Kāpēc Rinkēvičs Latvijas interešu aizstāvēšanai nozīmē vienreiz jau caurkritušu tanti ar ķīmiķa izglītību

Tātad. Latvijas tuvāko nākotni noteiks Eiropas Savienības daudzgadu budžets uz nākamajiem 7 gadiem. Par to runā maz, jo mūsu varas impotences dēļ mēs pagājušajā ciklā dabūjām pēdējo vietu un secīgi vismazāk naudas proporcionāli iedzīvotāju skaitam, salīdzinot ar citām valstīm (Dombrovskim toties bija amatiņš). Mēs visam piekritām (kā parasti), ka tik kaut ko pasviež. Tagad to darīs tieši tie paši cilvēki! Un mums kopā jāpanāk, ka tas tiek mainīts!

Tātad otrreiz. Atbildīgā būs salonu lauvas Rinkēviča valsts sekretāra vietniece Astra Kurme. Neskatoties uz to, cik katastrofāli valsts intereses viņa aizstāvēja pagājušajā budžeta ciklā, viņai uzticēs to darīt arī šoreiz! Tas pierāda, ka Kariņam un salonu lauvam Rinkēvičam attieksme ir, atvainojos, pofig!

Kas ir Astra Kurme? Aptuveni pensijas vecuma dāma ar, manuprāt, izpratni par biznesu un lobēšanu - nulle. Valsti viņa vienreiz jau “aizstāvēja” daudzgadu budžetā katastrofāli, palikām pēdējā vietā! Astrai ir apsolīta silta vietiņa pēc tam, kad šo “haļavu” ar daudzgadu budžetu kaut kā piebeigs.

Pastāstīšu, kā tas notiek. Vēstniekus valsts sūta uz četriem, pieciem gadiem, lai iestrādājas un un patiesi ko valsts labā izdara. Astras kundzi pēc diviem gadiem izrāva atpakaļ uz Latviju, jo nepatika kundzei Arābu emirātos īsti. Tagad atsēdēs šo darbiņu un tad varēs uz siltu vietu braukt Ņujorkā vai Romā, vai kur citur.

Un tas ir nopietni, tas nav joks, tas šai dāmai bija apsolīts jau pēc būšanas Maskavā, kur viņai arī nepatika. To neesmu izdomājis es, to zina koridoros. Taču sanāca tā, ka rudmatainā ūjinātāja Solvita sakāroja gan Romu, gan Ņujorku, nācās Astrai iedot Arābu emirātus, ko kundzīte negribēja. Bet tas tā, lai jūs saprastu, kā dala amatiņus un posteņus kuluāros.

Šokējoši ir tas, ka Astrai Kurmei tiek uzticēts izdarīt to pašu, kur viņa vienreiz jau ir izgāzusies!

Lai Jūs saprastu, Eiropas Savienības 7 gadu budžets jau bija jāsāk lobēt pirms 2-3 gadiem, nevis pēdējā brīdi pēdējos mēnešos! Un pat tad salonu lauva Edgars Rinkēvičs neko nedara un par atbildīgo ieceļ personu Astru ar PSRS izglītību ķīmijā, nevis mūsdienu biznesā!

Kas ir jādara? Tagad ir jābūt profesionālai komandai! Tas Jums jāprasa Rinkēvičam! Cilvēkiem ar Zviedru augstskolas izglītību, kas kaut ko no cipariem saprot, kā arī saprot, kā Eiropas Savienība un tās bizness darbojas un kā vai ko ietekmēt.

Uz šo jautājumu šobrīd ir jāstrādā visai Ārlietu ministrijai un visām vēstniecībām Eiropā! Ir jābūt nekaunīgam, riktīgam lobijam, ka visi, pilnīgi visi Eiropā un pie mums zina mūsu prioritātes šajā 7 gadu budžetā un ka no šīm prioritātēm neatkāpsimies ne par ko, ka neatdosim centimetru no savām prasībām. Jā, un ir jādīlo ar citu valstu pārstāvjiem, nevis jātaisa selfiji tviterim.

Tāpat mājās pie mums ir jāstrādā un jākoordinē darbs savstarpēji starp ministrijām un privāto sektoru, lai sagatavotu spēcīgu programmu. Nevis jāpriecājas, ka lauksaimniekiem kaut ko atmetīs, jo franči, nevis mēs, to ir izcīnījuši kā prioritāti!

Arī Saeimai būtu jāprasa, ko tad Astra Kurme ir sagatavojusi, kādas prioritātes ir tās unikālās tieši Latvijai un tieši šoreiz. Jānāk un jāstāsta, kā sasniegs rezultātu, ko darīs un dara.

Kas jādara jums? Jāpiespiež Edgars Rinkēvičs nomainīt atbildīgo, un jāpiespiež nosaukt ne tikai konkrētas prioritātes, par ko Latvija cīnīsies, bet kā to darīs un kādus valsts gudrākos prātus piesaistīs. Ārlietu ministrijas epastu vai telefonu atradīsiet taču.

Kāpēc tas ir svarīgi? Tā ir iespēja mums atkal nebūt nabagākajai valstij Eiropā ar mazāko kaulu no ES budžeta. Bet tas prasa nevis atsēdēšanu un selfijus, bet nekaunīgu, gudru un intensīvu darbu ar tiem, kas saprot biznesu un lobēšanu. Šoreiz valstij, nevis Dombrovska amatiņam par labu.

