Kāpēc viens stāv pāri likumam un veselajam saprātam?

Dzīvnieki šajā teritorijā tiek turēti iežogotā platībā, un to ganāmpulks pieder biedrībai “Ķemeru Nacionālā parka fonds”. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju fonda gada apgrozījums pārsniedz 418 tūkstošus eiro, savukārt peļņa sasniedz vairāk nekā 140 tūkstošus eiro.

Latvijas Mednieku asociācija uzsver, ka iežogotā teritorijā turēti dzīvnieki nevar tikt pielīdzināti pilnībā savvaļas dzīvniekiem. Dabiskos apstākļos dzīvnieks, kuram konkrētā vietā trūkst barības, pārvietojas uz citām teritorijām, kur iespējams atrast barību. Savukārt iežogotā platībā dzīvniekiem šādas iespējas nav. Tas nozīmē, ka pilna atbildība par dzīvnieku labturību un nodrošināšanu ar barību gulstas uz ganāmpulka īpašnieku.

Mednieki un vietējie iedzīvotāji vairākkārt ir cēluši trauksmi par situāciju Dunduru pļavās, norādot uz iespējamu dzīvnieku bojāeju bada dēļ. Taču ganāmpulka īpašnieks šos pārmetumus noraida.

Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” norādīja, ka pārmetumi par dzīvnieku labturības pārkāpumiem esot klaja apmelošana. Viņš skaidroja, ka šajā ziemā bojā gājuši aptuveni 20% taurgovju un galvenais iemesls esot lielais sals. Liepa arī uzsvēra, ka dzīvnieki esot sasnieguši savu vecuma robežu, kā arī norādīja, ka dzīvnieku mirstīgās atliekas dabā parasti neaizvāc, jo tās izmanto citi dzīvnieki. Vienlaikus Liepa pauda viedokli, ka trauksmi par situāciju ceļ vietējie mednieku kolektīvi, kuri, viņaprāt, vēlētos šajā teritorijā izvērst saimniecisko darbību un atbrīvoties no fonda kā apsaimniekotāja.

Latvijas Mednieku asociācija šādus apgalvojumus kategoriski noraida un uzsver, ka runa nav par saimnieciskām interesēm, bet gan par dzīvnieku labturību. Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norāda, ka situācija rada nopietnus jautājumus gan par dzīvnieku turēšanas praksi, gan par sabiedrības attieksmi pret dzīvnieku labturību.

“Šāda cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem ir vienkārši prātam neaptverama. Vēl satraucošāka ir sabiedrības un institūciju divkosība. Ja vienā gadījumā no medniekiem tiek pieprasīta stingra atbildība, ja tiek konstatēts, ka ir bijusi cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tad tiem pašiem principiem jāattiecas uz visiem. Dzīvnieku labturības prasības Latvijā nevar būt selektīvas,” norāda Barviks.

Latvijas Mednieku asociācija arī uzsver, ka dzīvnieku masveida bojāeja vienā vietā nav raksturīga dabiskām savvaļas populācijām. Arī šajā ziemā laikapstākļi bija vienādi gan savvaļas briežiem, stirnām un aļņiem, gan lauksaimniecībā turētajiem liellopiem, tomēr šīs populācijas nav piedzīvojušas masveida bojāeju vienuviet. Asociācija uzskata, ka situācija Dunduru pļavās ir nopietni izvērtējama no dzīvnieku aizsardzības un labturības viedokļa. Ja dzīvnieki tiek turēti iežogotā teritorijā un tiem nav iespējas meklēt barību citur, īpašniekam ir pienākums nodrošināt tiem atbilstošus dzīves apstākļus.

Latvijas Mednieku asociācija arī atgādina, ka Dzīvnieku aizsardzības likums skaidri nosaka rīcību situācijās, kad dzīvnieks nonāk bezpalīdzīgā stāvoklī. Dzīvnieku īpašniekam ir pienākums nodrošināt dzīvniekam visas labturības prasības, tostarp atbilstošu barību, aprūpi un nepieciešamības gadījumā veterināro palīdzību. Ja dzīvnieks ir novārdzis vai smagi cieš, normatīvie akti paredz arī humānas eitanāzijas iespēju, lai nepieļautu ilgstošas ciešanas.

Asociācija uzsver, ka dzīvnieku bojāeja šādos apstākļos nevar tikt uzskatīta par dabisku procesu. Ja līdzīga situācija tiktu konstatēta, piemēram, briežu dārzā vai kāda zirgu vai liellopu īpašnieka ganāmpulkā, sekotu tūlītēja rīcība – dzīvnieku izņemšana, pārvietošana vai citi pasākumi, lai nodrošinātu dzīvniekiem atbilstošus dzīves apstākļus un novērstu ciešanas.

Latvijas Mednieku asociācija kopā ar sadarbības partneriem nosoda jebkādu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un aicina atbildīgās institūcijas pilnībā izvērtēt situāciju Dunduru pļavās. Tāpat arī atgādina, ka Latvijas normatīvie akti paredz stingru atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu un Krimināllikumu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kas izraisa dzīvnieka bojāeju vai smagas ciešanas, var tikt piemērota kriminālatbildība, tostarp brīvības atņemšana.

Ja tiks konstatēti dzīvnieku labturības pārkāpumi, asociācijas ieskatā par tiem jāseko atbildībai, tāpat kā tas notiek citos gadījumos, kad tiek pārkāpti dzīvnieku aizsardzības normatīvie akti.

Dzīvnieku labturības prasības Latvijā attiecas uz visiem dzīvnieku turētājiem, un tās nevar tikt interpretētas selektīvi.

Tāpat viedokli arī paudusi Dabas aizsardzības pārvalde. Reaģējot uz sabiedrībā izskanējušajām bažām par taurgovju bojāeju Dunduru pļavās, Dabas aizsardzības pārvalde norādījusi, ka juridiskā un praktiskā atbildība par dzīvnieku uzturēšanu un labturību gulstas uz zemes nomnieku – biedrību “Ķemeru Nacionālā parka fonds”, kuras apsaimniekošanā saskaņā ar valsts zemes nomas līgumu nodoti vairāk nekā 466 hektāri zālāju biotopu uzturēšanai. Pārvalde uzsver, ka tās loma šajā gadījumā aprobežojas ar valsts zemes iznomāšanu dabas aizsardzības mērķiem, savukārt dzīvnieku turēšana un izmantošana zālāju apsaimniekošanā ir nomnieka brīva izvēle.

Līdz ar to ganāmpulka īpašniekam ir pienākums ievērot visas Dzīvnieku aizsardzības un Veterinārmedicīnas likumā noteiktās prasības, nodrošinot dzīvnieku veselību un labturību atbilstoši to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām.

Novērtē šo rakstu: