Ä£enerālais prokurors.

“Vai tas nozÄ«mÄ“, ka TautsaimniecÄ«bas ministrija ir zaudÄ“jusi savu kompetenci un spÄ“ju risināt enerģētikas izaicinājumus (kas ir tās atbildÄ«bas joma), ja to tagad dara cita ministrija? Vai arÄ« tas vienkārši ir kārtÄ“jais šÄ«s raibās, visatļautÄ«gi šeftÄ“jošÄs koalÄ«cijas politiskais darÄ«jums?

Jo kā gan citādi izskaidrot pavisam dÄ«vaino regulÄ“jumu, kāds tiek piedāvāts šajā likumprojektā, – kad atbildÄ«ga par enerģētikas nozari ir viena ministrija, bet par nacionālo interešu objektu noteikšanu šajā nozarÄ“ ar šo likumprojektu tiek piedāvāts kā atbildÄ«go ministriju noteikt citu? No jÄ“dzÄ«gas valsts pārvaldes viedokļa loÄ£ikas – nekādas!

VÄ“l “interesantāk” kļūst, kad sākam iepazÄ«ties – ko tad šajā likumprojektā tiek piedāvāts noteikt par “nacionālo interešu objektiem”? Tie bÅ«s projekti, kuriem nav nedz ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“juma, nedz zemes Ä«pašnieku piekrišanas, nedz iegÅ«ts vietÄ“jās sabiedrÄ«bas atbalsts šo projektu realizācijai. Toties ir “AlkatÄ«bai/Par” pārstāvja Artura Melša vadÄ«tās ministrijas pozitÄ«vs lÄ“mums šo atzÄ«t par nacionālo interešu objektu.

Ko tas nozÄ«mÄ“? To, ka šÄds likumprojekts dod iespÄ“ju pārspÄ“lÄ“t esošo situāciju nozarÄ“ un nodot vajadzÄ«gās rokās labumu no esošÄs situācijas izmantošanas – kad vara ar saviem lÄ“mumiem var noteikt, kuri bÅ«s tie projekti (projektu virzÄ«tāji), kuri saņems iespÄ“ju tālākai prioritārai virzÄ«bai, ja vien pareizi sashÄ“moti papÄ«ri. Un labums, protams tiks “AlkatÄ«bas/Par” sponsoriem un partneriem…”

Deputāts Sariņš vÄ“l daudz ko bija sarakstÄ«jis, bet tālāk mierÄ«gi varÄ“ja nelasÄ«t – SÅ«kānam tāpat viss bija pilnÄ«gi skaidrs. Daži gudrinieki no “AlkatÄ«bas/Par” – protams, ne jau nu mazgadÄ«gais jefiņš Melšs, kurš bija ielikts ministra amatā, bet Aunups, CÅ«ce, Švonders, Pāvuts, Piņķelis un kompānija – bija izdomājuši jauku plānu, kā kārtÄ«gi nopelnÄ«t vÄ“l pirms parlamenta vÄ“lÄ“šanām, maskÄ“joties bezgala svarÄ«gās un aktuālās alternatÄ«vās enerģētikas aizsegā.

It kā jau vajadzÄ“tu ar šo kaut ko iesākt, kaut vai policijai pārsÅ«tÄ«t, nodomāja SÅ«kāns, bet… jā, bija daži nelieli “bet”, ar ko viņam šajā situācijā nācās rÄ“Ä·ināties. Iztiksim bez straujām kustÄ«bām, viņš nodomāja. Galu galā ir karš, ko mÄ“s te pa niekiem.

 

XXIV nodaļa. Normunds Mežmiets

“Slepenā izpalÄ«ga Jāņa Putrelnieka ziņojums: premjerministra Krišjāņa Knariņa darbÄ«bas, lai rastos nepieciešamÄ«ba turpināt iegādāties Krievijas gāzi un tiktu saglabāta enerģētiskā atkarÄ«ba no tās.

Pildot pienākumus premjerministra Krišjāņa Arnolda Knariņa birojā un konkrÄ“ti biroja vadÄ«tāja amatā, uzskatu par savu valstisku pienākumu informÄ“t par minÄ“tās personas darbÄ«bām, kas manā ieskatā tiek veiktas ar slÄ“ptu mÄ“rÄ·i panākt, lai rastos nepieciešamÄ«ba turpināt Krievijas dabasgāzes iegādes un lai tiktu saglabāta Latvijas Republikas enerģētiskā atkarÄ«ba no šÄ«s izcelsmes dabasgāzes.