Jūs noteikti atceraties, ka pēc Vienotības Dombrovska “strukturālajām reformām” un “veiksmes stāsta” mūsu sabiedrībai Vienotība stāstīja, cik ļoti mūs slavē Eiropā. Bet tas ir loģiski, jo izčakarēt savu tautu un faktiski iedot simtiem tūkstošu lētā darbaspēka bija tieši tas, kas Eiropai bija vajadzīgs. Dombrovskis par to saņēma balvu - komisāra amatiņu. Tāds viņam diez vai būtu, ja būtu stāvējis un kritis par savu tautu. Šādu “veiksmes stāstu” un “strukturālo reformu” nebija nekur citur. Tas bija fake, no kā mēs cietām, bet Anglija, Vācija utt. ieguva.

Tagad “kapitālais remonts”. Vienotība atkal stāsta, kā Eiropā mūs slavē. Bet tas loģiski - izčakarēt savu finanšu sektoru un atdot to citiem ir tieši tas, par ko Eiropā priecājas. Lihtenšteinā tagad ir banka, kur darbinieki sarunājas latviski. Jā, viņi pameta Latviju “kapitālā remonta” dēļ, tāpat kā Latviju pameta finanses.

Valdošās koalīcijas kartelis pa lielam sastāva un pilnībā pēc filozofijas ir nemainīgs faktiski kopš 2002.gada. 18 gadus. Šis kartelis ar Vienotību, kas ik pa laikam nomaina nosaukumus un uztaisa meitas karteļa partijas, ir realizējis zināmu ekonomisko modeli. Un tagad mēs tuvojamies secinājumiem.

Kamēr bija, ko dalīt, plūda nauda valstī iekšā no rietumiem un austrumiem, viss bija “labi”. Varēja arī, piemēram, tiltu vai jebko citu būvējot, sazīmēt lielus izdevumus, lai pamatotu, teiksim, 30 miljonu nozagšanu un sadalīšanu. Un neviens sev neuzdeva jautājumu - no kurienes mums visi šie labumi? Un - vai kaut kas nebūtu jādara, lai tos turpinātu baudīt?

Vienotības kartelis viss tusē Eiropā, paši ar to lielās. Bet ko viņi valstij no tā labu izdarījuši? Ko nolobējuši par labu valstij, ne saviem amatiem? Premjers Kariņš tā vietā, lai izdomātu visādu figņu par patiesā labuma guvēju reģistru un tā papildināšanu (pašam gan tajā laikā mierīgi kino Pionieris tirgojot ar apšaubāmām, maigi sakot, ofšoru shēmām), varēja veltīt enerģiju naudas izzīšanai valsts labā.

Bet tas nenotiek. Jo savu interešu lobēšana nozīmētu nebūt “labajiem” un apdraudētu Vienotības spices amatiņus sev. Savas valsts interešu lobēšana nozīmē to, ka tas neizbēgami novestu arī pie zināmiem konfliktiem, jo nevienam nepatīk, ka kāds uzstāj uz savas valsts dienas kārtību. Un tā ir ikvienā dzīves jomā - tu labais esi, ja netraucē citiem, ja atdodies citiem, ja faktiski realizē politiku, kas ir par labu citām valstīm, tikai ne savējai.

Kas būtu jādara? Valsts prezidentam/premjeram pēc ievelēšanas būtu regulāri jāapciemo leiši, igauņi, tad poļi. Tad jābrauc arī pie Putina, kā Igaunijas prezidente aizbrauca lietas nokārtot. Un tad vēl pie skandināviem. Tas ir, ja jau mēs domājam par sabiedrotajiem, kuriem varētu būt līdzīgas ekonomiskas intereses. Kāpēc? Tāpēc, ka jāatzīst godīgi, Eiropā un visur pasaulē mūs šobrīd uzskata par, atvainojos, “dishwasheriem”.

Mums ir stratēģiskais partneris, no kura Vienotības kartelis neprot paņemt neko, tikai atdot. Bet mums būtu jāņem piemērs no poļiem. Poļi prot “pagulties” zem stratēģiskā partnera, bet nekad neaizmirst palūgt naudu no rīta atstāt uz naktsgaldiņa. Mēs uzdāvinām bankas un piemaksājam vēl.

Pavisam nesen. Mēs visiem stāstam, ka šī ir buferzona, pēdējā teritorija pirms agresora. Un tad brīnāmies, ka kapitāls nenāk, ka arvien vairāk sākam atpalikt no igauņiem un leišiem. Bet varbūt mums kā valstij nevajag būt katrai pudelei par korķi? Varbūt mums vajag domāt tikai par mūsu tautas labklājību visupirms?

Vēl viens piemērs. Saimnieciskus strīdus mēs kārtojam ar Omegas vai apsardzes kompāniju bojeviku starpniecību. To pieļauj, veicina un uzskata par normu.

Un tad mēs brīnāmies, ka kapitāls bēg. Ka cilvēki bēg. Un TV vai avīzes tik turpina rakstīt, cik mums labi premjers izpilda portjē funkcijas, turot lietussargu. Bet varbūt mums vajadzētu rakstīt, ka prezidents un premjers, un arī ārlietu ministrs nepietiekami izgrūsta elkoņus, nepietiekami kustina smadzenes, nepietiekami gudri spēlē, lai apspēlētu pārējos savai valstij par labu.

Un nobeidzot ar joku. Es brīnos, ka viņi to visu nedara, jo viņiem, kas saprot tikai ņemt kukuļus, sildīt tikai savas pēcpuses un skatīties excel tabulās, taču otkati arī būtu lielāki, naudai šeit ieplūstot, ne aizplūstot.

Novērtē šo rakstu: