Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši
Mežonīgais Optimists20.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Ja Mārtiņš Bondars ir devis “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā”, tad līdzīgu apbalvojumu ir pelnījis arī Aleksandrs Lavents! Jo neskaitāmi klienti pazaudējuši naudu ne tikai Krājbankā, bet arī Bankā “Baltija” — ka tik arī ne tas pats Raimonds Pauls.
Medaļa pienākas Sergejam Zaharjinam, bijušajam AS Liepājas Metalurgs vadītājam — “par nozīmīgu personīgo ieguldījumu metalurģijas nozares graušanā, samazinot darbavietu skaitu Liepājā par 2300 strādājošajiem”.
Apbalvojumu obligāti pelnījis arī Iļja Gerčikovs — "par ieguldījumu kosmētikas nozares attīstībā". (Tikai ar piešķiršanu jāpagaida, kamēr Dzintaram pabeigs bankrota procedūru.)
Nevajadzētu aizmirst Romualdu Vonsoviču, kuru varētu, piemēram, uzņemt “PSRS kolaborantu Slavas zālē”.
Toties Rūdolfs Meroni ir pelnījis, lai viņu izvirza, kā minimums, Nobela prēmijai ekonomikā — par jauniem sasniegumiem arestētās mantas pārvaldībā, galvenokārt pārliekot sev uzticēto mantu savās kabatās, iztukšojot uzņēmumus un pamazām vedot tos līdz kliņķim.
Bet, tā kā šo prēmiju parasti piešķir vairākiem ekonomistiem reizē, tad nomināciju pelnījuši arī prokurori Juris Juriss, Aivis Zalužinskis, Ilga Paegle — bez viņu atbalsta nekas tāds nebūtu iespējams (Pietiek.com jau publicēja e-pasta saraksti, kas uz to norāda).
Galu galā varam taču neapstāties pie savu laikabiedru apbalvošanu un piešķirt pēcnāves apbalvojumus — piemēram, Iekšlietu ministrijas goda zīmi dot sērijveida slepkavam un seksuālajam maniakam Staņislavam Rogaļovam! Nu kaut vai “par mūža ieguldījumu tiesībsargājošo organizāciju modrības celšanā”!
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.