Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais Ministru kabinets pie varas vēl nav pabijis pat simt dienas, taču jau pirmajā nozīmīgajā lēmumā par valsts budžetu apliecina: skaistā retorika par "ekonomikas transformāciju", "atbalstu zinātnei" un "iedzīvotāju dzīves uzlabošanu" ir tikai frāzes ar apšaubāmu segumu. Tās slēpj nepatīkamo atziņu: šis ir stagnācijas budžets. Jo valstī viss paliks pa vecam.

Valdības sagatavotais budžets nostiprinās sabiedrībā jau tā valdošo pārliecību, ka pārmaiņas nav iespējamas. Latvijas iedzīvotāji kopš Covid-19 uzliesmojuma dzīvo pastāvīgā krīzes režīmā; šādas ikdienas trauksmes normalizācija gluži loģiski izraisa nomāktību un apātisku nākotnes redzējumu. Šī bezcerība spēcīgi kontrastē ar izjūtu, ka ārpusē pārmaiņas tomēr notiek un ka "citur zāle ir zaļāka" nav tikai bērnišķīga iedoma. Igaunijā skolotāju algas sasniedz pat 3000 eiro. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, valdības nekavēta, ir jūtami attīstījusi gan vides infrastruktūru, gan ekonomiku.

Tikmēr mēs joprojām braucam pasažieru vagonos, kādos pārvietojās mūsu vecāki savā bērnībā, jo jauno elektrovilcienu ieviešana tiek nemitīgi atlikta. Kaimiņos moderni vilcieni kursē jau desmito gadu. Tagadējais Ministru kabinets pat nav gatavs atbalstīt finansējuma (divi miljoni eiro) piešķiršanu jaundzimušo pūriņam, kas īpaši labvēlīgi ietekmētu zemo ienākumu ģimenes, kurām lielākais atbalsts nepieciešams tieši pirmajos mēnešos pēc bērna piedzimšanas.

Šāds mazs žests būtu signāls sabiedrībai, ka politiskā līmenī par cilvēkiem nav aizmirsts un ka Latviju gaida cerīgs attīstības stāsts. Tomēr šādu praktisku soli nav gatavas aizstāvēt pat tās koalīcijas partijas, kuras citkārt skaļi klaigā par ģimenes vērtībām. Budžeta skaitļi rāda, ka turpinās vecais naratīvs – virspusē nogludināts, bet saturiski fragmentēts, nepārliecinošs un bezcerību vairojošs.

Vai naudas tiešām nepietiek?

Latvijas politikas problēma ir tā, ka neskaidro prioritāšu dēļ reti kura joma tiek finansēta atbilstoši vajadzībām. Tomēr par valsts aktuālo finansiālo situāciju ir svarīgi ieviest skaidrību, lai kritiski izvērtētu katru apgalvojumu par naudas trūkumu.

Negaidīti lielie PVN ieņēmumi jau šobrīd ir ļāvuši sasniegt valdības strukturālās bilances mērķi trīs gadu periodam. Tas nozīmē, ka vismaz potenciāli jaunām investīcijām ir pieejams daudz vairāk līdzekļu, nekā sākotnēji plānots. Tomēr zīmīgi, ka valdība nav lēmusi par labu fiskālās telpas pilnvērtīgai izmantošanai.

Kā tas secināms? Vēl oktobrī valdība, skatot makroekonomikas prognozes 2023. gadam, bija gatava pieciest strukturālo deficītu 1,3% apmērā. Divus mēnešus vēlāk, par spīti augstajiem PVN ieņēmumiem, tolerances līmenis kritās: jaunais mērķrādītājs nu ir vairs tikai –0,5%, kas ļauj labāk izskatīties kredītreitinga aģentūru acīs.

Šos ietaupītos 340 miljonus eiro bija iespējams mobilizēt akūtām sociālām vajadzībām. Manā skatījumā, fiskālā telpa varēja būt vēl lielāka – piemēram, Igaunijas strukturālais deficīts šogad būs 2,6%. Ja Latvija lemtu līdzīgi, tās fiskālā telpa palielinātos pat par 900 miljoniem.

Valdības lēmumi ir pretrunā ar tās izteikumiem par nepieciešamību taupīt, lai krīzes laikā varētu tērēt. Es teiktu, ka patlaban mēs atrodamies krīzes viduspunktā un valsts samērā zemais parāda līmenis paver lielāku brīvību, nekā šobrīd esam gatavi likt lietā. Diemžēl valdības politiskais instinkts ir rūpēties par skaitļiem, nevis cilvēkiem.