ŠÄ gada 7. jÅ«nijā Krišjānis Arnolds Knariņš televÄ«zijā paziņoja, ka pašlaik saskaņā ar TautsaimniecÄ«bas ministrijas sniegto informāciju Latvijā Ropažu pazemes gāzes krātuvÄ“ droši pietiek gāzes visām vajadzÄ«bām arÄ« pÄ“c gada beigām un nākamajā apkures sezonā atkarÄ«bā no laikapstākļiem un ka pat visradikālākajā scenārijā mājsaimniecÄ«bām gāzes pietiks visā nākamajā apkures sezonā.

No pārrunām, kas notikušas Krišjāņa Arnolda Knariņa birojā šaurā personu lokā, man ir radusies stingra pārliecÄ«ba, ka šis premjerministra paziņojums ir bijis apzināti nepatiess, orientÄ“ts uz to, lai dezinformÄ“tu sabiedrÄ«bu un arÄ« citas valsts amatpersonas un uzņēmÄ“jus.

Pārrunās premjerministra birojā pieaicinātās personas ir minÄ“tajam Knariņam izteikušas šÄdus galvenos brÄ«dinājumus:

– sliktākajā gadÄ«jumā Eiropu rudenÄ« un ziemā var skart intensÄ«vs un ilgstošs aukstuma vilnis, kā rezultātā izsÄ«ks esošÄs gāzes rezerves, imports no trešajām valstÄ«m nespÄ“s nodrošināt vajadzÄ«bas;

– sabiedrÄ«bas spiediena rezultātā Eiropas SavienÄ«bas vadÄ«ba var vienoties vai nevienoties ar Krieviju par sankciju atcelšanu apmaiņā pret gāzes piegādÄ“m vai sliktākajā gadÄ«jumā pat par Ukrainas teritoriju atdošanu Krievijai. Abos šajos pamata scenārijos Latvija cietÄ«s smagus zaudÄ“jumus – politiskus vai sociālus.

– ar esošajām gāzes rezervÄ“m pretÄ“ji premjerministra Knariņa apgalvojumiem šÄdas aukstas ziemas gadÄ«jumā nav pietiekami pat Latvijas mājsaimniecÄ«bu vajadzÄ«bām, un, izņemot Krieviju, nav citu veidu, kā vajadzÄ«go gāzes daudzumu nodrošināt.

PretÄ“ji publiskiem apgalvojumiem premjerministrs Knariņš jau šÄ gada marta sākumā bija labi informÄ“ts par reālo situāciju ar gāzes krājumiem, taču neveica nekādas darbÄ«bas, lai situāciju mainÄ«tu.

No sarunām premjerministra birojā man ir radies priekšstats, ka Knariņš šÄdi ir rÄ«kojies nevis nezināšanas vai neizlÄ“mÄ«bas dēļ, bet kādu trešo personu ietekmÄ“. Visi jautājumi, kas saistÄ«ti ar alternatÄ«vām gāzes piegādÄ“m, ir novilcināti vai noņemti no izskatÄ«šanas ar Knariņa tiešu vai netiešu lÄ«dzdalÄ«bu, kas bieži vien ir bijusi noteicoša, lÄ«dz brÄ«dim, kad šÄdas alternatÄ«vas gāzes piegādes vairs nav bijušas iespÄ“jamas, jo uz tām pieteikušÄs Latvijai Ä£eogrāfiski tuvu esošas valstis.

Premjerministrs Knariņš savā nostājā oficiāli balstās uz vairāku Latvijai labvÄ“lÄ«gu apstākļu kompleksu Ä«stenošanos – ka Ropažu pazemes gāzes krātuvÄ“ bÅ«s vienlaikus iesÅ«knÄ“tas vismaz 12 – 14 TWh gāzes un ka maksimāli noslogots bÅ«s gan KlaipÄ“das, gan Igaunijas un Somijas kopā bÅ«vÄ“tais gāzes terminālis. Taču no sarunām premjerministra birojā izriet – jau martā Knariņš zinājis, ka tas tā nenotiks.

No šÄ«m sarunām man tāpat radies priekšstats, ka Knariņš ar nodomu rÄ«kojas tā, lai lÄ«dz šÄ gada oktobrÄ« paredzÄ“tajām vÄ“lÄ“šanām sabiedrÄ«bai un atbildÄ«gajām personām, no kurām katra pārzina tikai noteiktu enerģētikas sektora fragmentu, šÄdu darbÄ«bu rezultātā nerastos secinājumi par reālo dramatisko situāciju un tā tiktu apzināta tikai pÄ“c tam.

ŠÄ«s sarunas ir radÄ«jušas priekšstatu, ka arÄ« tautsaimniecÄ«bas ministru Jāni Virtenbergu Knariņš no amata atcÄ“la – pieprasÄ«ja viņa demisiju – tikai tāpÄ“c, ka minÄ“tā amatpersona nebija mierā ar šÄdu situāciju.

