Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien, 16.septembrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš portāla Delfi.lv raidījumā “Nākamais lūdzu!” paziņoja, ka ilgstoši atsaka dalību Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", jo tas ir “izklaides šovs”. Pārējie raidījuma dalībnieki, premjera partijas biedri – parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuri bijuši daudzkārtēji “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki, par šo tēmu klusēja.

Mans pienākums ir atbildēt uz šo Ministru prezidenta paziņojumu. Uzskatu, ka tas ir nepamatots pārmetums profesionālai žurnālistikai un demagoģiska izvairīšanās no politiskās atbildības.

Cienot kolēģu darbu citos, tostarp izklaides žanros, jāuzsver, ka katrs “Kas notiek Latvijā?” raidījums ir mana un manu kolēģu rūpīga darba rezultāts, veicot faktu un datu vākšanu un pārbaudi, dalībnieku un ilustrāciju atlasi, un tamlīdzīgi. Šī darba galvenais mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju kritiski izvērtēt dažādu aktuālo notikumu aspektus, dažādus viedokļus, politiķu un amatpersonu rīcību. Raidījuma forma ir pamatota atbilstoši saturam – ievērojot vispārzināmus principus, ka žurnālistika, ja tam ir pamats, var būt provocējoša, izaicinoša, šokējoša un tamlīdzīgi. Bet šis nav izklaides šovs.

Mans žurnālista darba pamatprincips ir veicināt Latvijā demokrātiju un valsts attīstību. Tas nav mainījies kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad Krišjānis Kariņš bija tālu no politikas un valsts pārvaldes. Tas nemainījās 2001.-2011. gadā, kad Latvijas Televīzijas ēterā bija raidījums “Kas notiek Latvijā?”, kurā Krišjānis Kariņš piedalījās daudzkārt, un tas nav mainījies tagad. Ievērojot vienotus principus pret visiem raidījumu dalībniekiem un norobežojoties no jebkādiem personiskiem subjektīviem uzskatiem par kādu no viņiem.

Krišjānis Kariņš kopš “Kas notiek Latvijā?” atjaunošanas 2021. gada rudenī uz raidījumu aicināts vairākkārt saistībā ar viņa atbildību par dažādiem jautājumiem – sākot no Covid-19 krīzes pārvaldības, turpinot ar Latvijas reakcijām uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām. Ir nožēlojami, ka šāda līmeņa amatpersona diskusijas par šādiem jautājumiem, kurās piedalījies visplašākais Latvijas politiķu, amatpersonu, ekspertu un sabiedrisko aktīvistu loks, sauc par izklaidi.

Uzskatu, ka “Kas notiek Latvijā?” diskusijas, līdzās citiem mediju raidījumiem, kuros piedalās dažādi dalībnieki, veicina atklātumu, viedokļu dažādību un analīzi Latvijas publiskajā telpā, līdz ar to veicinot demokrātiskos procesus Latvijā. Tas atbilst arī Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma būtībai. Savukārt Krišjāņa Kariņa atteikšanās piedalīties diskusijās ir izvairīšanās no tiešas atbildības izvērsti iztirzāt savu darbu un lēmumus, tostarp aci pret aci ar atšķirīgu viedokļu pārstāvjiem.

Lai veicinātu publisku diskusiju, aicinu Latvijas Televīziju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, mediju organizācijas un ekspertus, kā arī jebkuru politiķi, amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvi un citus, kam rūp demokrātija un politiskā atbildība un kas ir “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki vai skatītāji, publiski sniegt savus vērtējumus par šo tēmu un par to, vai “Kas notiek Latvijā?”, kā apgalvo Ministru prezidents, ir “izklaides šovs” vai arī kas cits Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma un Latvijas demokrātijas ietvaros.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...