Katrs šobrīd neiztērētais eiro atspoguļosies noteiktās sociālās izmaksās, kas nākotnē tik tiešām apdraudēs valsts fiskālo ilgtspēju. Grūti atrast labāku šī argumenta ilustrāciju par nule piešķirto finansējumu onkoloģijas plāna izpildei. Veselības ministrija pieprasīja 98 miljonus eiro un saņēma 30 miljonus. Trūkstošais finansējums neizbēgami nozīmēs mazākas iespējas nodrošināt pacientu aprūpi un ārstniecību.

Tātad cilvēki būs slimāki nekā tad, ja finansējums būtu adekvāts, saruks viņu darbaspējas un potenciālais devums tautsaimniecībai, kas izpaudīsies ne tikai mazākos nodokļu ieņēmumos, bet arī lielākos publiskā sektora izdevumos nākotnē. Valdība nez kāpēc svēti tic, ka fiskālo ilgtspēju nosaka pareizie skaitļi "Excel" tabulā. Lai gan patiesībā to nosaka valsts iedzīvotāji un viņu faktiskās iespējas dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.

Politiskā, nevis fiskālā disciplīna

Jautāt, kāpēc valdība noteiktiem pasākumiem nepiešķīra visu vajadzīgo summu, ir kā skriet ar galvu sienā. Jo budžeta veidošanu Latvijā nenosaka ne fiskālā, bet politiskā disciplīna. Un tas nozīmē – ja labi grib, tad iespējams ir jebkas. To apliecina piešķirtie resursi iekšējai un ārējai drošībai, kas būtībā ir vienīgās nozares, kur netiks taupīts. Tas, protams, ir apsveicami un parāda, ka budžeta naratīvu var veidot dažādi.

Ja prioritārās vajadzības izrādās finansiāli pārmēru ietilpīgas, pastāv iespēja tās pasludināt "ārpus likuma" jeb ārpus fiskālās telpas. Citiem vārdiem, var noteikt, ka fiskālās disciplīnas apsvērumi uz tām neattiecas. Tas šķiet gluži vai maģiski, taču šāda pieeja ļauj investēt atbilstoši vajadzībām, nevis balstoties uz daudzu politiķu iztēlotiem "ekonomikas likumiem", un varam tikai sapņot, kā izskatītos budžets, ja šī attieksme raksturotu ikkatru pozīciju.

Pieļauju, ka šādā gadījumā Latvijas jaunuzņēmumu nozarei minimāli nepieciešamais finansējums (1,2 miljoni eiro trīs gados) netiktu bez skaidra pamatojuma samazināts līdz 200 tūkstošiem. Šāds lēmums ir pārsteidzošs it visos līmeņos. Mēs nemitīgi uztraucamies par Latvijas nespēju kļūt par eksporta lielvalsti un piesaistīt nepieciešamās ārvalstu investīcijas, un, lūk, šeit ir nozare, kas pēdējos divos gados piesaistījusi finansējumu 340 miljonu eiro apmērā, nodarbina ap 3000 cilvēku, nodokļos nomaksā 43 miljonus un nepārprotami skaidri rāda izaugsmes potenciālu.

Turklāt pati valsts pagājušā gada septembrī pieņemtajā "Jaunuzņēmumu stratēģijā" ir noteikusi, ka šim sektoram ik gadu jāpiesaista investīcijas 100 miljonu eiro apmērā. Tajā pašā laikā valsts nesniedz vajadzīgos resursus, lai nozare to arī spētu paveikt.

Ja fiskālā disciplīna tik tiešām būtu valsts pārvaldes vadmotīvs, tad lēmumi izskatītos citādi. Politiķi ņemtu vērā, ka lielāks atbalsts šobrīd nozīmē lielākus ienākumus nākotnē: šāda pieeja mūs tuvinātu eksporta mērķiem, stiprinātu valsts finansiālo kapacitāti. Aplūkojot Ekonomikas ministrijas budžeta ailes, solītā "ekonomikas transformācija" šķiet aizvien lielāka mirāža: no 100 miljoniem eiro, kas bija plānoti kā finanšu instrumenti investīciju projektiem, pēc valdības sēdes pāri palika vien 10 miljoni. Finansējums eksporta veicināšanai lielajiem uzņēmumiem, kā arī eksporta darījumu apdrošināšanai netika piešķirts vispār. Saikne starp koalīcijas vārdiem un budžeta skaitļiem kļūst aizvien trauslāka.

Zinātne un sociālā nevienlīdzība

Latvijā ir divas izteiktas bēdu ielejas – zinātne un sociālā politika. Par pirmo ir daudz runāts un arī daudz solīts politiskajā līmenī. Televīzijas ēterā ikviens politiķis labi zina teikt, ka bez zinātnes attīstība nav iespējama. Diemžēl Latvija ir tik smagi iepalikusi zinātnes finansējumā, ka bez nopietnas apņēmības uz nekādu "transformāciju" cerēt nevar.

