Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiskoti Eiropas valstu ekonomiskās sacensības starpfiniša rezultāti inflācijas apkarošanas disciplīnā. Latvijas komandai, kuru vadīja valsts premjers Kariņa k-gs, diez ko labi pagaidām neveicas. Esam iepriekšpēdējā vietā.

Latvijas reālā stundas darba samaksa laika periodā starp 2022. gada 1. ceturksni un 2023. gada 1. ceturksni ir samazinājusies par 13,4%. Sevišķi sāpīgi ir tas, ka mūsu kaimiņiem, neskatoties uz stipri līdzīgiem inflācijas rezultātiem, ir veicies būtiski labāk. Attiecīgi Igaunijai mīnus 5,8%, Lietuvai mīnus 4,9%.

Lietuvas un Igaunijas valdības ir atradušas iespēju veicināt darba samaksas pieaugumu. Piemēram, Igaunijā skolotājiem bez jebkādiem streikiem tika kompensēta inflācija pilnā apmērā. Atceramies, arī Latvijas valdība gāja pa šo ceļu, tikai savdabīgi.

Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” aprēķiniem valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).

Taču tas nebija pietiekoši. Iespējams vajadzēja trīskāršot vai pieckāršot valsts augstāko amatpersonu atalgojumu. Varbūt tad būtu apsteiguši čehus?

Taču, ja nopietni, tad smiekli nenāk. Inflācija ir būtiski pazeminājusi iedzīvotāju reālos ienākumus. Var pastiprināties arī demogrāfiskās problēmas. Ir sasniegts dzimstības antirekords, turklāt iedzīvotāji var sākt aktīvāk balsot ar kājām un doties prom laimes meklējumos uz citām zemēm.

Rezultāti nepatīkami, taču godīgi.

Jācer, ka jaunajai valdībai veiksies labāk un līdz brīdim, kamēr inflācija tiks apkarota līdz 2%, kaut ko iedzīsim. Kariņa pieeja nebremzēt inflāciju, bet sociālās problēmas risināt ar pabalstiem, ir uzskatāmi izgāzusies.

Varbūt laiks sākt piekopt adekvātu ekonomisko politiku?

Iesākumam varētu likt pārskatīt sadales tarifus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...