Kāpēc Kozlovskis vēlas tiesības aizliegt nepareizi domājošiem Latvijas iedzīvotājiem izbraukt no valsts

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2016.gada 2.februāra protokols Nr.5, 38.§ (TA-2689-DV).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ievērojot Ministru kabineta 2016.gada 2.februāra sēdes protokola Nr.5 38.§ (TA-2689-DV) „Par informatīvo ziņojumu „Par Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot.Nr.18 68.§) „Par militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas ierobežošanas pasākumiem” 4.punktā uzdotā uzdevuma izpildi”” 2.punktā noteikto, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumu Nacionālās drošības likumā (turpmāk – likumprojekts).

Ņemot vērā pašreiz esošo situāciju valstu drošību jautājumos, vairākas valstis ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai ir ierobežot personas tiesības ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm. Šo ierobežojumu piemērošana ir kā galējais līdzeklis attiecīgā mērķa sasniegšanai. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Ceturtā protokola, kurš nodrošina noteiktas tiesības un brīvības, kuras nav iekļautas konvencijā un tās pirmajā protokolā, 2. un 3.pantu ikvienam, kurš tiesiski atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā valstī un ikvienam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti. Šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, kurus nosaka likums un kas ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā valsts drošības un sabiedriskās drošības interesēs, lai aizsargātu sabiedrisko iekārtu, nepieļautu noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības. Tiesības, kas noteiktas 2.panta pirmajā daļā, zināmos apvidos var tikt pakļautas ierobežojumiem, ko nosaka likums un kuri ir noteikti sabiedrības interesēs demokrātiskā sabiedrībā. Turklāt nevienu nedrīkst izraidīt nedz individuāli, nedz kolektīvi no tās valsts teritorijas, kuras pilsonis viņš ir, un nevienam nedrīkst liegt tiesības ieceļot tās valsts teritorijā, kuras pilsonis viņš ir. Arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45.pants paredz ikvienam Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi dalībvalstu teritorijā.

Ievērojot minēto, norādām, ka valstij piešķirtās pilnvaras ierobežot tiesības ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadījumā, katrā gadījumā (individuāli) rūpīgi pārbaudot ierobežojuma samērīgumu, tādējādi novēršot pārvietošanās brīvības pārkāpumu. Valstij ir jāpanāk līdzsvars starp konkurējošām personas interesēm un sabiedrības interesēm. Ar minētajām pilnvarām valsts ierobežo tās personas, kuras vēlas iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, tādējādi novēršot, ka šādas personas, kuras, iespējams, ir radikalizējušās (mērķi tiek sasniegti ar vardarbīgām metodēm, pamatojoties uz attiecīgo ideoloģiju), atgriežoties dzimtenē, apdraud sabiedrības intereses un drošību. Radikalizācija ir tādu uzskatu pieņemšana, kas pieļauj vardarbības izmantošanu politisku vai ideoloģisku mērķu sasniegšanai. Pretterorisma kontekstā ar radikalizāciju saprot tieši radikālās islāma ideoloģijas pieņemšanu, kas var novest pie terorisma kā procesa vai cīņas (džihāda) atbalstīšanas un iesaistes tajā. Īpaša uzmanība pievēršama nepilngadīgām personām, kuras ir mazāk aizsargātas un tām nav pilnīga izpratne par iesaistīšanās mērķi prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos.

Vērtējot savu valstspiederīgo dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, daudzas valstis jau pašlaik ir atzinušas, ka šādas personas un to rīcība rada būtisku apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, kā arī rada apdraudējumu vairākām interešu grupām, piemēram:

1. tiek ievērojami apdraudētas starptautiskā miera intereses;

2. tiek apdraudētas tautu un nāciju mierīgas līdzpastāvēšanas intereses;

3. tiek pastiprināts apdraudējums citu valstu ārējās un iekšējās drošības interesēm;

4. ievērojami tiek apdraudēta cilvēktiesību nodrošināšana – apdraudētas tiek visas būtiskākās personas pamattiesības un pamatbrīvības;

5. apdraudētas tiek arī nacionālās drošības intereses – riski saistāmi gan ar valsts starptautisko reputāciju, gan ar kaujas pieredzi guvušo personu atgriešanos un iespējamu teroristisku darbību veikšanu.

Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, kontroles nepieciešamību pamatojot ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc šādu personu atgriešanās valstī.

Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 255.pantā noteiktajam, procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Taču minētais ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir uzsākts kriminālprocess, bet gadījumos, kad kriminālprocess nav uzsākts, bet valsts drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas par personas iespējamo vēlmi iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.

Savukārt Pilsonības likuma 24.pantā ir uzskaitīti pilsonības atņemšanas nosacījumi. Proti, Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, veikusi darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, publiski aicinājusi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, publiski aicinājusi veikt vai veikusi organizatoriskas darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, tas konstatēts ar tiesas spriedumu. Minētajos gadījumos pilsonība ir atņemama tikai tad, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi grozījumu Nacionālās drošības likumā, paredzot papildināt likumu ar II.¹nodaļu “Aizliegums personai izceļot no Latvijas Republikas”, kurā ir noteikta kārtībā, kādā tiek īstenots izceļošanas aizliegums.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Personas, kas pārkāps noteikto izceļošanas aizliegumu no Latvijas Republikas.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Valsts pārvaldes administratīvais slogs palielinās, jo iekšlietu ministrs pieņems lēmumu par izceļošanas aizliegumu.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaikus nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Krimināllikumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā.

2.

Atbildīgā institūcija

Iekšlietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Projekts publicēts Iekšlietu ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”, tādējādi dodot iespēju sabiedrībai līdzdarboties tiesību akta izstrādes procesā.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Projekts šo jomu neskar.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, valsts drošības iestādes, Latvijas Republikas Augstākā tiesa.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Saistībā ar projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.

3.

Cita informācija

Nav.