Plaši sludinātais mērķis ir panākt, ka finansējums pētniecībai un attīstībai sasniedz 1,5% no IKP. Trešdaļa no šī apjoma – tātad 0,5% – ir plānota kā valsts finansējums. Līdz 2026. gadam to varbūt arī izdosies sasniegt, taču, paliekot pie tā, Latvija joprojām atradīsies Eiropas Savienības valstu skalas lejasgalā. Ņemot vērā strukturālo zinātnes finansējuma atpalicību un mērķu pieticību, ir grūti saprast, kā Latvija cer konkurēt inovāciju un intelektuālās attīstības jomā.

Valdības izstrādātais budžets skaidri pasaka: jauni zinātnieki mums nav vajadzīgi un arī potenciālie studējošie var droši doties prom. Studentu stipendijas netiks palielinātas, un ar tām varēs nosegt varbūt trešdaļu no apkures rēķina. 14. Saeima ir apstiprinājusi jauno doktorantūras modeli, bet arī tam nepieciešamais finansējums (pusotrs miljons eiro) nav atrasts. Arī divi miljoni eiro bērnu un jauniešu vasaras nometnēm valdības līmenī netiek uzskatīti par jēgpilnu ieguldījumu, kas varētu veicināt jauniešu socializāciju, intelektuālo zinātkāri un lietderīgu laika pavadīšanu ārpus skolas.

Valdība turpina izlikties nemanām acīmredzamo problēmu, ka gados jauniem zinātniekiem nav gluži pieņemami atlīdzībā saņemt ap pārsimt eiro mēnesī, vienlaikus redzot, ka viņu vairāk pieredzējušie kolēģi, cītīgi lasot lekcijas, pelna tikai mazliet vairāk. Valdības nicinošo attieksmi pret nozari apliecina fakts, ka zinātnes bāzes finansējumam pieprasīto 11,6 miljonu eiro vietā tika atvēlēti tikai 7,6 miljoni. Tā, lūk, izpaužas politiskās prioritātes.

Vēl skumjāka aina paveras sociālajā politikā. Labklājības ministrija var pamatoti lepoties ar minimālo ienākumu līmeņu nostiprināšanu likumā, tomēr šī ir tikai puse no patlaban nepieciešamās politiskās rīcības. Valsts trūcīgākie iedzīvotāji savu pārdesmit eiro pabalsta palielinājumu sagaidīs tikai 1. jūlijā. Tomēr valdība varēja nākt viņiem pretī ar vērtīgu un pat ne dārgu žestu: visiem minimālo ienākumu saņēmējiem izmaksāt sava veida bonusu par pirmo pusgadu, kas tiek pavadīts vēl ar vecajiem pabalstiem.

Sociālajā jomā visvairāk pārsteidz vieglprātība attieksmē pret sociālajiem darbiniekiem, kam nav ko cerēt uz jau tā mazā atalgojuma paaugstināšanu. Drīz viņi būs spiesti paši vērsties sociālajos dienestos pēc palīdzības, kļūstot par savas iestādes sniegtā pakalpojuma klientiem. Jaunais budžets skaidri parāda: valdības mērķis noteikti nav risināt nabadzības un nevienlīdzības problēmu, kas lielās inflācijas apstākļos, neapšaubāmi, ir pieaugusi. Iepriekš plaši apspriestā pensiju piemaksu atjaunošana arī, visticamāk, nenotiks, un tādējādi iedzīvotāju grupa, kas ir visvairāk pakļauta nabadzības riskam, uz pārmaiņām var droši necerēt.

Piedāvājot budžetu, kas faktiski ne ar ko neatšķiras no visiem iepriekšējiem, jaunā valdība ir izšķērdējusi vienreizēju iespēju sniegt Latvijas sabiedrībai kaut mazu cerības staru. Budžeta pieņemšanas process paliks teju nemanīts, jo nav arī, kam pievērst uzmanību. Stagnācija ir kļuvusi par ikdienu un nākotnes sapņi – par naivu ilūziju.

Valdības pienākums šajos grūtajos apstākļos bija veidot investīciju budžetu, kas sekmētu vismazāk aizsargāto iedzīvotāju materiālo labklājību un liktu pamatus ilgtermiņa izaugsmei. To varēja izdarīt, plašāk finansējot stratēģiski svarīgās nozares – izglītību, veselību, sociālo palīdzību – un vienlaikus atbalstot uzņēmējdarbību ar spēcīgu attīstības potenciālu. Valsts budžetam būtu jāatspoguļo centieni atgriezt iedzīvotāju zaudēto pirktspēju, kas ļautu cerēt arī uz privāto investīciju pieaugumu. Šāds balanss ir iespējams, tomēr šajā budžetā to neatrast.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...