Kāpēc Rīgā samazinājies maznodrošināto iedzīvotāju skaits?
1991.gada barikāžu dalībnieks - Rīgas nabags20.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa 2023.gada 19.jūlijā LETA sniedz ”slavinošu informāciju” par to, ka Rīgā samazinājies maznodrošināto iedzīvotāju skaits. Iemesls Rīgas ”politisko aktierīšu” sevis slavināšanai būs arī turpmāk.
No 2023. gada 1. jūlija Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni ne augstāku par 80 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Minimālajiem ienākumu sliekšņiem no šā gada 1. jūlija tiek izmantota 2020. gada ienākumu mediāna – 626,57 eiro.
Līdz ar to no 2023.gada 1. jūlija tika noteikti jauni ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai:
GMI – 125/87,50 eiro (līdz šim 109/76 eiro);
trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – 313/219 eiro (līdz šim 272/190 eiro);
maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu maksimālais slieksnis – līdz 501/351 eiro (iepriekš līdz 436/305 eiro).
Rīgā kā valsts galvaspilsētā bija noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz 2023.gada 1.jūlijam 436 eiro apmērā (maksimāli pieļaujamais, kāds bija noteikts arī citās valstspilsētās).
Ņemot vērā pašreizējo dzīves dārdzību un cenu kāpumu gan energoresursiem, gan pārtikai, Rīgas pilsētas maznodrošinātajām mājsaimniecībām bija cerība, ka tiks noteikts ienākumu slieksnis 501 eiro apmērā, jo Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ar 2023.gada 23.maija Saistošajiem noteikumiem noteica maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā no 1.jūlija 501 eiro apmērā.
Rīgas domes deputāti lepojas, ka pieņēmuši nepopulāru lēmumu, paaugstinot savu atalgojumu, un neatkāpsies no solījuma to paaugstināt katru gadu.
Rīgas domes deputāti aizmirsuši, ka tieši pašlaik vēl dzīvi esošie maznodrošinātie dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji bija tie, kuri izcīnīja Latvijas neatkarību.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