Lai panāktu, ka Virtenbergs klusÄ“tu par šo situāciju un nenāktu klajā ar publiskiem paziņojumiem, Knariņš ar Ä£enerālā prokurora Jura SÅ«kāna palÄ«dzÄ«bu ir piedraudÄ“jis Virtenbergam ar kriminālprocesu par amatpersonas nolaidÄ«bu un par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Papildus tam citi, ar mani nesaistÄ«ti premjerministra Knariņa biroja pārstāvji, tirgojoties ar ietekmi, ir nodrošinājuši Virtenberga pārstāvÄ“tās partijas – Nacionālistu apvienÄ«bas klusÄ“šanu par šo jautājumu.

Sarunās, kas notikušas premjerministra birojā, es esmu personiski dzirdÄ“jis Krišjāni Arnoldu Knariņu sakām – ziemas sākumā gāzes trÅ«kums nebÅ«s mÅ«su nozÄ«mÄ«gākā problÄ“ma, tāpÄ“c par to nav lietderÄ«gi domāt. Ko tieši Knariņš ar to domā, es nezinu teikt.

Kā zināms, parlamenta vairākums otrajā lasÄ«jumā jau ir atbalstÄ«jis EnerÄ£ijas likuma grozÄ«jumus, kas paredz Latvijā aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Ja šis likums tiktu pieņemts un izsludināts, tas atļautu Krievijas gāzi Latvijā iesÅ«knÄ“t tikai šÄ gada laikā.

Vienlaikus no šÄ«m sarunām man radies arÄ« priekšstats, ka Knariņš un viņa partija “VienÄ«ba” ir panākuši aizkulišu vienošanos ar uzņēmuma “Latvjgāze” un tās akcionāra – Krievijas –

 pārstāvjiem attiecÄ«bā uz situāciju pÄ“c šÄ gada oktobrÄ« paredzÄ“to vÄ“lÄ“šanu iznākumα gadÄ«jumā ja viņi veidos valdÄ«bu.

ŠÄ« neformālā, slÄ“ptā vienošanās paredz, ka šÄ gada decembrÄ«, gāzes krājumiem izsÄ«kstot un sabiedrÄ«bai saprotot, ka alternatÄ«vu avotu nav, Latvija iegādāsies trÅ«kstošo gāzi no Krievijas, maksājot tai Krievijas rubļos. Knariņš šai sakarā ir izteicies biroja sÄ“dÄ“, teikdams,  ka vairākas nākamās koalÄ«cijas partijas varÄ“tu bÅ«t noslÄ“gušas lÄ«dzÄ«gas vienošanās.

Aizliegums iepirkt Krievijas dabasgāzi tiks apiets, iepÄ“rkot šo gāzi caur citu valstu kompānijām. ŠÄdā veidā tiks iepirka Krievijas gāze Latvijas vajadzÄ«bām, apejot aizliegumu, par to pašu Krievijas gāzes daudzumu samaksājot augstāku cenu un tādÄ“jādi dodot iespÄ“ju nopelnÄ«t starpniekkompānijām.

Faktiski rodas iespaids, ka, Latvijas valdÄ«ba necenšas Ä«stenot šÄdu aizliegumu kopā ar pārÄ“jām Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m, tādÄ“jādi atstājot iespaidu uz Krievijas ekonomiku, bet gan cenšas to Ä«stenot tādā veidā, lai tas radÄ«tu jÅ«tamas negatÄ«vas sekas tikai Latvijas ekonomikai un Latvijas sabiedrÄ«bai.

IespÄ“jams, pastāv vÄ“l kādas citas vienošanās. Tieši šÄ« iemesla dēļ pÄ“c Knariņa spiediena valdÄ«ba neko neizlÄ“ma par sašÄ·idrinātās gāzes termināļa projektu, jautājumu atliekot uz trim mÄ“nešiem, lai pirktu dārgu konsultantu pakalpojumus.”

Valsts drošuma dienesta priekšnieks Normunds Mežmiets aizdomājās. ŠÄdi ziņojumi regulāri pienāca faktiski visās jomās – valdÄ«bas ekonomiskie lÄ“mumi, armija, iekšlietas, transports, finanses. Bija tāda sajÅ«ta, ka valsts ienaidnieki ir aktivizÄ“ti faktiski visās dzÄ«ves jomās un darÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai… jā, bija skaidrs, ka kaut kas notiek, bet, cik lielā mÄ“rā tā bija ļaunprātÄ«ba un cik lielā – apdomāta sabotāža? KopÄ“jo bildi viņš joprojām nespÄ“ja saskatÄ«t.