Iesaki rakstu: 
Vienā no saviem pēdējiem tvītiem Nacionālās apvienības valdes loceklis un Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks uzrakstīja: „Latviešu bērni tagad nevarēs mācīties un sportot tāpēc, ka padomju laikos iebraukušie kolonisti nevīžo vakcinēties un tagad pārslogo slimnīcas. Tieši tik netaisnīgi.”
Jo vairāk domāju par šiem vārdiem, par kuriem, starp citu, Jānim, visticamāk, būs jāatbild pie izmeklētāja, jo vairāk saprotu, ka Jānis ir atsaldēts deģenerāts, kurš garīgi iestrēdzis 90. gadu vidū un joprojām dzīvo pēc tā laika jēdzieniem.
Sāksim ar to, ko Jānis sauc krievvalodīgos Latvijā par “iebraukušiem kolonistiem”, no kā izriet, ka Jānis nedzīvo brīvā Latvijā, bet gan Padomju Savienības kolonijā. Citas iespējas, kā kolonisti, kas ieradušies no Padomju Savienības, joprojām atrodas savā kolonijā jeb Latvijas teritorijā, nav.
Runājot par kolonistiem, vajadzētu arī saprast, ka lielākā daļa padomju laikā Latvijā iebraukušo tagad ir plus mīnus 70 gadus veci un ir vāji, nabadzīgi un bieži vien vientuļi pensionāri. Pēdējo reizi, kad pārbaudīju, kolonisti absolūti visos vēsturiskajos gadījumos pārspēja iekaroto koloniju iedzīvotājus gan mentalitātes, gan spēka ziņā. No tā izriet, ka Latvijā dzīvojošais 70 gadus vecais padomju kolonists ir daudz spēcīgāks, bagātāks un, galvenais, daudz gudrāks par Latvijas kolonijas iedzīvotājiem, tai skaitā par pašu Jāni.
Tā kā Jāņa vārdos pārsteidzoši ir nedaudz patiesības (ka diezgan daudz covid slimnieku ir krieviski runājoši), mēģināsim apsvērt iemeslus, kas noveda pie šādas notikumu attīstības. Jo Jāņa prāta līmenis acīmredzami neļauj viņam iedziļināties situācijā un saprast tās rašanās iemeslus. Viņam tāpat kā jebkuram reakcionāram acīmredzot pilnīgi trūkst spēju domāt kritiski.
Īsāk sakot, burtiski pirms pandēmijas un daļēji tās laikā mūsu valsts īstenoja plaša mēroga plānu pilnīgai un galīgai krievu marginalizācijai Latvijā. Valdība krieviem atņēma dzimto valodu izglītības iestādēs, atņēma televīziju krievu valodā, gandrīz pilnībā atbrīvoja politiku no lielākajām krievvalodīgajām figūrām un ar visādu Kaimiņu palīdzību turpina terorizēt Latvijas Pareizticīgo baznīcu. Citiem vārdiem sakot, no krieviem, krievu kultūras un krievu valodas Latvijā palikusi tukša vieta.
Vēlreiz atgādinu, ka visi minētie pasākumi notika burtiski tieši pirms pandēmijas. Tāpēc nav jābūt akadēmiķim, lai saprastu, ka tas ir tikai likumsakarīgi, kā pandēmijas laikā krievi izturēsies pret pilnīgi visu, ko dara valdība, ņemot vērā visus tos priekus, kas viņiem nācies piedzīvot pēdējo 3-4 gadu laikā.
Zinot, ka diezgan liela daļa valsts iedzīvotāju ir neticami skeptiski noskaņoti pret varas iestādēm, valsts vadība varēja atrast daudz veidu, kā izveidot draudzīgu dialogu ar krievvalodīgajiem vismaz pandēmijas laikā. Bet valsts vadība ne tikai nolemj neveidot dialogu, bet dara visu, lai pārliecība par vakcināciju krievu vidū būtu vairākas reizes zemāka nekā jebkur citur.
Ir daudz iemeslu, kāpēc vakcinācija Latvijā izgāzusies, taču ir arī vairāki iemesli, kāpēc tieši krievu vidū vakcinācijai ir vislielākā neuzticība.
Pirmkārt, tas ir prezidents Levits un visi politiķi, kurus prezidents paņēma priekšā. Tie uzskata, ka kritiski svarīga informācija par vakcināciju nav vismaz daļēji jāsniedz iedzīvotājiem, tostarp krievu valodā.
Otrkārt, tā ir absolūti neticamu sakritību virkne, kas notika, īstenojot valsts meroga reklāmas kampaņu krievu valodā ar Kasparu Gorkšu. Vairāk par to šeit:
https://pietiek.com/raksti/stasta_par_nejauso_vakcinesanas_reklamu_kludu_gali_neiet_kopa/
Treškārt, nav pilnīgi skaidrs, kāpēc tieši tagad, pandēmijas vidū, bija nepieciešams slēgt LTV 7 kanāla krievvalodīgo spārnu, vienu no neitrālākajiem un profesionālākajiem krievvalodīgiem kanāliem valstī. Varēja taču gudrāk izdarīt - pagaidīt līdz vakcinācijas beigām un pēc tam aizvērt. Īpaši ņemot vērā, ka kanāls bija ļoti lojāls vakcinācijai un antivakcinācijas neliešus nereklamēja. Bet nē, nolēmām nedarīt gudri, nolēmām darīt kā vienmēr.
Ņemot to visu vērā, varam izdarīt pamatotu secinājumu, ka valdība gan pirms pandēmijas, gan tās laikā dara visu, lai milzīga daļa krieviski runājošo cilvēku Latvijā pilnībā ignorētu valdības vakcinācijas centienus. Ja godīgi, tad esmu izbrīnīts, ka starp vakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem vispār ir tik daudz krievu.
Taču Jāni šī situācija neizbrīna. Turklāt Jānis uzskata, ka pašreizējā traģiskā situācijā racionālākais risinājums ir pāriet uz pensionāru pazemošanu. Jo Jānis ir pārliecināts, ka, izlasījis šo tvītu, katrs nevakcinētais krievvalodīgais Latvijā ka zibens skries uz vakcinācijas centru, lai pierādītu Jānim, ka nav kolonists.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.